Eiropas Komisija aptaujā noskaidrojusi, ka daudzi eiropieši vispār nezina, kas ir vides daudzveidība. ES sabiedrība gan tiek aicināta piedalīties ar savu viedokli pat sarežģītu problēmu vērtējumos, piemēram, lai uzlabotu revidentu darbu. Arī nodokļu politikas uzraudzītāji skatās, ko darīt, lai Eiropa kļūtu konkurētspējīgāka un ekonomika „zaļāka”.
Piesārņojuma kartes būs precīzas
Reāllaika gaisa, augsnes un ūdens piesārņojuma kartes šobrīd ir pieejamas visiem, to nodrošina ES finansētais pētniecības projekts INTAMAP. Projekta ietvaros ir izstrādāta atvērtu specifikāciju programmatūra, lai izveidotu kontūrkartes, kurās parādīta ne tikai precīza piesārņoto teritoriju atrašanās vieta, bet arī piesārņojuma izcelsme un tā virzība. Šāda informācija ļauj valsts iestādēm ātrāk izlemt par piemērotiem pasākumiem, lai likvidētu piesārņojuma avotu, bet iedzīvotājiem dod iespēju izvairīties no piesārņojuma, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Līdz šim, ja Eiropas ūdeņos tika konstatēta naftas noplūde, ar mērījumiem varēja noteikt precīzu piesārņojuma skarto teritoriju, taču bieži vien nebija skaidrs, cik daudz ir piesārņojuma un no kurienes tas rodas. Bez šīs informācijas valsts iestādēm bija sarežģīti rīkoties ātri, lai piesārņojuma sekas sekmīgi novērstu. Piemēram, lēmumus par to, kad sākt ārkārtas evakuāciju, pieņēma, balstoties uz informāciju, kas iegūta no nosacīti nedaudzām monitoringa stacijām, kuras izmaksu dēļ novērošanu veic tikai dažās piesārņojuma vietās.
Pie šī projekta strādāja pētnieki no Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Grieķijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes, un tam tika piešķirti aptuveni 1,8 miljoni eiro ES finansējuma.
Šengenas zonā jānovērš ceļotāju apgrūtinājumi
Ziņojumā par Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu uz iekšējām robežām Komisija norāda trīs problemātiskos jautājumus: grūtības saistībā ar iespējamām regulārām un sistemātiskām pārbaudēm, kuras veic dažās iekšējās pierobežas zonās, šķēršļi netraucētām satiksmes plūsmām autoceļu robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām un kavēta paziņošana par plānotu robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām.
„Telpa bez iekšējām robežām, kurā cilvēki var brīvi pārvietoties, ir viens no lielākajiem Eiropas sadarbības sasniegumiem un reāls ieguvums pilsoņiem. Tādēļ ir žēl, ka tas ne visur tiek ievērots, kā liecina šis ziņojums,” norādījusi ES komisāre iekšlietu jomā Sesīlija Malmstrēma.
Komisija lūgs dalībvalstis statistikas datus par pārbaudēm, kuras to teritorijā un jo īpaši iekšējās pierobežas zonās veikusi policija. Robežpārejas vietās pie iekšējām robežām joprojām atrodas lielapjoma infrastruktūra, tāpēc nereti ir noteikti būtiski ātruma ierobežojumi. Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir jālikvidē visi minētie šķēršļi, lai atvieglotu satiksmes plūsmu, jo īpaši visi ātruma ierobežojumi, kuru pamatā nav tikai ceļu satiksmes drošības apsvērumi.
Ņemot vērā to, ka Šengenas Robežu kodekss atļauj atjaunot pagaidu robežkontroli pie iekšējām robežām, Komisija uzstāj, ka par jebkādu plānotu robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām ir jāpaziņo laikus.
Šengenas zonā ir 25 dalībvalstis, kā arī trīs asociētās valstis, kas nav ES dalībvalstis – Norvēģija, Īslande un Šveice. Bulgārija, Rumānija un Kipra Šengenas tiesību aktus pašlaik piemēro tikai daļēji, tādēļ pie robežām ar šīm trim ES dalībvalstīm joprojām tiek veiktas pārbaudes.
ES mājsaimniecības nejūtas droši interneta vidē
„Eirobarometra” aptauja, kurā visā ES aptaujāja 27 000 mājsaimniecību par interneta, tālruņu un TV izmantojumu, liecina, ka ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas abonē platjoslas internetu un ciparu televīziju apvienotā pakalpojumā par fiksētu cenu. Platjoslas izplatība nozīmē, ka vairāk eiropiešu izmanto tiešsaisti. 35% lieto sociālo tīklu vietnes. Taču aptaujātie bažījas par izmaksām, pakalpojuma kvalitāti un drošumu, kā arī brīvību tiešsaistē.
Joprojām 43% ES mājsaimniecību nav piekļuves internetam. Gandrīz piektdaļa aptaujāto mājsaimniecību kā iemeslu interneta pieslēguma trūkumam mājās min tā augstās izmaksas. 38% aptaujāto mājsaimniecību abonē komplektu, kurā apvienoti vismaz divi pakalpojumi. Virszemes ciparu televīziju skatās gandrīz ceturtā daļa pētījumā ietverto ES mājsaimniecību, un līdzīgs skaits ir satelīta TV lietotāju.
"Vairāk nekā trešdaļa ES iedzīvotāju izmanto sociālo tīklu vietnes."
Pētījums liecina, ka 61% ES mobilo tālruņu lietotāju un 49% fiksētās līnijas abonentu ierobežo zvanus to izmaksu dēļ. 84% mājsaimniecību gribētu uzzināt par gadījumiem, kad to personas dati ir pazaudēti, nozagti vai mainīti. 45% respondentu uztrauc personas datu ļaunprātīga izmantošana sociālo tīklu vietnēs. Respondenti, kas ir jaunāki par 24 gadiem, šādas bažas pauda retāk nekā tie, kas ir vecāki par 40. 2009. gadā pieņemtajos telekomunikāciju tiesību aktos, kuri jāīsteno līdz 2011. gada 26. maijam, paredzēti noteikumi, kas sabiedriski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem par personas datu aizsardzības pārkāpumiem liek informēt vai nu valsts regulatoru, vai abonentus.
Vairāk nekā trešdaļa ES iedzīvotāju izmanto sociālo tīklu vietnes; tas attiecas gan uz valstīm ar lielu interneta izplatību (piemēram, Nīderlandi), gan mazu (piemēram, Latviju).
Revidentiem jāstrādā acīgāk
EK uzsākusi apspriešanos par obligāto revīziju, kā arī par revīzijas sistēmu. Finanšu krīze atklāja trūkumus arī revīzijas jomā. Komisija vēlas apspriest, vai revīzijas sniedz pareizu informāciju visiem finanšu nozares dalībniekiem, vai ir problēmas saistībā ar revīzijas uzņēmumu neatkarību, vai koncentrēts tirgus rada riskus, vai uzraudzība Eiropas līmenī būtu lietderīga un kā labāk ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības.
Komisija uzskata, ka vairākas jomas ir jāizanalizē sīkāk: revidentu neatkarība, cik lielā mērā ieinteresētās personas var paļauties uz pārbaudītajiem finanšu pārskatiem, sistēmiska riska potenciāls saistībā ar izteiktu koncentrēšanos revīzijas sektorā, valsts uzraudzības efektivitāte, mazo uzņēmumu īpašās vajadzības, globālais konteksts.
Atbildes saistībā ar Zaļo grāmatu tiek gaidītas līdz 8. decembrim. Pamatojoties uz šīm atbildēm, EK izlems, vai ir vajadzīgi kādi pasākumi 2011. gadā. Atbildes par Zaļo grāmatu jānosūta uz adresi: markt-greenpaper-audit@ec.europa.eu.
Nodokļu politikas grupa spriedīs par nodokļu ietekmi uz visu ES
Pagājušajā nedēļā notika jaunās Nodokļu politikas grupas pirmā sanāksme, kurā piedalījās ES finanšu ministru pārstāvji, lai apspriestu galvenos nodokļu politikas jautājumus, LV.LV informē Nodokļu ģenerāldirektorāts. Grupa strādās pie jautājumiem par nodokļu ietekmi uz iekšējo tirgu, Eiropas ekonomikas konkurētspēju un to, kā nodokļi var veicināt „zaļāku” ekonomiku, nodokļiem finanšu sektorā, korporatīvo nodokļu bāzi un jauno PVN stratēģiju.
Nodokļu komisārs Aļgirds Šemeta paudis, ka viņam Nodokļu politikas grupas izveide ir viena no prioritātēm. Tā palīdzēs Komisijai un dalībvalstīm apmainīties ar viedokļiem par nodokļu priekšlikumiem un dokumentiem.
Nodokļu grupai sanāksmē bija paredzēts skatīt profesora Mario Monti ziņojumā iekļautos ieteikumus par iekšējā tirgus darbības atjaunošanu. Plašais ziņojums gan nav gluži jauns, tas iesniegts šopavasar 9. maijā. Apjomīgajā pārskatā liela daļa ir ieskats vēsturē un gados pirms krīzes, kas, šķiet, īsti neatbilst dinamisku risinājumu meklējumiem pašreizējā saspringtajā ekonomikā.
Veicinās tulkošanas apgūšanu universitātēs
EK paplašina Eiropas maģistra grāda tulkošanā (EMT) universitāšu tīklu, kas tika izveidots pagājušajā gadā, lai apmierinātu arvien lielāko pieprasījumu darba tirgū pēc pienācīgi kvalificētiem tulkotājiem. Patlaban, lai pievienotos tīklam, ir pieteikušās 34 Eiropas universitātes. To universitāšu, kuras vēlas pievienoties tīklam, kursus izvērtē tulkošanas eksperti, no kuriem lielākā daļa ir esošā tīkla dalībnieki.
Komisija iecerēja EMT projektu, lai risinātu divas galvenās problēmas: strauji augošo pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem valodu pakalpojumiem visā pasaulē un ES valodu skaita divkāršošanos no 11 valodām 2004. gadā līdz 23 – 2007. gadā.
Valodu nozarē ietilpst tulkošana, mutiskā tulkošana, subtitru tulkošana, dublāža un lokalizēšana (tulkojumu pielāgošana īpašām lokālām vajadzībām). Modernajā darba tirgū tulkotāju prasmes arvien vairāk sniedzas daudz tālāk par vienkārši lingvistiskām spējām. EMT projektā ir noteikts, ka tulkotājiem vajadzīgas arī prasmes uzņēmējdarbībā, projektu vadībā un sarunu procedūrā. Piemēram, daudzās universitātēs patlaban tulkošanas studiju studentus paralēli tulkošanai māca arī vadīt uzņēmumu.
Patlaban kursus topošajiem tulkotājiem piedāvā gandrīz 250 universitātes un citas augstākās izglītības iestādes ES.
Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts administratīvi atbalsta EMT tīklu un darbojas kā informācijas un paraugprakses apmaiņas centrs. Komisija ir piešķīrusi aptuveni 300 000 eiro administratīvā atbalsta un ikgadējās tīkla konferences izdevumu segšanai 2010. gadā. Tā nesniedz tiešu finansiālu atbalstu studiju kursiem vai studentiem.
Bioloģiskās daudzveidības mērķi nav sasniegti
Bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu ES pieņēma 2006. gadā ar mērķi līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES. Pagājušajā nedēļā publicētajā novērtējumā par aptuveni 150 dažādu pasākumu rezultātiem secināts, ka vairākās jomās ir panākts ievērojams progress, tomēr vispārējais 2010. gada mērķis bioloģiskās daudzveidības jomā nav sasniegts, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Starp veiksmīgiem pasākumiem minēti: Natura 2000 tīkls, kas ir ievērojami paplašināts, un tagad tajā ir aptuveni 26 000 teritoriju (gandrīz 18% no ES sauszemes); LIFE+; jaunā Jūras vides stratēģijas direktīva.
Martā ES izvirzīja jaunu mērķi: līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu samazināšanos ES un atjaunot tos, ciktāl iespējams, vienlaikus palielināt ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē.
"Darba meklētāji var arī neatrast darba devējus, kam ir brīvas vakances."
EK norāda arī uz pasauli, jo ārpus ES robežām stāvoklis ir vēl satraucošāks. Jaunus globālos mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā apspriedīs konferencē 18.–29. oktobrī Nagojā, Japānā. Viens no galvenajiem jautājumiem tās darba kārtībā būs nodrošināt, lai pienācīgu labumu no resursu izmantošanas tādu produktu izstrādē kā farmaceitiskie un kosmētiskie līdzekļi gūtu arī šo resursu izcelsmes valsts.
Neko daudz par vides projektiem neinteresējas ierindas eiropieši. Komisija 2010. gada „Eirobarometra” sabiedriskās domas aptaujā uzzinājusi, ka tikai 38 procenti izdzīvotāju zinot termina „bioloģiskā daudzveidība” nozīmi, savukārt astoņi no 10 aptaujātajiem eiropiešiem nekad nav dzirdējuši par Natura 2000.
Novērtējumā atrodama plaša informācija par pasākumiem katrā no 27 dalībvalstīm un ES kopumā, arī tērēto naudu, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Pilns ziņojuma teksts pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/environment/nature/biodiversity/comm2006/index_en.htm
PB bažījas par augsta bezdarba saglabāšanos Austrumeiropā
Lai gan Austrumeiropas un Vidusāzijas valstīs ekonomika atkopjas, izaugsmes tempi nav pietiekami strauji un bezdarbs saglabājas augstā līmenī, brīfingā Vašingtonā paziņoja Pasaules Bankas (PB) viceprezidents Eiropas un Vidusāzijas jautājumos Filips Luerū, vēsta BNS/INTERFAX. „Ekonomikas atjaunošanās notiek, taču pieauguma paātrinājums nav pietiekami straujš. Turklāt vairākās [reģiona] valstīs vēl arvien saglabājas negatīvi izaugsmes tempi; daudzas no tām savu ekonomiku atjauno lēni,” viņš sacīja. „Vēl viena sliktā ziņa - mēs novērojam, ka pagaidām nav notikušas izmaiņas bezdarba [samazinājuma] tempā; bezdarbs saglabājas.” Savukārt PB galvenais ekonomists Eiropā un Centrālāzijā Indermits Gills atzina, ka saskaņā ar aplēsēm ekonomikas recesijas laikā zaudēto darbavietu skaits netiks atgūts līdz 2012. gadam, bet, iespējams, vēl vēlāk.
Pasaules un arī Eiropas aktualitāte ir nodarbinājusi arī zinātnieku prātus. Un šogad Nobela prēmiju ekonomikā saņēmuši amerikāņi Pīters Daimonds un Deils Mortensens, kā arī Lielbritānijā strādājošais Kristofers Pisaridis - par darbu pie pētījumiem, kādēļ piedāvājums un pieprasījums darba tirgū un citās jomās ne vienmēr sakrīt, vēsta BNS/AFP.
Balvas ieguvēji izceļ vienu no politikas veidošanas aspektiem, kas ir nodarbinājis attīstīto valstu valdību prātus jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadu naftas krīzes: augstais bezdarba līmenis, ko vēl vairāk palielinājusi ekonomiskā krīze. Tradicionālās teorijas pauž, ka darba tirgum ir jāstrādā patstāvīgi un darba meklētājiem ir jāatrod pieejamie darbi, tādējādi radot līdzsvaru starp bezdarbniekiem un brīvajām vakancēm. Turpretim trīs Nobela prēmijas laureāti pierāda, ka tirgi ne vienmēr darbojas tieši tā. Nelielu kļūmju dēļ pircējiem var būt grūtības atrast pārdevējus un darba meklētāji var arī neatrast darba devējus, kam ir brīvas vakances.
Piemēram, darba ņēmēji, kas meklē darbaspēku, izmaksu dēļ var nolemt tomēr nepieņemt darbiniekus, lai gan viņiem tie ir nepieciešami. Trijotnes izveidotais modelis palīdz izskaidrot, kādēļ pastāv bezdarbs un kādēļ tas gaidītajā apmērā nesamazinās, arī uzlabojoties ekonomiskai situācijai. Tāpat tas palīdz noteikt valdības politikas darbības jomas, piemēram, precizējot, ko valdībai vajadzētu darīt, lai apmācību ceļā uzlabotu nodarbinātību un novērstu ilgstošu bezdarbu.
