NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. jūlijā, 2010
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ārlietas
1
1

Eiropiešiem jāsāk raizēties par vecumdienām

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

ES veco zemju senioriem nopelnītās mūža maizes pietiek, lai beidzot apskatītu pasauli. Pagaidām maz cerību, ka tāda nākotne sagaida visus eiropiešus.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Latvija jau vairākus mēnešus apspriež nepatīkamos sociālā budžeta un pensiju sistēmas paredzamo izmaiņu jautājumus. Eiropas Savienības karstasinīgie dalībnieki grieķi, raduši dzīvot uz parāda, šokē eiropiešus ar kareivīgo nepiekāpību nedrošās nākotnes priekšā, saceļoties pret jebkādu iejaukšanos viņu sociālajā, tostarp pensiju nodrošinājuma, komfortā. Tagad arī Eiropas Komisija vēlas uzzināt, ko īsti domā eiropieši par savu pensiju nākotni. Eiropiešiem likts saprast: kopēju obligāti pildāmu “rīkojumu” nebūs, jo – cik katra valsts, katrs sev spēj un vīžo nopelnīt, ar to būtu arī jāiztiek.

Eiropas Komisija 7. jūlijā sāka sabiedrisku apspriešanu par to, kā nodrošināt atbilstīgas un drošas pensijas un kā ES atbalstīt valstu centienus. Apspriežu dokumentā, t.i., Zaļajā grāmatā, ir ierosināta virkne jautājumu, aicinot visus ieinteresētos paust viedokli un idejas par to, kā risināt pensiju problēmu, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiropa noveco: 2008. gadā attiecība starp cilvēkiem darbspējas vecumā un personām vecuma grupā virs 65 gadiem bija četri pret vienu. Līdz 2060. gadam šī attiecība samazināsies uz pusi. Krīze ir saasinājusi un palielinājusi šo demogrāfisko tendenču ietekmi.

ES nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Lāslo Andors norādījis: “Mēs esam izvēles priekšā - vai nu pensionāri ir nabadzīgāki, vai palielinās pensiju iemaksas, vai lielāks skaits cilvēku strādā vairāk un ilgāk paliek darba tirgū. Viens no Eiropas sociālā modeļa lielākajiem panākumiem ir iespēja nodrošināt, ka vecums un nabadzība - tie nav sinonīmi.”

Zaļās grāmatas mērķis ir rast atbildes uz jautājumiem, kā nodrošināt atbilstīgus ienākumus pensijas vecumā un ilgtermiņā garantēt pensiju sistēmu noturību, kā panākt līdzsvaru starp darba dzīvi un aiziešanu pensijā un palielināt ekonomiski aktīvas dzīves ilgumu, kā novērst šķēršļus dažādās ES valstīs nodarbinātām personām un kavēkļus iekšējā tirgū pensijas produktu radīšanai, kā panākt, lai pēc ekonomikas krīzes pensijas gan pašlaik, gan ilgtermiņā būtu drošākas, kā nodrošināt pensiju labāku pārskatāmību, lai cilvēki varētu pieņemt kompetentus lēmumus par savu ienākumu no pensijas.

Šī apspriešanās ir vairāku ES komisāru iniciatīva. Tajā nav paredzēts paust specifiskus politikas ierosinājumus, bet gan apzināt viedokļus par iespējamo turpmāko rīcību Eiropas līmenī.

Apspriešanās ilgs četrus mēnešus (līdz 15. novembrim), un tās laikā ikviens, kuru interesē pensijas, var paust savu viedokli šim nolūkam paredzētā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu. Komisija pēc tam analizēs saņemto informāciju un apsvērs labāko ievirzi turpmākajai rīcībai ES līmenī.

Vairākas valstis, tostarp Grieķija, Spānija, Francija un Lielbritānija, jau ir paziņojušas par plāniem pacelt pensijas vecumu, kas ir daļa no taupības pasākumiem, kuru nolūks ir nepieļaut parādu krīzes izcelšanos, raksta BNS. Aģentūra “Reuters” vēstī, ka krīze ir izgaismojusi arī nepieciešamību pēc ES mēroga risinājuma pensiju jautājumā. Tie, kas cēla iebildumus pret 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) vērtās palīdzības piešķiršanu Grieķijai, ir pauduši neizpratni, kāpēc vāciešiem, kuri parasti pensijā iet tikai 65 gados, būtu jāsniedz finanšu atbalsts grieķiem, kam pensija pienākas jau 55 gadu vecumā.

Tomēr ES pensiju jomu tikpat kā nespēj ietekmēt, jo tā ir nacionālo valdību kompetencē, turklāt centieni pacelt pensijas vecumu saskaras ar sīvu sabiedrības pretestību, norāda “Reuters”.

SVF paaugstina ekonomikas pieauguma prognozi Centrālajai un Austrumeiropai

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pagājušajā nedēļā publicējis jauno pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, kurā paredz, ka Centrālās un Austrumeiropas valstīs ekonomikas pieaugums šogad sasniegs 3,2% - vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš, vēsta BNS. Vēl aprīlī SVF bija pesimistiskāks par reģiona attīstības perspektīvām, prognozējot, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būs 2,8 procenti. Savukārt jaunākā prognoze ekonomikas attīstībai Centrālajā un Austrumeiropā 2011. gadam palikusi nemainīga - SVF šajā reģionā nākamgad paredz 3,4% pieaugumu.

Atzīstot, ka visas pasaules ekonomikā atveseļošanās norit straujāk, nekā iepriekš cerēts, SVF ir paaugstinājis arī globālās tautsaimniecības izaugsmes prognozi šim gadam līdz 4,6% pretstatā iepriekš gaidītajiem 4,2 procentiem.

"Kāpēc vāciešiem, kuri parasti pensijā iet tikai 65 gados, būtu jāsniedz finanšu atbalsts grieķiem, kam pensija pienākas jau 55 gadu vecumā?"

Paskaidrojot prognozes paaugstināšanu, SVF vienlaikus brīdina, ka nepastāvība finanšu sektorā, it īpaši atsevišķās eirozonas valstīs, situāciju var atkal pasliktināt.

SVF kārtējo reizi uzsver, ka globālās atveseļošanās temps dažādos pasaules reģionos ir ārkārtīgi atšķirīgs - strauja situācijas uzlabošanās vērojama ASV un attīstības valstīs Āzijā, bet daudz lēnāk šis process norisinās Eiropā un Japānā.

Pētījums: Austrumeiropa krīzē zaudējusi desmit gadus

Globālās ekonomiskās un finanšu krīzes dēļ jaunās ES valstis Austrumeiropā ir zaudējušas vidēji desmit ekonomiskās izaugsmes gadus, un tām vajadzēs daudz ilgāku laiku, lai sasniegtu rietumzemju labklājības līmeni, tā pagājušajā nedēļā publiskotajā jaunākajā pārskatā prognozē ietekmīgais Vīnes ekonomiskais institūts WIIW, kas specializējas Centrālās, Austrumeiropas un Dienvidaustrumu Eiropas tirgu jautājumos, vēsta BNS.

“Katra šā reģiona valsts zaudēs vidēji vienu desmitgadi procesā, kurā notiek tuvināšanās [turīgo] ES valstu dzīves līmenim,” teikts pētījumā. Tā autori aprēķinājuši - ja krīze nebūtu izcēlusies, Centrālās, Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropas valstīm būtu izdevies līdz 2030. gadam sasniegt 90% no ES vidējā IKP līmeņa uz vienu iedzīvotāju.

Ņemot vērā, ka vairākums Austrumeiropas reģiona valstu joprojām smagi izjūt krīzes sekas, tām līdz minētajam laikam varētu izdoties sasniegt tikai 70% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju, prognozē austriešu pētnieki.

Tuvākajos gados vājākā ekonomikas attīstība būšot valstīs, kurās “pirms krīzes bija agresīva izaugsme, kas beidzās ar burbuļu pārplīšanu. Šādu valstu vidū pētnieki min Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Pēc viņu paustā, Austrumeiropā pašlaik izaugsmi veicina galvenokārt eksports, un ir sagaidāms, ka tas kompensēs valdību īstenoto taupības pasākumu negatīvo ietekmi. Tuvākajā laikā paredzams arī bezdarba līmeņa kāpums, tāpēc gaidāms, ka iekšzemes un mājsaimniecību patēriņš Austrumeiropā sāks atveseļoties tikai 2012. gadā, uzskata WIIW speciālisti.

Parlaments atbalsta sarunu sākšanu par Islandes iestāju ES

Eiropas Parlaments 7. jūlijā ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēmis rezolūciju, kurā atbalsta ES dalībvalstu līderu 17. jūnija lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar Islandi, ziņo BNS. Rezolūcijā Eiroparlaments norāda, ka strīdīgais jautājums par Islandes interneta banku “Icesave” un kompensāciju atmaksu Apvienotās Karalistes un Nīderlandes valdībām jārisina divpusēji.

Eirodeputāti atgādina, ka Islandei ir pienākums sniegt minimālo kompensāciju bankas noguldītājiem Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē, kā to 26. maija oficiālajā paziņojuma vēstulē prasa Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) uzraudzības iestāde. Šā gada 6. marta referendumā Islandes iedzīvotāji noraidīja pēc “Icesave” bankrota izstrādāto atmaksas plānu.

Deputāti uzsver, ka Islande kā Eiropas Ekonomiskās telpas (European Economic Area, EEA) dalībvalsts jau pilda lielāko daļu ES prasību, jo īpaši vienotā tirgus jomā. Tomēr valstij būtiski jāreformē finanšu pārraudzības sistēma un veids, kā tiek apstiprināti tiesneši, prokurori un tiesu sistēmas augstākās amatpersonas.

Islandes ekonomiku 2008. gada rudenī piemeklēja sabrukums, jo šīs valsts komercbankas bija ieguldījušas milzu līdzekļus riskantos vērtspapīros, kas pēkšņi kļuva bezvērtīgi. Valsts pārņēma trīs lielākās bankas un devalvēja nacionālo valūtu, strauji pieauga bezdarbs. Ekonomikas sabrukums iedzīvotājos ir vairojis atbalstu dalībai ES, taču pret to ir piesardzīgi Islandes tautsaimniecībai svarīgās zvejniecības nozares pārstāvji, kuri bažījas, ka ES normas ierobežos iespējas zvejot zivīm pārpilnajos Islandes piekrastes ūdeņos. Islandes amatpersonas ir izteikušās, ka varētu prasīt izņēmumus zvejniecības jomā, jo valstij nav jūras robežas ne ar vienu no ES valstīm. Kā zināms, ES aicina Islandi izbeigt vaļu medības, kas ir pretrunā ar ES tiesību aktiem.

ES aizliedz nelikumīgi nozāģētu koku importu

Lai aizsargātu pasaules mežus un cīnītos ar globālo sasilšanu, Eiropas Parlaments aizliedzis ievest ES teritorijā nelikumīgi nozāģētus kokus un no tiem izgatavotus produktus, piemēram, mēbeles, kā arī nolēma sodīt negodprātīgus importētājus, vēsta BNS/AFP.

Likumu nepilnību dēļ pašlaik nelikumīgi nozāģētu koku imports veido aptuveni piekto daļu no visa kokmateriālu importa Eiropas Savienībā. Līdz šim ar likumu nebija aizliegts bloka teritorijā pārdot kokus, kas nelikumīgi nozāģēti to izcelsmes valstīs. “Ar šo mēs sūtām pasaulei signālu, ka ES vairs nebūs nelikumīgi nozāģētu koku noieta tirgus,” paziņojis ES vides komisārs Janezs Potočniks.

"ES vairs nebūs nelikumīgi nozāģētu koku noieta tirgus."

Jaunie noteikumi paredz, ka importētājiem turpmāk būs jāsaņem pietiekamas garantijas, kas apliecinātu, ka viņu importētie kokmateriāli iegūti no likumīgi nozāģētiem kokiem. Lai gan likums attiecas uz visu ES, katrai valstij būs jānosaka, kādus sodus piemērot pārkāpējiem. Nosakot sodu apmērus, valdības varēs ņemt vērā ietekmi, kādu nelikumīgā izciršana radījusi videi, nelegāli ievesto koku vērtību un nodokļu ieņēmumu apmēru, kāds zaudēts nelikumīgā importa dēļ.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2012. gadā, lai dotu ES valstu valdībām laiku izstrādāt savus likumus par sankcijām un sodiem.

Aplēses rāda, ka 2006. gadā ES importējusi aptuveni 30 miljonus kubikmetru koku un koksnes izstrādājumu, kas izgatavoti no nelegāli nozāģētiem kokiem, un imports bijis galvenokārt no Krievijas, Ķīnas un Indonēzijas.

Informē par ES līdzekļu saņēmējiem 2009. gadā

EK ir publicējusi informāciju par ES līdzekļu saņēmējiem 2009. gadā tādās jomā kā, piemēram, pētniecība, izglītība un kultūra, enerģētika un transports vai ārējā palīdzība. Tiešsaistes datubāze, kas tagad aptver vairāk nekā 114 tūkstoš ierakstu par laikposmu no 2007. gada, ir atjaunināta, tādējādi ļaujot izmantot vairāk meklēšanas iespējas, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Šī datubāze tagad sniedz arī informāciju par Komisijas administratīvajiem izdevumiem.

2008. gadā ieviestā Finanšu pārredzamības sistēma (FPS) sniedz informāciju par līdzekļu saņēmējiem no budžeta pozīcijām, kuras tieši pārvalda Komisija un tās izpildaģentūras. Dati ir pieejami, izmantojot interneta meklētājprogrammu ar dažādiem meklēšanas kritērijiem, piemēram, līdzekļu saņēmēja valsts, programmas nosaukums vai summas apmērs. Informācija ir iegūta no Komisijas pārskatiem, un tās pamatā ir finanšu summas, kas budžetā paredzētas attiecīgajam līdzekļu saņēmējam. Šogad datubāze pirmo reizi aptver Komisijas publiskā iepirkuma līgumus, kas attiecas uz Komisijas ikdienas pārvaldi.

Vispārīgs portāls, kas sniedz piekļuvi visām tīmekļa vietnēm ar informāciju par ES līdzekļu saņēmējiem, ir atrodams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu.

Samazina administratīvo slogu jūrniecības uzņēmumiem

Eiropas Parlaments ir apstiprinājis EK ierosināto direktīvu, kuras mērķis ir vienkāršot un atvieglot administratīvās procedūras kuģiem, kas pienāk Eiropas ostās un atiet no tām. Direktīvas noteikumu ieviešana notiks no 2012. līdz 2015. gadam.

“Administratīvo procedūru vienkāršošana jūras transportam ir nozīmīgs solis ne tikai tāpēc, ka tas samazinās izmaksas jūras transporta nozarē, kurā tiek pārvadāti aptuveni 40% preču iekšējā tirgū, bet arī tāpēc, ka jūras transports ir drošāks un vidi mazāk piesārņojošs transporta veids,” uzsvēris par transportu atbildīgais EK priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass.

Vienošanās paredz, ka dalībvalstīm, uzņēmumiem un ostu iestādēm piecu gadu laikā visās ostās ir jāizveido “vienas pieturas aģentūras”. No 2013. gada direktīva vienkāršos un saskaņos zināmu skaitu procedūru, konkrētāk, lai mazinātu nepieciešamību atkārtoti pārsūtīt datus dažādām administratīvām iestādēm ostās.

ES mājā Beļģija fotogrāfijās

Otrdien, 13. jūlijā, ES mājas Mākslas istabā (Aspazijas bulvārī 28, 1. stāvā) tiks atklāta izstāde “Redzējums – Beļģijas radošā fotogrāfija”, piedāvājot iepazīties ar piecu atzītu Beļģijas fotogrāfu radītajiem darbiem. Ardēnu ainavas, Briseles pilsētvides foto un Beļģijas cilvēki – izstādē aplūkojamie divpadsmit attēli ļaus Latvijas skatītājiem ieraudzīt to Beļģiju, kas nav ieraugāma mediju ziņās par ES jaunumiem un paveras aiz Daniela Mihīlsa, Žilbēra Fastenākensa, Stefana Vanflēterena, Kristīnes Feltenas un Veronikas Masingeres objektīviem. Izstāde ES mājā būs skatāma līdz 30. jūlijam.

Izstādi pulksten 16 – pēc ziņojuma par prezidentūras prioritātēm – atklās Beļģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Leopolds Merkss. Izstāde ir daļa no plašā kultūras pasākumu klāsta, ko Beļģija īsteno visā Eiropā no 1. jūlija līdz 31. decembrim – laikā, kad nelielā karaliste divpadsmito reizi kļuvusi par ES Padomes prezidējošo valsti.

1. jūlijā Beļģija uz sešiem mēnešiem pārņēma ES Padomes prezidentūru no Spānijas, nākamā gada 1. janvārī prezidentūras stafete tiks nodota tālāk Ungārijai. Jaunais trio sadarbības modelis paredz vienotu 18 mēnešu sadarbības programmu, norādīts vēstniecības informācijā. Beļģijas prezidentūras laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta ekonomiskās un finanšu krīzes seku apkarošanai Eiropā, vides problēmām, ES paplašināšanās jautājumiem, sadarbībai tieslietās un iekšlietās, kā arī sociālās dimensijas stiprināšanai.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI