Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, pārējās amatpersonas, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs, tiesībsargs, ģenerālprokurors u. c., tiek ievēlētas atklāti, un informācija par balsojumiem publiski ir pieejama.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Saeimas Juridiskās komisijas deputātu vairākums ir atbalstījis ieceri virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā. Viedokli par minēto ieceri ir sniegušas deviņas no sešpadsmit parlamenta komisijām.
LV portāls pagājušā gada decembra publikācijā ““Par” un “pret” atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām” jau rakstīja, ka Saeimas Juridiskās komisijas ieskatā ir nepieciešamas padziļinātākas diskusijas par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās. Šobrīd šis jautājums aktualizējies, un komisijas deputāti ir vienojošies likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā tuvākajā Saeimas kārtējā vai ārkārtas sēdē. Noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 24. jūlijam.
Kā norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, komisija jau šī gada 12. jūnijā izskatīja un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu, taču vienlaikus vērsās pie Saeimas Prezidija ar lūgumu informēt Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju par to, kā šo likumprojektu ir skatījušas citas Saeimas komisijas, lai varētu lemt par tā tālāko virzību.
Kopumā parlamentā darbojas sešpadsmit komisijas. Līdz šim Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņu komisiju atzinumus par ieceri ievēlēt Valsts prezidentu atklātā balsojumā. “Septiņas komisijas ir atbalstījušas, viena – norādījusi, ka kvoruma trūkuma dēļ lēmumu nav izdevies pieņemt, viena – norādījusi, ka tas nav šīs komisijas kompetencē,” informē G. Bērziņš.
Saskaņā ar Juridiskās komisijas dokumentiem sekojošas komisijas ir sniegušas savu atzinumu par likumprojektu:
Juridiskā komisija vēl nav saņēmusi atzinumu no:
Vienlaikus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vecākā konsultante Sandra Lezdiņa atzīst, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tāpat kā visām Saeimas komisijām, kā līdzatbildīgajai ir nodots likumprojekts, taču līdz šī gada pavasara sesijas beigām, t.i., 22. jūnijam, tas netika iekļauts komisijas darba kārtībā.
Katra likumprojekta izskatīšanai tiek noteikta tikai viena atbildīgā komisija, bet līdzatbildīgās komisijas var būt vairākas. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 174. pantu atbildīgā komisija attiecīgo likumprojektu izskata pirms katra lasījuma. Savukārt pēc likumprojekta izskatīšanas komisijas sēdē atbildīgā komisija ievēlē vienu no tās locekļiem par referentu, kurš ziņo par likumprojektu Saeimas sēdē.
“Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Uz pirmo lasījumu atbildīgā komisija sagatavo atzinumu par likumprojektu un nepieciešamības gadījumā arī anotāciju. Savukārt uz otro un trešo lasījumu atbildīgā komisija apkopo noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegtos priekšlikumus, sniedz par tiem atzinumu un, ja nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus, un komisijas ievēlētais referents sniedz ziņojumu Saeimas sēdē,” skaidro Saeimas Juridiskais birojs.
Arī līdzatbildīgā komisija ir tiesīga izskatīt tai nodoto likumprojektu, sagatavot komisijas atzinumu par to un izstrādāt priekšlikumus šim likumprojektam, kas tiek nodoti atbildīgajai komisijai. Vienlaikus no Saeimas kārtības ruļļa normām neizriet, ka līdzatbildīgajai komisijai būtu obligāti jāsniedz atzinums par likumprojektu. Līdz ar to komisija pati izlemj, vai tā vērtēs attiecīgo likumprojektu vai ne.
Kā norāda Saeimas Juridiskais birojs, atbilstoši parlamentārajai tradīcijai Saeimas 2018. gada 17. maija sēdē tika nolemts, ka likumprojektu par konkrētajiem Satversmes grozījumiem nodod visām Saeimas komisijām un kā atbildīgā noteikta Juridiskā komisija.
Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, pārējās amatpersonas, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs, tiesībsargs, ģenerālprokurors u. c., tiek ievēlētas atklāti, un informācija par balsojumiem publiski ir pieejama. Likumprojekta par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu anotācijā pamatots, ka tas nepieciešams, lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai un nodrošinātu darba procesu pārskatāmību.
Saeimas deputāte Inga Bite uzskata, ka nākamajam Valsts prezidentam jābūt atklāti ievēlētam: “Ja tas nenotiks tagad, šaubos, vai nākamais parlaments to varētu izdarīt.” Viņa skaidro, ka vēlēšanu tuvuma dēļ deputāti ir gatavi nobalsot “par” un atbalstīt šo ieceri, jo viņi zina, ka sabiedrību tas interesē un ka sabiedrībai tas ir svarīgi. “Atsevišķi koalīcijas deputāti izspēlē interesantus gājienus, bet gribu ticēt, ka veselais saprāts tomēr uzvarēs,” turpina I. Bite.
Arī Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere norāda, ka būtu ļoti svarīgi šos grozījumus pieņemt šajā Saeimā, līdz ar to nākamā Saeima kā vienu no saviem pirmajiem un lielajiem darbiem varēs arī noteikt – maijā atklātā balsojumā ievēlēt Valsts prezidentu. “Svarīgi, lai Satversmes grozījumi stātos pilnvērtīgi spēkā. (..) Tad deputāts varēs skaidri pateikt – jā, es neko neslēpju no sava vēlētāja, esmu teicis, ka balsošu par šo kandidātu, un, redziet, mans balsojums tāds arī ir,” uzskata I. Lībiņa-Egnere. Vienlaikus viņai ir bažas par to, vai visas tās politiskās partijas, kas šobrīd ir pateikušas, ka atbalstīs likumprojektu, tiešām Saeimas sēdē to arī darīs.
Arī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko uzskata, ka likumprojekts ir jāpieņem līdz vēlēšanām, lai 13. Saeima sāktu savu darbu no tīras, baltas lapas. “Mēs zinām par atsevišķu koalīcijas partiju iebildumiem un politisko greizsirdību, var būt visādi, bet domāju, ka tautas pieprasījumam redzēt, kurš un kā ir balsojis, būs noteicošā loma Saeimas balsojumā,” spriež J. Stepaņenko.
Juridiskās komisijas vadītājs G. Bērziņš iepriekš atturējās prognozēt, vai šos Satversmes grozījumus varētu pieņemt vēl šīs Saeimas laikā. Savukārt Saeimas deputāts Augusts Brigmanis uzsver, ka šajā jautājumā ir atvērts diskusijām: “Likumprojektu var pieņemt šodien, var pieņemt rīt vai parīt, kā lems vairākums, tā arī būs. Neredzu problēmu, jo, kā zināms, Valsts prezidenta vēlēšanas būs gandrīz pēc gada.”
Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 6. pantu kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaru laiks beidzas 2019. gada 7. jūlijā, savukārt minēto Saeimas sēdi saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām sasauks jau šī gada 6. oktobrī jaunievēlētā – 13. Saeima.
Satversmes 35. un 36. pants pašlaik paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem, aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Savukārt Satversmes 76. pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Vienlaikus koalīcijas Sadarbības līguma 2.5. punktā ir noteikts, ka tikai un vienīgi pēc koalīcijas partneru vienprātības principa koalīcijas padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē. Par koalīcijas līguma nozīmi lasiet LV portāla publikācijā “Kas ir koalīcijas līgums? Vai tikai brīvprātīga vienošanās bez juridiskām saistībām?”, kurā teikts, ka “no vienas puses koalīcijas līgums ir vienošanās, ko partijas slēdz kā tradicionālu Valdības deklarācijas papildinājumu, kurā vienojušās par valdības darba prioritātēm un politisko spēku sadarbības nosacījumiem, bet no otras – tā neievērošana ir bijusi par iemeslu ne vienas vien, tajā skaitā iepriekšējās, valdības izjukšanai”.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
