Vēlas savu viedokli par lauksaimniecības politiku
Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs aicina uz atklātu diskusiju par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni, jo turpmāk lielāka vērība KLP veltāma arī lauksaimniecības daudzveidīgumam un piedāvājuma bagātībai divdesmit septiņās ES dalībvalstīs. Atklātajā diskusijā vispirms tiks apspriesti KLP turpmākie mērķi stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā, informē Eiropas Komisijas Latvijā pārstāvniecība.
Pēdējos gados KLP ir piedzīvojusi būtiskas reformas, kuru mērķis ir nozari modernizēt un pārorientēt galvenokārt uz tirgus pieprasījumu. “Kopējā lauksaimniecības politika ir vairāk nekā tikai šaura speciālistu loka darīšana. Tā attiecas uz jebkuru eiropieti. Mums ir jāieklausās jebkura Eiropas iedzīvotāja viedoklī. Lēnām un rūpīgi ir jāsavāc idejas un jāizprot, ko no KLP gaida sabiedrība,” sacījis Dačans Čološs. „Es gaidīšu komentārus un pārdomas ne tikai no lauksaimniekiem, bet arī no vides, patērētāju tiesību un dzīvnieku labturības aizstāvju apvienībām. Šai diskusijai jābūt pēc iespējas plašākai. Ar pārtikas, teritoriālās plānošanas un ar vides aizsardzības pasākumu starpniecību ikviens sabiedrības loceklis gūst labumu no KLP. Tāpēc ir tikai normāli, ja iedzīvotājiem ir tiesības un iespēja izteikt savu viedokli.”
Gada nogalē Eiropas Komisija nāks klajā ar paziņojumu par KLP laika posmam pēc 2013. gada. Tomēr, lai labāk sagatavotu augsni lēmumu pieņemšanas procesam, pirms iesniegt pirmās politiskās vadlīnijas par šo stratēģiski svarīgo nozari, komisārs aicina uz atklātu diskusiju par KLP nākotni. Diskusijai (līdz jūnijam) izveidota tīmekļa vietne http://ec.europa.eu/agriculture/cap-debate.
Eiropas Komisija jūlijā īpašā konferencē informēs par atklātās diskusijas rezultātiem. Komisija šādi cer gūt idejas, ko iestrādāt paziņojumā par KLP laika posmam pēc 2013. gada. Šis paziņojums jāiesniedz 2010. gada beigās.
Papildus tam, kādam būt KLP devumam stratēģijā „Eiropa 2020”, atklātajā diskusijā apspriedīs šādus četrus galvenos tematus:
- Kādēļ Eiropai vajadzīga kopēja lauksaimniecības politika?
- Kādus mērķus sabiedrība izvirza lauksaimniecībai tās daudzveidīgajās izpausmēs?
- Kādēļ vajadzīga KLP reforma, un kā ar KLP palīdzību nodrošināt to, ko gaida sabiedrība?
- Kādiem līdzekļiem īstenot rītdienas KLP?
Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komisijas (COMAGRI) sēdē komisārs D.Čološs aktualizēja arī virkni citu, specifiskāku jautājumu par pārtikas apgādes problēmām Eiropā un pasaulē, nodarbinātību lauku reģionos, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, klimata pārmaiņām, cenu stabilitāti, lauksaimniecības atbalsta būtības izpratni iedzīvotāju vidū, pārtikas aprites līdzsvarotību un Eiropas lauksaimniecības nozares konkurētspēju.
Aprīlī ES mājā skolos biznesa sākšanā
Šomēnes Eiropas Savienības mājā ir paredzēti trīs semināri „Kā uzsākt savu uzņēmējdarbību – informācija, iespējas un atbalsts jaunajiem uzņēmējiem”, kas domāti pašnodarbinātām personām un tiem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību. Pirmais seminārs notika 14. aprīlī, nākamie ieplānoti 22. un 28. aprīlī.
„Eiropas Savienība Latvijai piedāvā vairākas programmas uzņēmējdarbības sākšanai. Līdz pagājušā gada beigām no tās tika izmantota tikai simtā daļa – 11 projekti par aptuveni 200 tūkstošiem latu. Tas rāda, ka šis resurss pagaidām tiek izmantots vāji. Dot informāciju un pamatu atspērienam uzņēmējiem ir viens no svarīgākajiem šā brīža uzdevumiem,” uzsvērusi EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.
Semināros ar nosacījumiem piekļuvei ES tirgum iepazīstinās Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, Latvijas Hipotēku un zemes bankas un citu iestāžu speciālisti.
Aptverošāk reaģē patērētāju aizsardzībai no bīstamām precēm
Bīstamo patēriņa preču skaits, par kurām ziņots ES ātrās ziņošanas sistēmā bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX), 2009. gadā pieauga par 7% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Šāds pieaugums (no 1866 paziņojumiem 2008. gadā līdz 1993 paziņojumiem pagājušajā gadā) liecina, ka, pateicoties efektīvākai dalībvalstu īstenotai tirgus uzraudzībai, arī 2009. gadā RAPEX sistēmas darbspēja aizvien palielinājās, - secināts EK ikgadējā ziņojumā.
Eiropas uzņēmumi ar lielāku atbildību izturas pret patēriņa preču drošumu un vairs nevilcinās ātrāk atsaukt nedrošās preces no tirgus. Tie arī sistemātiskāk izmanto īpaši uzņēmumiem paredzēto ātrās ziņošanas sistēmu (Business Application jeb Uzņēmumiem paredzēto lietojumsistēmu).
2009. gadā visbiežāk šajā sistēmā tika ziņots par rotaļlietām, apģērbu un mehāniskajiem transportlīdzekļiem. ES veiktās tirgus uzraudzības rezultāti 13 valstīs, kurās notikusi rotaļlietu drošuma pārbaude, liecina, ka apmēram 20% pārbaudīto preču neatbilda būtiskajām drošuma prasībām.
"Apmēram 20% pārbaudīto preču neatbilda būtiskajām drošuma prasībām."
Kopš 2004. gada, kad Vispārējā ražojumu drošuma direktīva tika transponēta dalībvalstu tiesību aktos, kopējais RAPEX sistēmā izplatīto paziņojumu skaits ir pakāpeniski pieaudzis - sešos gados vairāk nekā četras reizes. 2009. gadā visvairāk paziņojumu iesniedza Spānija (220 paziņojumi), Vācija (187), Grieķija (154), Bulgārija (122) un Ungārija (119). Pagājušajā gadā 60% no visiem iesūtītajiem paziņojumiem par bīstamām precēm bija par rotaļlietām (472 paziņojumi), apģērbiem un tekstilprecēm (395 paziņojumi) un mehāniskajiem transportlīdzekļiem (146 paziņojumi). Gandrīz tikpat bieži ziņots arī par elektroprecēm.
2009. gadā tirgus uzraudzības iestādes 13 valstīs testēja vairāk nekā 14 000 rotaļlietu atbilstību tiesību aktiem drošuma jomā. Pārbaudes galvenokārt notika importētāju un mazumtirgotāju telpās, savukārt muitas iestādes pārbaudīja 160 ienākošos rotaļlietu sūtījumus. 803 no pārbaudei pakļautajiem rotaļlietu paraugiem nosūtīja uz laboratoriju, kur 576 paraugiem pārbaudīja mehāniskā drošuma aspektus un 227 paraugiem – smago metālu saturu tajos. 200 paraugi mehāniskā drošuma pārbaudes neizturēja, bet tikai 17 paraugi neatbilda prasībām par smago metālu saturu tajos. Pēc RAPEX sistēmā paziņotā dalībvalstu iestādes veikušas korektīvus pasākumus attiecībā pret nedrošajām rotaļlietām.
Konkurss žurnālistiem par nabadzības tēmu
Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ietvaros Eiropas Komisija izsludinājusi konkursu žurnālistiem, kuru rakstos vai reportāžās apskatītas Eiropas gada tēmas. Eiropas gada žurnālistu balvas konkursā var piedalīties žurnālisti, kas pārstāv drukātos, tiešsaistes, radio vai televīzijas plašsaziņas līdzekļus. Balvas par oriģinālākajām un novatoriskākajām reportāžām tiks piešķirtas valsts līmeņa konkursā.
Žurnālisti līdz 31. augustam var iesniegt darbus tiešsaistē Eiropas gada (2010) tīmekļa vietnē. Rakstiem vai ziņu reportāžām jābūt publicētām vai pārraidītām plašsaziņas līdzekļos kādā no 27 ES dalībvalstīm, Īslandē vai Norvēģijā laikā no 2009. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 31. augustam.
Visus iesniegtos darbus vispirms izvērtēs ekspertu žūrija valsts līmenī un pasludinās vienu uzvarētāju katrā kategorijā. Pēc tam valsts līmeņa konkursa uzvarētāji piedalīsies Eiropas līmeņa konkursā, kas noslēgsies Beļģijas prezidentūras rīkotajā ceremonijā Briselē 2010. gada beigās.
"ES valstu izvirzītajiem mērķiem ir “zems politiskais statuss”, un tie netiek plaši popularizēti sabiedrībā."
“Eirobarometra” apsekojumā lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (73%) pauduši, ka nabadzība valstī ir izplatīta problēma, savukārt 89% iedzīvotāju vēlas, lai valdība veiktu steidzamus pasākumus un šo problēmu risinātu. Vairākums iedzīvotāju uzskata, ka lielākā atbildība jāuzņemas viņu valsts valdībai, taču 74% iedzīvotāju gaida, lai šīs problēmas risināšanā aktīvi iesaistītos arī ES, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Eiropiešu nabadzības tēma pēdējā laikā saasināti izskan arī publiskajās debatēs. Lai gan ES valstis pirms desmit gadiem bija izvirzījušas mērķi samazināt nabadzību, šajā jomā panākumi nav gūti, un pašlaik Savienībā trūkumā dzīvojošu cilvēku ir tikpat daudz kā tūkstošgades mijā jeb 79 miljoni cilvēku, seminārā Dublinā sacījis Īrijas Nacionālās universitātes sociālo zinātņu profesors Hags Freizers, atgādinot, ka no 27 bloka zemēm nabadzība visvairāk izplatīta ir Latvijā, kur trūkuma riskam pakļauti 26% iedzīvotāju, informē BNS/IT. Profesors, kurš vairākus gadus strādājis par ekspertu Eiropas Komisijā, neveiksmi nabadzības apkarošanā skaidro ar to, ka ES valstu izvirzītajiem mērķiem ir “zems politiskais statuss”, un tie netiek plaši popularizēti sabiedrībā.
Seminārā arī izskanēja brīdinājums, ka ES nabadzības izskaušanas plāni nākamajai desmitgadei var piedzīvot tādu pašu neveiksmi kā līdzšinējie mērķi un pēdējās desmitgades kļūdas tiks atkārtotas, ja bloka valstu vadītāji pieprasīs, lai no sākotnējā ES dokumenta projekta tiktu svītrots mērķis, kas paredz līdz 2025. gadam nabadzības samazināšanu blokā par 25 procentiem.
Eiropas Tīkla pret nabadzību direktore Īrijā Anna Visere uzskata, ka ES valstis pretojas šāda mērķa izvirzīšanai galvenokārt tāpēc, ka baidās to neizpildīt. “Tomēr šāda mērķa izvirzīšana sniedz reālu iespēju mainīt mūsu viedokli par šo jautājumu un aktīvi rīkoties, lai samazinātu nabadzību, sociālo atstumtību un nevienlīdzību. Galu galā - mēģināt un ciest neveiksmi nepārprotami ir labāk nekā nemēģināt vispār,” viņa uzsvēra.
Šā gada sākumā publiskotie “Eurostat” dati liecināja, ka Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti 26% iedzīvotāju, kas ir augstākais īpatsvars ES. Mūsu valstij seko Grieķija, Spānija un Lietuva - nabadzības riska līmenis katrā no šīm trim valstīm sasniedz 21%. Igaunijā nabadzības riskam ir pakļauti 19% iedzīvotāju, kas ir viszemākais rādītājs Baltijas valstu vidū.
No 27 bloka valstīm vismazāk trūkuma apdraudēto ir Čehijā - tikai 9 procenti. Zemā līmenī šis rādītājs ir arī Nīderlandē un Slovākijā (11% abās valstīs), kā arī Dānijā, Ungārijā, Austrijā, Slovēnijā un Zviedrijā (12% visās valstīs). ES vidēji nabadzības riskam pakļauti 17% iedzīvotāju.
