G20 valstu un valdību vadītāji arī vienojās izstrādāt vadlīnijas, lai pārvarētu tirdzniecības nelīdzsvarotību, kas ietekmē globālo ekonomikas izaugsmi. Panākta arī vienošanās padarīt stingrākus finanšu noteikumus, tostarp banku kapitāla un likviditātes standartus, lai izvairītos no agrāko pārmērību atkārtošanās, vēsta BNS.
G20 samita dalībnieki atbalstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) reformas, kuru mērķis ir nodrošināt Ķīnai un citām strauji augošām ekonomikām (vēl tiek nosaukta Brazīlija, Indija un Krievija) lielāku teikšanu fondā, par ko vienojušies G20 valstu finanšu ministri.
Novērotājiem intriģējošākais bija domstarpības starp lielvarām, galvenā – starp ASV un Ķīnu juaņas un ASV dolāra kursa jautājumā. ASV un Eiropa pārmet Ķīnai manipulācijas ar juaņas vērtību, to pazeminot, lai palielinātu savu preču eksportu. Savukārt Ķīna samitā aicināja ASV pieņemt „atbildīgu politiku” un saglabāt stabilu ASV dolāra kursu. ASV lēmums naudas tirgū papildus iepludināt 600 miljardus dolāru biedē arī citas valstis.
Eiropas Savienības līderi Hermans van Rompejs un Žozē Manuels Borrozu kopīgā paziņojumā samita noslēgumā pauda pieklājīgu apmierinātību ar tā rezultātiem un gandarījumu par G20 atbildīgo rīcības plānu, lai līdzsvarotu globālo izaugsmi.
Starptautiskajos medijos viens no tipiskākajiem samita rezultātu raksturojumiem ir - nekā revolucionāra.
Nākamais pasaules ekonomisko lielvaru samits, kura darba kārtībā būs diskusijas par pasaules monetārās sistēmas reformu, notiks pēc gada Francijā, kuras prezidents Nikolā Sarkozī piektdien Seulā oficiāli pārņēma G20 prezidentūru.
Eiropieši finanšu problēmu spīlēs
Kamēr pasaules lielvaras sprieda par finanšu sakārtošanu neterminētā nākotnē, Eiropā pagājušajā nedēļā te vienā, te otrā vietā sāka gruzdēt investoru neticības sārti par tuvāko perspektīvu.
Īrija savas ekonomikas glābšanai līdz nākamā gada beigām būs spiesta prasīt starptautisku aizdevumu no Eiropas Savienības un SVF, pēc desmitiem analītiķu aptaujas izziņoja aģentūra „Reuters”, sarēķinot, ka latviešu darba zemei starptautiskajiem donoriem nāksies lūgt aptuveni 48 miljardus eiro. „Tā nav tikai Īrijas, tā ir Eiropas [Savienības] problēma,” norādījis kompānijas „Bloxham Stockbrokers” galvenais ekonomists Alans Makeids.
Pēdējā laikā krasi ir samazinājusies pārliecība, ka Īrija spēs tikt galā ar savu milzīgo valsts parādu, un bažas, ka parlaments varētu noraidīt 2011. gada budžeta projektu, kas paredz tēriņu apcirpšanu par sešiem miljardiem eiro.
"Eirozonai draud jaunas problēmas, par ko liecina negatīvās ziņas."
Savukārt aģentūra AFP pavēstījusi, ka eirozonai draud jaunas problēmas, par ko liecina negatīvās ziņas, kas saņemtas no Eiropas Monetārās savienības perifērijas valstīm. Strauji cēlušās Īrijas un Portugāles aizņemšanās izmaksas. Spānija paziņojusi, ka trešajā ceturksnī tās ekonomikā bijusi stagnācija, kas bremzēs centienus samazināt bezdarba līmeni, kas pārsniedzis 20% un ir augstākais Eiropas Savienībā. Savukārt Grieķijas valdības vadītājs Georgs Papandreu paziņojis, ka Grieķijas valsts budžeta deficīts šogad var pārsniegt 8,1% līmeni, kuru valdība piekrita izpildīt, lai dabūtu starptautisko aizdevumu no Eiropas Savienības un SVF.
Starp sliktajām ziņām ir arī daža laba, jo īpaši Latvijai, kuras iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni bija ceturtais dinamiskākais ES – 0,8% (tikpat arī Lielbritānijai un Ungārijai), liecina „Eurostat” datu kopums par 20 valstīm. Visstraujāk šajā periodā pieauga Somijas (+1,3%), Čehijas (+1,1%), Slovākijas un Austrijas ekonomika (+0,9% abās valstīs), negatīva attīstība fiksēta Grieķijai un Rumānijai. Salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni šā gada trešajā ceturksnī ātrākā izaugsme bijusi Igaunijai (+4,7%), Slovākijai (+4,1%) un Vācijai (3,9%). Latvijā un Lietuvā, pēc „Eurostat” datiem, IKP audzis attiecīgi par 2,4 un 0,3 procentiem.
ES vadībā domstarpības par 2011. gada budžetu
Pagājušajā nedēļā tika pārtrauktas sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi par ES 2011. gada budžetu, neskatoties uz to, ka Parlaments pieņēma Padomes ierosināto 2,9% palielinājumu budžeta iemaksām. Parlaments aicinājis uzsākt pārrunas par turpmāko ES budžeta finansējumu, pieprasot parlamentāriešu dalību budžeta procesā, informē Parlamenta preses dienests.
Budžeta apspriešana turpināsies pirmdien, 15. novembrī. „Mēs neprasām nevienu eiro vairāk, bet gan nopietnu vienošanos par finansējumu nākotnē un Parlamenta lomu budžeta apstiprināšanā,” paziņojis parlamenta vadītājs Ježijs Buzeks.
ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) Budžeta padomes sanāksmē vairākums dalībvalstu, arī Latvija, iebilda sasaistīt ES 2011. gada budžeta apstiprināšanu ar lēmumiem par ES daudzgadu budžetu pēc 2013. gada, informē Finanšu ministrija. Vienošanās ar Eiropas Parlamentu par ES 2011. gada budžetu netika panākta, kaut arī visas dalībvalstis piekrita ES budžetam 126,5 miljardu eiro apmērā (2,91% pieaugums salīdzinājumā ar ES 2010. gada budžetu).
"Hedžfondiem būs ES līmeņa uzraudzība."
Formāli sarunas starp abām budžeta lēmējinstitūcijām – Padomi un Eiropas Parlamentu – var ilgt līdz 15. novembrim. Ja vienošanās netiek panākta, Eiropas Komisijai ir jānāk klajā ar jaunu ES budžeta priekšlikumu. Ja līdz nākamā gada sākumam budžets nav pieņemts, katru mēnesi var tikt iztērēta 1/12 no ES 2010. gada budžetā apstiprinātās summas.
Finanšu avots ES kopīgo politiku finansēšanai ir ES budžeta ieņēmumi, ko galvenokārt (aptuveni 98%) veido dalībvalstu iemaksas jeb t.s. ES pašu resursu maksājumi. Nelielu daļu no ES budžeta ieņēmumiem nodrošina citi ieņēmumi, tādi kā soda naudas, pārpalikums budžetā no iepriekšējā gada un citi.
Ar direktīvu ierobežos hedžfondus
Eiropas Parlaments atbalstījis direktīvu, kas daudz stingrāk nekā līdz šim regulēs spekulatīvos hedžfondus, kuri daļēji tiek vainoti globālās finanšu krīzes izraisīšanā, vēsta BNS/AFP. Noteikumi paredz, ka hedžfondiem būs ES līmeņa uzraudzība, kā arī būs noteikumi attiecībā uz riska pārvaldību, normas par minimālo kapitālu un likviditāti.
Hedžfondiem būs tā dēvētā pase, kas tiem dos iespēju darboties visā ES teritorijā. ES valstu hedžfondi šādas pases varēs saņemt no 2013. gada, bet fondi no valstīm ārpus ES - no 2015. gada.
Eiropas Komisija, kas jaunos noteikumus izstrādāja, paziņojusi, ka šie noteikumi palīdzēs pielikt punktu pārmērīgu risku uzņemšanās tendencei, lai gūtu īstermiņa panākumus uz ilgtermiņa rentabilitātes un saprātīgas risku pārvaldes rēķina.
