Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā pieņēma 2011. gada budžeta projektu. Izraudzītās prioritātes ir ekonomikas atveseļošanas paātrināšana, kā arī investīcijas Eiropas jauniešos un rītdienas infrastruktūrās. No 142,6 miljardiem eiro aptuveni 64,4 miljardi eiro ir novirzīti pasākumiem ekonomikas atveseļošanai (salīdzinājumā ar 2010. gadu tas ir par 3,4% vairāk). Stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajām iniciatīvām piešķirtais finansējums ir aptuveni 57,9 miljardi eiro (aptuveni 40% no budžeta).
Budžeta projektā vairāk nekā 1 miljards eiro ir paredzēti 2009. gadā un 2010. gada sākumā pieņemto oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas, jūras vēju enerģijas un enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanai. Aptuveni 500 miljonus eiro piešķirs pieņemtajiem IT platjoslas projektiem lauku apvidos. Finansējums ar tirgu saistītajiem izdevumiem un tiešiem atbalstiem Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros, kā arī lauku attīstībai plānots iepriekšējā līmenī, savukārt finansējums vides aizsardzībai, izmantojot Life+ programmu, palielināsies par 8,7% un sasniegs 333 miljonus eiro.
Budžeta projektā 2011. gadam ir arī palielināti ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā, infrastruktūrā un cilvēkresursos. Pētniecības un tehnoloģiju attīstības 7. pamatprogrammai finansējums ir pieaudzis par 13,8%, sasniedzot 8,6 miljardus eiro. Tik lielus ieguldījumus šajā programmā ES iepriekš nav veikusi. Finansējums Eiropas transporta un enerģētikas tīkliem pieaugs par 16,8% procentiem (kopā 1,3 miljardi eiro), Konkurētspējas un inovācijas programmai tiks piešķirts par 4,4% vairāk līdzekļu salīdzinājumā ar 2010. gadu (kopā 549 miljoni eiro).
Jaunieši kā prioritāte izraudzīta arī bezdarba ietekmē, jo vairāk nekā 20 procentiem jauniešu Eiropā nav darba. Šim nolūkam Mūžizglītības programmas finansējums tiks palielināts par 2,6% (kopā 1,1 miljards eiro), tādējādi 200 000 studenti varēs saņemt „Erasmus” programmas stipendijas. Programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros tiek piešķirti 127 miljoni eiro (+1,6%), lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu, izmantojot neformālus mācību pasākumus. Izmantojot šo finansējumu, programmā varēs piedalīties vēl 120 000 dalībnieku.
Visu ES iestāžu administratīvie izdevumi būs 8,3 miljardi eiro jeb 5,8% no budžeta. Komisija turpinās ievērot apņemšanos nepalielināt darbinieku skaitu.
„Šis ir pirmais budžets, kas pieņemts saskaņā ar Lisabonas līgumu,” paskaidro ES finanšu plānošanas un budžeta komisārs Janušs Levandovskis. „Šajā procesā ir divas būtiskas izmaiņas: pirmkārt, visa procedūra notiek daudz ātrāk nekā iepriekš, jo Eiropas Parlamentā ir tikai viens lasījums, nevis divi kā kādreiz. Otrkārt, Padomei un Parlamentam pirmo reizi ir vienādas pilnvaras budžeta pieņemšanā. Tāpēc ir vajadzīga daudz ciešāka sadarbība starp trijām ES iestādēm, kas iesaistītas šajā procesā.”
Padome savu nostāju par budžeta projektu paziņos jūnijā, Eiropas Parlaments – oktobrī. Ja būs domstarpības, Komisija uzsāks 21 dienu ilgu samierināšanas procedūru. Paredzams, ka galīgo 2011. gada budžetu Parlaments pieņems novembrī.
Kā liecina budžeta procedūru skaidrojums Eiropas Parlamenta mājaslapā, šā gada ES budžets tika pieņemts 2009. gada pašā nogalē – decembrī – un ir par 1,2 miljardiem eiro mazāks nekā 2011. gadam sākotnēji paredzētais.
Vienkāršos formalitātes ES finansējumam pētniecībā un inovācijām
EK piedāvā plānu vienkāršot procedūras dalībai ES finansētos pētniecības projektos, lai padarītu līdzdalību pārredzamu un pievilcīgu labākajiem pētniekiem un inovatīvajiem uzņēmumiem Eiropā un ārpus tās, lai rosinātu arī mazos un vidējos uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas pieteikties uz ES finansējumu. Komisija ir izveidojusi arī neatkarīgu ekspertu grupu pilnīgai 7. ietvarprogrammas pārskatīšanai.
Komisijas stratēģijas pirmajā daļā ir iekļauti uzlabojumi pašreiz spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, daļa no tiem jau ir uzsākti, piemēram, labākas IT sistēmas, konsekventāka tiesību aktu piemērošana. Otrajā daļā paredzētas izmaiņas esošajos finanšu noteikumos, gan tos vienkāršojot, gan vienlaikus saglabājot efektīvu kontroli. Komisija vēlas arī ļaut ES finansētos projektos izmantot tās pašas grāmatvedības metodes, kas attiecas uz valstu piešķirto finansējumu pētniecībai. Par šiem priekšlikumiem ir nepieciešams Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums.
"Radošās nozares nodrošina kvalitatīvas darbavietas pieciem miljoniem cilvēku ES."
Pārējo plānoto izmaiņu īstenošana tiks vērtēta saistībā ar nākamajām pētniecības pamatprogrammām. Viena no pieminētajām iespējām ir virzība uz „maksājumiem atbilstīgi rezultātiem”, proti, finansējuma saņēmējiem tiktu piešķirts vienreizējs maksājums konkrētu zinātnisku uzdevumu veikšanai, un tā vietā, lai atskaitītos par katras vienības izmaksām, viņiem jāparāda, ka attiecīgie uzdevumi ir veikti efektīvā un racionālā veidā.
Pagaidām Komisija ir uzsākusi pašreizējās pamatprogrammas starpposma novērtējumu. Rolfa Annerberga (viņš ir Zviedrijas Vides, lauksaimniecības zinātņu un teritoriālās plānošanas pētniecības padomes ģenerāldirektors) vadītā neatkarīgo ekspertu grupa savu ziņojumu iesniegs rudenī. Grupas pilnvarās ietilpst virkne jautājumu saistībā ar pamatprogrammas darbību izstrādi, īstenošanu un ietekmi.
EK pārstāvniecība Latvijā skaidro, ka pētnieku vidū 7. pamatprogramma ir pierādījusi savu noderību, par ko liecina vairāk nekā 33 tūkstoši kopš 2007. gada saņemto projektu priekšlikumu un gandrīz 7000 finansēto projektu. Programmā piedalās gandrīz visas Eiropas universitātes.
Radošajām nozarēm paredz būtiskāku ietekmi
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu tiešsaistē ar mērķi pilnībā īstenot Eiropas kultūras un radošo nozaru potenciālu. Šī apspriešana ir saistīta ar jaunu Zaļo grāmatu, kurā uzsvērts, ka ir jāuzlabo piekļuve finansējumam, it īpaši maziem uzņēmumiem, lai nozare varētu attīstīties un sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā un integrējošā izaugsmē.
Nozarēs ietilpst izpildītājmāksla, vizuālā māksla, kultūras mantojums, kino, televīzija un radio, mūzika, izdevējdarbība, videospēles, jaunie plašsaziņas līdzekļi, arhitektūra, dizains, modes dizains un reklāma, un tas nodrošina kvalitatīvas darbavietas pieciem miljoniem cilvēku ES.
Šīs nozares ieguldījums Eiropas IKP ir 2,6%, un tas ir lielāks par daudzu rūpniecības nozaru ieguldījumu. Turklāt kultūras un radošās nozares aug ātrāk nekā vairums ekonomikas jomu, norāda EK. Digitalizācija un globalizācija paver jaunas tirgus iespējas, it īpaši maziem uzņēmumiem. Taču nereti šie uzņēmumi saskaras ar šķēršļiem, kas tiem neļauj pilnībā īstenot savu potenciālu. Sabiedriskajā apspriešanā ieinteresētās personas un citi interesenti būs aicināti paust savas domas par šādiem jautājumiem.
- Kā mēs varam vienkāršot mazu uzņēmumu un mikrouzņēmumu piekļuvi finansējumam, ja to vienīgā priekšrocība ir radošums?
- Kā ES var palīdzēt šajās nozarēs izveidot atbilstošu kombināciju no radošām un vadības prasmēm?
- Kā mēs varam labāk veicināt inovāciju un eksperimentālus projektus, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju plašāku izmantošanu?
Kultūras un radošās nozares palīdz arī uzlabot mūsu pilsētu un reģionu konkurētspēju un sociālo izlīdzināšanu. Eiropas kultūras galvaspilsētas, piemēram, Lille, Liverpūle un citas, ir apliecinājušas, ka ieguldījumi šajā nozarē rada darbavietas un palīdz pārveidot pilsētas tēlu. Turklāt kultūras un radošās nozares var papildus labvēlīgi ietekmēt daudzas citas uzņēmējdarbības jomas un sabiedrību kopumā. Piemēram, dizaineri pakāpeniski kļuvuši par būtisku vadības grupas daļu daudzos lielos uzņēmumos, uzsver iniciatīvas autori.
Ar Zaļo grāmatu sāktā sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz jūlija beigām. Informācija: http://ec.europa.eu/culture/our-policy-development/doc2577_en.htm.http://ec.europa.eu/culture/our-policy-development/doc2577_en.htm
Vēlas nozīmīgu ES iestādi arī Rīgā
Saeimas Eiropas lietu komisija 28. aprīlī aicināja atbildīgās institūcijas turpināt aktīvi lobēt Latvijas kandidatūru jaunveidojamās Eiropas Telekomunikāciju regulatoru grupas iestādes biroja (BEREC) izvietošanai Rīgā, informēja Saeimas preses dienests. Komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle norādīja, ka līdz šim Latvijas pārstāvji gan diplomātu un ekspertu, gan ministru un premjerministra līmenī veikuši atzīstamu darbu, lobējot Rīgas kandidatūru Eiropas Savienības jaunās aģentūras biroja izvietošanai. Darbs jāturpina, lai maija beigās tiktu pieņemts Latvijai pozitīvs lēmums. Latvijā, atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, tostarp arī Lietuvas un Igaunijas, joprojām nav izvietota neviena ES iestāde.
Latvijas kandidatūrai atbalstu jau paudušas vairākas ES valstis, tai skaitā lielās. Latvija ir vienīgā dalībvalsts, kura pieteikusies aģentūras izvietošanai, tomēr, ES satiksmes ministriem 31. maijā lemjot par šo jautājumu, būs nepieciešams pilnīgi visu dalībvalstu atbalsts. Latvijas izredzes negatīvi var ietekmēt pat vienas valsts iebildumi.
"Latvijā atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, tostarp arī Lietuvas un Igaunijas, joprojām nav izvietota neviena ES iestāde."
ES dalībvalstu telekomunikāciju regulatori pagaidām nav formulējuši vienotu viedokli par Latvijas kandidatūru. Liela daļa joprojām iestājas par jaunveidojamā BEREC biroja izvietošanu Briselē, kā tas bijis paredzēts sākotnēji. Tomēr regulatoru viedoklim būs tikai konsultatīvs raksturs un galīgo lēmumu šajā jautājumu pieņems dalībvalstu ministri ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomē.
BEREC birojā pastāvīgi strādās 30 darbinieki, bet uz sanāksmēm regulāri ieradīsies eksperti no visām ES dalībvalstīm. Kaut arī biroja izveide sākotnēji prasītu Latvijas valsts finanšu ieguldījumus, tomēr ilgtermiņā tā būtu Latvijai finansiāli izdevīga. Turklāt ES iestādes izveide Rīgā mūsu valstij sniegtu arī lielāku starptautisku atpazīstamību.
Jaunās ES iestādes uzdevums būs veicināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu ES tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu elektronisko komunikāciju jomā. Lai popularizētu Latvijas kandidatūru BEREC biroja izvietošanai, izveidota arī īpaša interneta mājaslapa www.berecriga.eu. Tajā var apskatīt arī trīs namus, kuros piedāvāts izvietot iespējamā biroja telpas Rīgas centrā – Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14, Baznīcas ielā 25 un Vaļņu ielā 30.
Radioaktīvo atkritumu drošākai apsaimniekošanai gatavo ES regulējumu
„Eirobarometra” īpašajā aptaujā “Eiropieši un kodoldrošība” pārliecinošs vairākums jeb 82% Eiropas iedzīvotāju pauduši, ka radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana būtu jāregulē ES līmenī. Tam gandrīz vienprātīgi piekrīt iedzīvotāji Kiprā (93%), Ungārijā (90%), Nīderlandē (90%) un Slovēnijā (90%).
Vairākums aptaujāto jeb 59% uzskata, ka atomelektrostacijas var izmantot drošā veidā. Salīdzinot ar 2006. gada apsekojumu, šis ES vidējais rādītājs nav mainījies, taču ir mainījies vairāku valstu iedzīvotāju viedoklis: 14 valstīs šā apgalvojuma piekritēju īpatsvars ir audzis, visvairāk Īrijā (+11), Polijā un Luksemburgā (+9), kā arī Maltā, Igaunijā un Itālijā (+6). Piekritēju īpatsvars samazinājies Bulgārijā (-9), Vācijā (-7), Francijā un Rumānijā (-5).
EK secinājusi, ka būtu lietderīgi vienoti Eiropas tiesību akti par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Pašreiz lēmums par kodolenerģijas izmantošanu vai neizmantošanu ir jāpieņem pašām dalībvalstīm. Komisija 2010. gada otrajā pusē ierosinās ES tiesību aktus par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, šobrīd notiek sabiedriskā apspriešana par šādu tiesību aktu priekšlikumu. Kopienas kompetenci – noteikt pamatdrošības standartus ES līmenī – regulē „Euratom līgums” (Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums).
„Eirobarometra” rezultāti rāda, ka bažas par riskiem, kas saistīti ar radioaktīvajiem atkritumiem, tiek paustas gan valstīs, kurās ir atomelektrostacijas, gan tajās, kurās kodolenerģiju neražo. Pašlaik atomelektrostacijas ir 15 no 27 ES dalībvalstīm, bet ir tikai daži galīgo glabātavu projekti visbīstamākajai radioaktīvo atkritumu kategorijai.
