Eiropā pastāv gan ekonomiski, gan uzņēmējdarbības apstākļi labākam dzimumu līdzsvaram uzņēmumu valdēs un vadībā. Eiropā augstāko izglītību iegūst vairāk sieviešu nekā vīriešu, taču sieviešu profesionālā karjera atpaliek no vīriešu karjeras. Krīzes dēļ palielinājies bezdarbs, un tas atkal visjūtamāk ietekmē sievietes. Tas ir fons, uz kura EK, salīdzinot dalībvalstu datus, secina – progress dzimumu līdztiesībā ir maz pamanāms.
Ziemeļvalstu uzņēmumos sievietes amatos tiek biežāk
ES lielākajos biržas sarakstos iekļautajos uzņēmumos vidēji 12 procenti valdes locekļu ir sievietes un tikai trīs procenti valdes priekšsēdētāju ir sievietes. Ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Somijā – 26% uzņēmumu valdes locekļu ir sievietes, savukārt viszemākais rādītājs ir Maltā – 2 procenti. Latvija tikai nedaudz atpaliek no abām līderzemēm – mūsu valstī uzņēmumu valdēs ir 23 procenti sieviešu.
EK atgādina apņemšanos - dalībvalstīs uzņēmumu vadībā panākt dzimumu līdzsvaru. Vairākas valstis – Somija, Zviedrija, Nīderlande un Dānija – ir ieviesušas korporatīvās pārvaldības kodeksus un/vai brīvprātīgas hartas, tas veicinājis sieviešu līdzdalību uzņēmumu vadībā. Tiesību akti par dzimumu līdzsvara kvotām uzņēmumu vadībā darbojas Norvēģijā. Šobrīd šādi tiesību akti tiek ieviesti arī Francijā un Spānijā, un tādu iespēju apspriež Nīderlandē, Itālijā un Beļģijā.
Latvija ar sievietēm līderēm starp līderiem
Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja Elīna Celmiņa stāsta, ka pirms dažiem gadiem Latvijā sieviešu pārstāvniecība uzņēmumu vadošajos amatos sasniedza pat 40 procentus, tātad pat bez jebkādiem dzimumu kvotu nosacījumiem. Par pamatu EK pētījumiem tiek ņemts salīdzinoši mazs uzņēmumu skaits, proti, tās sabiedrības, kuru akcijas tiek kotētas biržā. Nomainot vairākus valdes locekļus, būtiski varot mainīties arī kopējie rādītāji. Latvijā, piemēram, salīdzinot ar Maltu, ir ļoti augsts sieviešu nodarbinātības līmenis, līdz ar to sieviešu vadošos amatos ir vairāk, piebilst speciāliste.
Vairāk nekā 60 procentos no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem vismaz viena sieviete strādā vadošā amatā. Vislabvēlīgākā attieksme pret sievietēm vadošajos amatos ir ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Somijā, kā arī Norvēģijā, kur vismaz viena sieviete piedalās kompānijas vadībā, secināts EK ziņojumā.
"Uzņēmumi, kuru vadībā ir vairāk sieviešu, pārspēj tos, kuros ir tikai vīrieši"
Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka Latvijā nav pamata runāt par dzimumu diskrimināciju, kā piemēru viņš LV.LV atgādināja, ka Latvijā vienubrīd divus no trim augstākajiem valsts amatiem ieņēma sievietes. (8. Saeimas priekšsēdētāja bija Ingrīda Ūdre, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.) Deputātu sieviešu mūsu parlamentā gan vienmēr ir ievērojami mazāk, 9. Saeimā tikai piektā daļa. "Saeimu ievēlē pilsoņi, no kuriem puse ir sievietes, taču rezultātā sievietes parlamentā ir mazākumā," norāda sociologs.
Eiropā universitātes izglītību pašlaik iegūst vairāk sieviešu nekā vīriešu – attiecīgi 59% un 41%, taču sieviešu profesionālā karjera atpaliek no vīriešu karjeras. Šis nepietiekami novērtētais kvalificētu darbinieku kopums ir neizmantota iespēja ekonomikai, uzmanību pievērš EK. Taču uzņēmumi var būt ieguvēji, ja to vadībā ir vairāk sieviešu. Pētījumi liecina, ka uzņēmumi, kuru vadībā ir vairāk sieviešu, pārspēj tos, kuros ir tikai vīrieši. To darbības ienākumi ir lielāki, un tie spēj labāk piesaistīt talantīgus darbiniekus un izprast klientus.
Eiropas sieviešu spēju un prasmju lielāka izmantošana darbā nāk par labu ne tikai uzņēmumam – tas ir ieguvums arī ekonomikai un sabiedrībai kopumā. "Ja tiešām lielāks sieviešu īpatsvars uzņēmumu vadībā nodrošina lielāku peļņu uzņēmumam, tad noteikti nākotnē arvien vairāk būs kompānijas, kuras vadīs vai kuru vadībā būs arvien vairāk sieviešu. Brīvais tirgus un demokrātija saliks visu pa vietām. Tas ir evolūcijas ceļš," uzsver sociologs A. Kaktiņš.
EK ziņojumā norādīts: lai gan tendences pērn kopumā bijušas pozitīvas, progress joprojām ir neliels. Atšķirība starp sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni ES laika posmā no 2009. gada līdz 2010. gadam samazinājās no 13,3 līdz 12,9 procentpunktiem, un sieviešu nodarbinātības līmenis sasniedzis 62,5 procentus. Savukārt Latvijā sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmenis pērn ir gandrīz līdzsvarojies. Kaimiņvalstī Lietuvā sieviešu nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis vīriešu nodarbinātību par 0,6 procentiem. Nepilnas slodzes darbu ES valstīs strādā ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu.
"Ārpus darba sievietes joprojām uzņemas lielāko daļu pienākumu."
Ārpus darba sievietes joprojām uzņemas lielāko daļu pienākumu. Darba tirgū sieviešu ar bērniem ir par 11,5% mazāk nekā sieviešu bez bērniem, turpretim tēvu ir par 8,5% vairāk nekā vīriešu bez bērniem. Problēma savienot darbu, ģimeni un privāto dzīvi ir viens no daudzajiem iemesliem atalgojuma atšķirībai starp dzimumiem – sievietes ES pelna vidēji par 17,5% mazāk nekā vīrieši, un pēdējo gadu laikā atalgojuma atšķirība starp dzimumiem nav mazinājusies. Latvijā atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojuma apmēru ir 13,4%, vislielākās darba apmaksas apmēra atšķirības starp ES dalībvalstīm ir Austrijā un Čehijā – vairāk nekā 25%, liecina EK ziņojumā apkopotie dati.
Laika posmā no 2003. gada līdz 2010. gadam sieviešu līdzdalība uzņēmumu vadībā (gan kā uzņēmumu vadītājas, gan arī valdes locekles) Latvijā ir svārstījusies no 17% līdz 32%. "Pieņemu, ka sava nozīme ir jau tradicionāli augstajai sieviešu nodarbinātībai un arī izglītības līmenim Latvijā," norāda E. Celmiņa.
Vai krīze sievietes sit sāpīgāk?
Rīt, 9. martā www.esmaja.lv rīkos EIROINFO akciju, kurā eksperti tiešsaistē diskutēs par dzimumu līdztiesības jautājumiem, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Ekonomiskā situācija, sociālās problēmas, kā arī veselības un izglītības jautājumi ir tie, kas liek paskatīties uz dzimumu līdztiesības jautājumiem ar citu skatu. Diskusijā kā galvenais rosināts jautājums – vai atgriežamies skarbajos 90. gados?
Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada nogalē juridisku spēku ieguva ES Pamattiesību harta, kas Eiropas Savienībā cilvēktiesību jomā rada jaunu situāciju. Tā nosaka, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību efektīva aizsardzība ir demokrātijas un tiesiskuma pamats Eiropas Savienībā un ka tādēļ ir jāveic dažāda līmeņa (starptautiskā, Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā) pasākumi. Harta uzsver nozīmi, kāda var būt reģionālajām un vietējām iestādēm, ieviešot šīs tiesības praksē un veicinot tās.
Kādi pasākumi tiek veikti Latvijā, kāda veida atbalsts ir pieejams iedzīvotājiem – uz šiem jautājumiem atbildēs www.esmaja.lv eksperti: Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju nodaļas vadītājas vietniece Agnese Gaile, Tiesībsarga biroja vecākā juriskonsulte diskriminācijas novēršanas jomā Šarlote Bērziņa, resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce, ģimenes psihologs Juris Batņa un citi speciālisti.
