ES askētiskajā gadā dažviet finišē ar tradicionālu izšķērdību

Kailās seno grieķu mīlestības dievietes Afrodītes attēls uz jaunajām Kipras pasēm ir radījis bažas šīs valsts diplomātiem. Kipras diplomāti ir nikni uz Iekšlietu ministriju, kas nekonsultējās ar Ārlietu ministriju, pirms sāka izdot pases dievietes attēlu, kas varot aizvainot konservatīvāko ārvalstu kultūru pārstāvjus.

“Viņi ir noraizējušies, ka parastajiem pilsoņiem un diplomātiem varētu rasties nopietnas problēmas, it sevišķi, ceļojot uz ļoti konservatīvajām islāma valstīm,” atsaucoties uz Kipras laikrakstu “Phileleftheros” vēsta BNS/REUTERS.

Iekšlietu ministrija atzinusi, ka nu ir par vēlu jaunā iedzīvotāju personu apliecinošā dokumenta dizainā ko mainīt. Uz jaunajām pasēm, kurās iestrādāta biometrijas tehnoloģija, izmantots Afrodītes marmora statujas attēls. Šī statuja glabājas Kipras muzejā valsts galvaspilsētā Nikosijā.

Dāņi un briti tērē negausīgi

Lai gan Dānijas ekonomika joprojām no 2008.-2009. gada krīzes atveseļojas gausi, iedzīvotāji šajos Ziemassvētkos dāvanām ir iztērējuši rekordlielu summu. Pirkumi ar nacionālajām debetkartēm “Dankort” laikā no 1. līdz 24. decembrim bijuši nepieredzēti - 23,97 miljardi dāņu kronu (2,26 mljrd. latu), par 4,7% pārsniedzot pērnā gada rādītāju, ziņu aģentūras citē karšu maksājumu kompānijas “Nets” paziņojumu.

"Igaunija pēc pāris dienām kļūs par eirozonas 17. dalībvalsti."

Šie dati liecina, ka dāņu patērētāji, šķiet, ir atguvuši zināmu optimismu par virzību valsts ekonomikā un cerīgāk lūkojas nākotnē. Pārdošanas apmēri, izmantojot minētās debetkartes, veido lielu daļu no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma Dānijā.

Savukārt britu galvenie veikali tradicionālajās pēcsvētku izpārdošanās sagaidījuši tik daudz apmeklētāju, cik nav pieredzēts pēdējos 30 gados. Iepirkšanās drudzis tiek skaidrots ar pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu līdz 20 procentiem (pašreiz 17,5%) nākamajā gadā.

Igauņi atbrīvojas no kronām

Cits iemesls tikt vaļā no naudas ir mūsu kaimiņiem. Igaunijas iedzīvotāji pēdējos mēnešos aktīvi nogulda naudu bankās un maina igauņu kronas pret eiro, raksta biznesa avīze „Äripäev”. „SEB Pank” novembrī noguldīti gandrīz 550 miljoni igauņu kronu (22 milj. latu), bet decembra pirmajās divdesmit dienās pārsniegta 400 miljonu igauņu kronu (18 milj. latu) atzīme. Arī „Nordea Pank” norādījusi, ka privātpersonu depozītu apmērs ir palielinājies un noguldījumus visbiežāk izdara cilvēki, kas mājās glabā skaidru naudu un vēlas no tās atbrīvoties pirms pāriešanas uz eiro.

Igaunija pēc pāris dienām kļūs par eirozonas 17. dalībvalsti, kurā eiro nomainīs nacionālo valūtu – Igaunijas kronu.

Grieķijā pieņem taupības budžetu

Vienā no pašreiz četrām visproblemātiskākajām krīzes valstīm – Grieķijā - parlaments gada nogalē ir pieņēmis 2011. gada taupības budžetu, neraugoties uz kārtējo, šoreiz sabiedriskā transporta darbinieku, 24 stundu streiku pret valdības taupības pasākumiem. Budžetā paredzēti tēriņu samazinājumi veselības nozarē un valsts kompānijās, zemākās tirdzniecības nodokļa likmes paaugstināšana no 11 līdz 13 procentiem, pasākumi pret nodokļu nemaksātājiem, militāro izdevumu samazināšana un pensiju iesaldēšana, atgādina BNS/AFP.

Premjerministrs Georgs Papandreu parlamentā paziņojis, ka ir apņēmies veikt visas nepieciešamās pārmaiņas valsts izvešanai no krīzes, un paudis pārliecību, ka Grieķija par spīti grūtībām nebankrotēs. Viņš arī aicināja opozīcijas partijas uzņemties atbildību un atbalstīt ekonomikas glābšanas centienus.

Arī Polijai vajag naudu

Polija ir lūgusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piešķirto kredītlīniju palielināt par astoņiem miljardiem ASV dolāru (4,3 mljrd. latu), lai tā sasniegtu apmēram 29 miljardus dolāru (15,5 mljrd. latu), paziņojis SVF rīkotājdirektors Džons Lipskis. Polijai piešķirtā SVF kredītlīnija 21,8 miljardu ASV dolāru (11,7 mljrd. latu) apmērā tika apstiprināta 2009. gada maijā un pēc tam pagarināta. Tās mērķis bija nomierināt investorus un ļaut Polijai nepieciešamības gadījumā viegli saņemt kredītu, taču šāda vajadzība tai neradās.

Elastīgo kredītlīniju sistēmu SVF ieviesa pērn kā drošības līdzekli pret globālās ekonomiskās krīzes radītiem ārējiem triecieniem. Polija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā pagājušajā gadā fiksēts ekonomikas pieaugums - 1,7 procenti. Tomēr ir gaidāms, ka Polija šo gadu noslēgs ar ievērojamu budžeta deficītu - apmēram 8% no IKP.

Ne visa nauda vienādi laba?

ES stratēģiskas nozares būtu jāaizsargā no pārņemšanas darījumiem, kādus varētu īstenot investori no trešajām valstīs, īpaši no Ķīnas, šādu uzskatu paudis ES rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajani. Pēc viņa teiktā, blokā būtu jāizveido institūcija, kas izvērtētu ārvalstu investīcijas ES valstīs. Šāda iestāde būtu jāveido pēc ASV valdības Ārvalstu investīciju komitejas parauga, intervijā vācu avīzei “Handelsblatt” sacīja komisārs, vēsta BNS.

A. Tajani norāda, ka Ķīnas sabiedrībām ir līdzekļi, lai iegādātos arvien vairāk nozīmīgos sektoros strādājošu tehnoloģiski augsti attīstītu ES valstu uzņēmumu. „Tas ir jautājums par investīcijām, taču aiz tā stāv arī stratēģiska politika, uz kuru Eiropai būtu jāatbild politiskā veidā,” uzsvēra ES rūpniecības komisārs, piebilstot, ka ES mēroga institūcijai būtu jāizvērtē, vai trešo valstu investīcijas ES uzņēmumos ir saistītas ar zināmiem riskiem vai ne.

"No bloka jaunajām dalībvalstīm IKP uz iedzīvotāju pērn visaugstākais bija Kiprā."

Ķīna iepriekš paziņoja, ka varētu iegādāties eirozonas valstu obligācijas, lai palīdzētu tām tikt galā ar parādu krīzi. Ar naudu bagātās Ķīnas sabiedrības pēdējā laikā arī aktīvi uzpērk ES valstu uzņēmumus.

ES, īpaši Vācijā, pirms dažiem gadiem jau izraisījās bažas, ka valsts kontrolēti ar naudu bagāti investīciju fondi no Krievijas un Tuvajiem Austrumiem, kuru finansiālās iespējas ir sasniegušas grandiozus apmērus augsto naftas cenu dēļ, kā arī no ekonomiski strauji plaukstošās Ķīnas arvien aktīvāk cenšas pārņemt ES kompānijas, vadoties no politiskiem, nevis biznesa apsvērumiem.

Blokā bijušas plašas diskusijas par to, vai ir nepieciešami ierobežojumi politiski kontrolētas trešo valstu naudas ieplūšanai, taču valstu viedokļi par to ir atšķirīgi - dažas ir par stratēģisku nozaru aizsardzību pret nevēlamām ārvalstu pārņemšanām, citas aktīvi pretojas šādiem centieniem, jo uzskata tos par protekcionismu.

Latvijā IKP uz iedzīvotāju pērn tikai 52% no ES vidējā līmeņa

Latvijā 2009. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija trešais zemākais ES valstīs - 52% no vidējā līmeņa, liecina “Eurostat” decembrī koriģētie dati. Rādītājs, kas izteikts ar pirktspējas paritātes standartu (PPS), sliktāks pērn bija vien Rumānijā un Bulgārijā, veidojot attiecīgi 46% un 44% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā IKP uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā bija 55%, Igaunijā – 64% no ES vidējā rādītāja.

No jaunajām ES dalībvalstīm IKP uz iedzīvotāju pērn visaugstākais bija Kiprā, gandrīz sasniedzot ES vidējo rādītāju. Gandrīz trīsreiz lielāks par vidējo IKP apmērs uz iedzīvotāju pērn bija Luksemburgā.

IKP uz vienu iedzīvotāju (PPS)

Avots: „Eurostat”