Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais transporta politikas jautājumos, Sīms Kallass secinājis: "Varbūtība, ka transportlīdzekļa vadītājs no ārzemēm pārkāps satiksmes noteikumus, ir trīs reizes lielāka, salīdzinot ar iespēju, ka to darīs transportlīdzekļa vadītājs, kurš ir attiecīgās valsts iedzīvotājs. Šķiet, daudzi cilvēki uzskata, ka, atrodoties ārzemēs, noteikumi uz viņiem vairs neattiecas. Es vēlos atgādināt, ka šie noteikumi ir jāievēro, un mēs panāksim, lai tā tiešām būtu."
ES statistika liecina, ka transportlīdzekļu vadītāji no ārzemēm veido 5% no satiksmes dalībnieku kopskaita, bet ir vainojami 15% no visiem ātruma pārsniegšanas gadījumiem. Lielākoties pārkāpēji netiek sodīti, jo valstīm ir grūti izsekot šiem transportlīdzekļu vadītājiem, kad tie atgriežas savā valstī, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Lai novērstu šo situāciju, tiks izvirzīts priekšlikums direktīvai par pārrobežu kontroles sistēmas izveidošanu ceļu satiksmes drošības jomā. Ministri ir vienojušies vērsties pret satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas īpaši apdraud drošību uz ceļiem, tostarp četriem galvenajiem iemesliem, kas izraisa 75% no visiem nāves gadījumiem uz ceļiem: atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, neapstāšanos, kad to norāda gaismas signāls, drošības jostu neizmantošanu un transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, kā arī transportlīdzekļa vadīšanu narkotiku reibumā, aizsargķiveru neizmantošanu, neatļautu braukšanu pa avārijas joslu, neatļautu mobilā telefona izmantošanu, vadot transportlīdzekli.
ES iecerētais normatīvais dokuments paredzēs identificēt ES transportlīdzekļu vadītājus, tādējādi dodot iespēju tos sodīt par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuri izdarīti ārpus dalībvalsts, kurā attiecīgais transportlīdzeklis ir reģistrēts. Jaunie noteikumi dos iespēju izveidot elektroniskās datu apmaiņas tīklu datu apmaiņai starp valsti, kurā satiksmes noteikumi pārkāpti, un valsti, kurā attiecīgais transportlīdzeklis ir reģistrēts.
"Direktīva nesaskaņos ne pārkāpuma raksturu, ne par to uzlikto sodu."
Tiklīdz transportlīdzekļa īpašnieka vārds un dzīvesvietas adrese būs zināmi, tam par satiksmes noteikumu pārkāpumu tiks izsūtīts paziņojums, kura paraugs tiks noteikts direktīvas priekšlikumā. Par turpmāko satiksmes noteikumu pārkāpuma izmeklēšanu lems tā dalībvalsts, kurā šis pārkāpums izdarīts. Šī direktīva nesaskaņos ne pārkāpuma raksturu, ne par to uzlikto sodu. Tātad tiks piemēroti tās valsts noteikumi, kurā pārkāpums izdarīts, un tas tiks veikts saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kurus turpinās piemērot gan attiecībā uz pārkāpuma raksturu, gan uz uzlikto sodu.
Pirms tiesību aktu stāšanās spēkā Eiropas Parlamenta deputātiem jāapstiprina šo tiesību aktu priekšlikumi, par tiem balsojot Eiropas Parlamentā. Dalībvalstīm būs divu gadu termiņš, lai transponētu šos ES tiesību aktus, līdz tie stāsies spēkā, iespējams, līdz 2013. gadam.
ES rīcības programmā ceļu satiksmes drošībai 2011.–2020. gadam, kas tika uzsākta 2010. gada jūlijā, izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam uz pusi samazināt nāves gadījumu uz ceļiem skaitu, atgādina EK.
Kā liecina Satiksmes ministrijas informācija, priekšlikumu izveidot elektronisku informācijas apmaiņas sistēmu par satiksmes pārkāpumiem citā dalībvalstī atbalsta arī Latvija, jo tādējādi tiktu atvieglota informācijas iegūšana un veicināta drošība uz ceļiem.
Saskaņā ar "Eurostat" 2008 gada datiem Latvija ir starp valstīm, kurās ir vislielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits, arī tajos cietušo un bojāgājušo skaits.
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir nedaudz samazinājies tādu negadījumu skaits, kuros ir cietušie (pērn deviņos mēnešos – 2447, šogad – 2304). Taču rudens ceturksnī šādu negadījumu ir bijis vairāk nekā pērn.
