PVN Eiropas Savienībā ieviesa pirms vairāk nekā 40 gadiem. Tagad tirgus ir mainījies, arī tehnoloģiju ietekmē. PVN sistēmas komplicētības dēļ nodokļu maksātājiem un administrācijām rodas nevajadzīgas izmaksas un apgrūtinājumi, turklāt tiek kavēta iekšējā tirgus darbība. PVN sistēmai piemīt dažas vājības, kuru dēļ tā nespēj pretoties krāpšanai un nodokļa nemaksāšanai. Tāpēc PVN sistēma ir jāpārskata pašos pamatos, jauno iniciatīvu pamato EK.
PVN ir liels ieņēmumu avots dalībvalstīs (līdz 20% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem). Sagaidāms, ka tas kļūs vēl nozīmīgāks, jo recesija un sabiedrības novecošanās ietekmē citus ieņēmumu avotus. EK atsaucas uz ekonomikas pētījumiem, kuri liecina, ka patēriņa nodokļi ir starp izaugsmei labvēlīgākajiem, un stabila PVN sistēma varētu palīdzēt Eiropas ekonomikai atkopties.
Priekšlikumi Zaļajai grāmatai
Priekšlikumiem domāta Zaļā grāmatā par PVN nākotni, tajā jautājumi sagrupēti tematiski, taču apspriede nav ierobežota, var piedalīties ar idejām un viedokļiem, mudina EK. Dokumentā vaicāts, vai pašreizējā PVN sistēma ir radikāli jāpārskata un vai preces un pakalpojumi jāapliek ar nodokli izcelsmes dalībvalstī vai tajā valstī, kur tie tiek pārdoti. Zaļajā grāmatā apskatīti arī jautājumi, kas kļuvuši aktuāli. Piemēram, vai samazinātās PVN likmes joprojām ir vajadzīgas, vai atskaitījumu tiesības ir pietiekami neitrālas, vai sistēmu var labāk aizsargāt no krāpšanas gadījumiem un kā to izdarīt, kā samazināt birokrātismu darījumos ar PVN.
"PVN sistēmai piemīt dažas vājības, kuru dēļ tā nespēj pretoties krāpšanai un nodokļa nemaksāšanai"
Zaļajā grāmatā apspriešanās dalībnieki aicināti arī paust viedokli, vai ir iespējams uzlabot PVN iekasēšanu, lai tiktu likvidēta ES patlaban konstatētā 100 miljardu eiro lielā PVN starpība (neiekasētais nodoklis), un kā to varētu izdarīt. Atbilžu iesniedzēji tiek mudināti nākt klajā ar jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz PVN nākotni.
Apspriešana notiks līdz 2011. gada 31. maijam. Pamatojoties uz saņemtajiem viedokļiem, EK 2011. gada beigās publicēs paziņojumu, kurā tiks izklāstītas prioritātes PVN sistēmas turpmākajai attīstībai. Informācija par Zaļo grāmatu, kā arī tās pielikumi atrodami: http://ec.europa.eu/taxation_customs/index_en.htm
PVN Latvijā
Nodokļa likmes nākamgad Latvijā būs lielākas. Pašreiz spēkā ir 21%, 0% un 10% likme.
Nodokļa 0% likmi piemēro preču un pakalpojumu eksportam, vēl virknei pārrobežu darījumos, piemēram, starptautiskajam pasažieru pārvadājumam, elektroenerģijas importam vai dabasgāzes importam, ja dabasgāze tiek piegādāta, izmantojot pārvades vai sadales sistēmu.
Nodokļa 10% likme ir medikamentu, medicīnisko ierīču piegādēm, zīdaiņiem domātajai pārtikai, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem un vēl virknei pakalpojumu. Nākamgad šo likmi paredzēts palielināt līdz 12%, elektroenerģijai – līdz 21% .
"Vienīgā alternatīva augstiem nodokļiem darbaspēkam ir augstāki nodokļi patēriņam."
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā šā gada 1. decembrī nodokļu maksātājos bija 83 610 ar PVN apliekamās personas. Šā gada oktobrī no pievienotās vērtības nodokļa iekasēti 80 912 600 lati, par 29,8% vairāk, nekā bija plānots, un par 37,6% vairāk nekā pagājušā gada oktobrī.
Latvijas valsts budžetā PVN ieņēmumi ir 27%. Šogad ieņēmumi no PVN plānoti 690,5 miljoni latu. Prognozes liecina, ka plāns tiks pārsniegts, nākamgad no PVN plānoti lielāki ieņēmumi.
„PricewaterhouseCoopers” pētījums (2010. gada septembris) par PVN tendencēm un valstu iekšzemes koopprodukta struktūru rāda, ka Latvijā PVN pienesums IKP ir 6,6%, tas ir mazāk nekā vidēji ES (6,9%). Visaugstākais šis rādītājs ir Beļģijā (11,5%) un Kiprā (11,3%), zemākais – Spānijā (5,3%) un Itālijā (5,9%).
PVN ES budžetā
ES budžeta ieņēmumos PVN ir būtisks resurss. Dalībvalstis maksā noteiktu procentu (0,3%) no dalībvalstu aprēķinātās t.s. harmonizētās pievienotās vērtības nodokļa bāzes – faktiskajiem PVN ieņēmumiem un novērtējuma, kas balstīts uz dalībvalsts PVN likumu atšķirībām no ES direktīvām, skaidrots Finanšu ministrijas mājaslapā.
Teorētiski no PVN ir atkarīga pareiza vienotā tirgus darbība un godīga konkurence visā ES. Tāpēc ES ir noteikusi minimālās un maksimālās PVN likmes, ko var noteikt dalībvalstis. Ir pieļaujami atbrīvojumi, ja valsts tos vēlas, piemēram, precēm un pakalpojumiem, kuri nekonkurē ar citas ES dalībvalsts precēm un pakalpojumiem, vai ikdienas nepieciešamības precēm, piemēram, pārtikai un zālēm.
PVN noteikumi un likmes ir pakārtotas ES principam, ka lēmumus par nodokļu jautājumiem var pieņemt tikai tad, ja visas valstis par to vienojušās vienbalsīgi.
Pārmaiņas virzās negribīgi
„Mēs vēlamies PVN likmju harmonizēšanu, lai neapgrūtinātu iekšējā tirgus funkcionēšanu.” Drīz būs trīs gadi, kopš šādu apņemšanos forumā par nākotnes nodokļu sistēmu, kas ietvertu gan modernu tehnoloģiju ieviešanu maksāšanā, gan nodokļa procedūru vienkāršošanu, paziņoja toreizējais EK nodokļu komisārs Lāslo Kovāčs.
Aktualitāti joprojām nav zaudējis arī ES konkurētspējas nodrošinājuma instruments – samazināt darbaspēka nodokļus. Un kā vienīgā alternatīva tam – lielāki patēriņa nodokļi, kāds ir PVN.
"Stabila PVN sistēma varētu palīdzēt Eiropas ekonomikai atkopties."
Ķelnes un Oksfordas universitāšu profesors Klements Fjūests(Clement Fuest) Briseles nodokļu forumā prezentēja pētījumu, parādot, kā Eiropas Savienībā kopš 1970. gada nodokļu slogs darbaspēkam pieaudzis no 28% līdz vairāk nekā 40% 2005. gadā. Galvenais iemesls kopējās nodokļa masas pieaugumam attiecībā pret IKP ir bijis izdevumu pieaugums sociālajai labklājībai. Viņš uzskata, ka vienīgā alternatīva augstiem nodokļiem darbaspēkam ir augstāki nodokļi patēriņam. Tas mazinātu arī atkarību no demogrāfiskās situācijas, jo patēriņš izkliedējas līdzīgāk visos cilvēka dzīves posmos atšķirībā no darba ienākumiem. Tiesa, PVN paaugstināšana ir izdevīgāka jaunākajām paaudzēm. Eksperts brīdināja arī no zaudējumiem, proti, augstāks PVN pazemina cenu līmeni, jo samazina pieprasījumu, un PVN ir pakļauts neizkontrolējamai krāpšanai.
Pret PVN krāpniekiem
Eiropas vadības institūcijas bieži vien saistībā ar PVN min gan izkrāptās summas (ik gadu miljardos eiro), gan apņemšanos tam reiz darīt galu. Šovasar Eiropas Padomē tika nolemts veidot nodokļu policiju Eurofisc – nacionālo nodokļu administrāciju iestāžu tīklu, kam ES jācīnās pret PVN nemaksāšanu un krāpšanos ar PVN maksājumiem, tai skaitā „karuseļshēmām”.
Viens no daudzajiem dokumentiem ir šoruden Eiropas Padomē pieņemtā valdību pārstāvju deklarācija par Eurofisc tīklu. Tajā noteikts, ka dalībvalstu Eurofisc koordinācijas ierēdņus izraudzīsies no nodokļu krāpšanas apkarošanas speciālistu vidus. Šie ierēdņi virzīs savas dalībvalsts informācijas apmaiņu darbības jomās, kurās tie piedalās, un pētīs, analizēs un izplatīs pieredzi attiecībā uz dažādiem krāpšanas veidiem, valstu riska analīzi un riska jomām, kā arī citu atbilstīgu informāciju, kas attiecas uz krāpšanu PVN jomā.
Koordinācijas ierēdņi tiksies Eurofisc grupā, kuras sanāksmēs piedalīsies arī EK pārstāvji, izņemot gadījumos, kad izskatīs jautājumus, kuri saistīti ar konkrēti identificējamiem nodokļu maksātājiem.
