ES noteikumi telesakaru jomā jau paredz, ka dalībvalstīm ir jāinformē iedzīvotāji par numuru 112. Saskaņā ar jaunajiem ES noteikumiem telesakaru jomā, kas valstu tiesību aktos jāievieš līdz šā gada 25. maijam, dalībvalstīm jāturpina uzlabot zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitāte un uzticamība, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmu, paudusi: “Eiropas ārkārtas palīdzības numurs 112 var glābt dzīvības, taču tikai tad, ja cilvēki par to zina. Dalībvalstīm ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka ikviens zina, ka ārkārtas situācijā var zvanīt uz 112.”
Informētība valstīs atšķiras
Eirobarometra aptauja atklāj, ka tikai nedaudz vairāk par ceturto daļu (26%) aptaujāto ES pilsoņu spēj uzreiz nosaukt 112 kā numuru, pa kuru zvanīt policijai, ugunsdzēsējiem vai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai jebkurā ES vietā. Tikai piecās valstīs (Čehijā, Luksemburgā, Polijā, Slovākijā un Somijā) lielākā daļa iedzīvotāju spēja identificēt 112 kā ārkārtas palīdzības numuru, pa kuru zvanīt no jebkuras vietas ES. Lielbritānijā, Grieķijā un Itālijā šo numuru zināja mazāk nekā 10% iedzīvotāju.
Pēdējos gados informētība ES līmenī ir uzlabojusies visai maz (2008. gadā zinošo bija 22%). Aptaujā Latvijā trešā daļa respondentu atbildējuši, ka ir informēti, ka tālruņa līniju 112 iespējams izmantot visā ES.
Tiem, kas nomaldījušies un bez palīdzības palikušajiem
Precīzas informācijas saņemšana par to, kur atrodas cilvēks, kas zvana uz 112, var paātrināt ārkārtas palīdzības dienestu ierašanos, mazināt traumu smagumu un izglābt dzīvību. Jaunie ES noteikumi telesakaru jomā paredz, ka informācijai par zvanītāja atrašanās vietu jābūt pieejamai bez maksas, tiklīdz tiek sazvanīti ārkārtas palīdzības dienesti. Jāuzlabo arī sistēmas, lai sniegtu precīzāku un uzticamāku informāciju precīzas zvanītāja atrašanās vietas noteikšanai.
"112 jābūt sazvanāmam bez maksas gan no fiksētajiem, gan mobilajiem tālruņiem."
Komisija savulaik sāka pārkāpumu procedūru pret 14 dalībvalstīm sakarā ar zvanītāja vietas noteikšanas informācijas nepieejamību. 13 no lietām pēc novēršanas pasākumiem ir izbeigtas (vēl nav pabeigta lieta pret Itāliju). Pret Latviju lieta slēgta 2008. gada februārī. Šobrīd Komisija pēta situāciju vairākās dalībvalstīs, kurās informācija par zvanītāja atrašanās vietu netiek sniegta visiem fiksēto tālruņu abonentiem un/vai mobilo tālruņu pakalpojumu izmantotājiem, kas ir viesabonēšanā. Saskaņā ar ES prasību, kas pieņemta 2003. gadā, tālruņa līnijai 112 jābūt sazvanāmai bez maksas gan no fiksētajiem, gan mobilajiem tālruņiem.
Atgādina arī Latvijā
Kopš 2009. gada jūlija cilvēkiem, kuri citā ES valstī lieto mobilos tālruņus, no operatoriem jāsaņem īsziņa vai paziņojums, kas informē par 112. Taču aptaujā 81% ES iedzīvotāju, kas devušies uz citu dalībvalsti, teica, ka šādu informāciju nav saņēmuši. Tāpēc Komisija pašlaik izvērtē, vai dalībvalstis veic savu pienākumu informēt iedzīvotājus par 112. Turpmāk informācijai būs jābūt pieejamai ceļotājiem arī lidostās, dzelzceļa stacijās un starptautiskajās autoostās.
11. februārī, kad tika atzīmētu „Eiropas numura „112” diena”, Eiropas Komisija mudināja dalībvalstis vairot sabiedrības informētību par numuru 112. Latvijas mobilo sakaru operatori LMT un Tele2 šomēnes informēja, ka saviem klientiem sūtīs īsziņas ar atgādinājumu. Tele 2 īsziņā atgādināja: „Ja Jūsu dzīvībai vai veselībai draud briesmas, jāzvana uz diennakts numuru 112. Varēsiet sazvanīt valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Neatliekamo medicīnisko palīdzību, Gāzes avārijas dienestu.”
Interneta vietnē par ES atrodama informācija - kā 112 darbojas manā valstī: http://ec.europa.eu/information_society/activities/112/ms/index_en.htm
Rēķini joprojām pārāk lieli
Kopš 2006. gada izdevumi par mobilā tālruņa lietošanu ES ir mazinājušies, taču vairumam eiropiešu joprojām tie šķiet pārāk lieli. EK apsekojums liecina, ka 72% no ceļotājiem augsto tarifu dēļ vēl joprojām zvana maz, atrodoties ārvalstīs. Tikai 19% aptaujāto, kuri, atrodoties ārvalstīs, ar mobilo tālruņu starpniecību piekļūst internetam vai pārbauda e-pastu, uzskata, ka datu viesabonēšanas cenas ir pieņemamas. Šā apsekojuma rezultāti, kā arī sabiedriskās apspriešanas par Viesabonēšanas regulas nākotni rezultāti būs pamats ES patlaban spēkā esošo viesabonēšanas noteikumu pārskatīšanai, kas Komisijai jāveic līdz 2011. gada jūnijam, informē EK. Eiropas digitalizācijas programmā noteiktais mērķis ir panākt, lai līdz 2015. gadam atšķirības starp viesabonēšanas tarifiem un valstu tarifiem tuvotos nullei.
Tiesa, patlaban ceļojot ES, mobilos tālruņus izmanto vairāk cilvēku nekā pirms četriem gadiem, kad ES ieviesa viesabonēšanas noteikumus. Neraugoties uz aplēsēm, ka laikā no 2006. gada līdz 2010. gadam ceļošana mazinājusies par 13%, kopējais saņemto zvanu un nosūtīto īsziņu daudzums, atrodoties citā ES valstī, minētajā laikposmā ir pieaudzis. Ceļotāji norāda, ka salīdzinājumā ar 2006. gadu viņi zvana par 32% vairāk, saņem par 31% vairāk zvanu un raksta par 43% vairāk īsziņu.
"Maksimālais viesabonēšanas standarttarifs ES būs 25 santīmi."
Apsekojumā iegūta arī informācija par eiropiešu ieradumiem, piemēram, vīrieši, visticamāk, vairāk zvanīs (57%), bet sievietes dod priekšroku īsziņām (56%); galvenokārt balss pakalpojumus izmanto 88% kipriešu, bet tikai 44% britu ceļotāju; izmantojot viesabonēšanu ES, priekšroku īsziņām dod 81% īru, bet tikai 24% portugāļu; 30% pensionāru un 15% 25-39 gadus vecu cilvēku mobilos tālruņus ārvalstīs neizmanto nemaz.
ES Ministru padome un Eiropas Parlaments pirmoreiz noteica viesabonēšanas tarifu griestus 2007. gadā visā ES. Ar 2009. gada jūlijā pārskatītajiem noteikumiem viesabonēšanas cenas tika samazinātas vēl vairāk. Sākot ar 2011. gada jūliju, maksimālais viesabonēšanas standarttarifs ES būs 35 eirocenti (~25 sant.) minūtē par veiktajiem zvaniem un 11 eirocenti (~8 sant.) par saņemtajiem zvaniem. No 2010. gada 1. jūlija ceļotāju datu viesabonēšanas izmaksu ierobežojums tika noteikts 50 eiro (35 latu) apmērā bez PVN (ja vien lietotājs pats neizvēlas citu - augstāku vai zemāku - izmaksu ierobežojumu). Datu viesabonēšanas rēķinam sasniedzot 80% no noteiktā ierobežojuma, telesakaru operatoram jānosūta lietotājiem brīdinājums. 2009. gada viesabonēšanas noteikumi būs spēkā līdz 2012. gada jūnijam.
Lai izveidotu tādu viesabonēšanas vienoto tirgu, kurā valda konkurence, Komisija līdz 2011. gada 30. jūnijam pilnībā pārskatīs ES viesabonēšanas noteikumu darbību.
Steidzina nodrošināt mobilos satelītsakarus
EK priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa aicinājusi 21 ES dalībvalsti strauji veikt visus likumdošanas pasākumus, lai visā ES ieviestu mobilo satelītsakaru pakalpojumus, kurus varētu izmantot ātrdarbīga interneta, mobilās televīzijas un radio vajadzībām vai saziņai ar ES patērētājiem un uzņēmumiem ārkārtas situācijās.
Šī 21 dalībvalsts ir Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija. Mobilo satelītsakaru pakalpojumi visās ES dalībvalstīs jāievieš, vēlākais, šā gada maijā. Svarīga nozīme, kas bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumiem (gan satelītu, gan virszemes) var būt platjoslas pārklājuma nodrošināšanā, it sevišķi attālos un lauku apgabalos, ir uzsvērta Eiropas digitalizācijas programmā.
EK norāda: minētajās dalībvalstīs vēl nav veikti visi vajadzīgie likumdošanas pasākumi, lai uzņēmumi Inmarsat Ventures Limited un Solaris Mobile Limited - divi operatori, kurus 2009. gada maijā izvēlējās par mobilo satelītsakaru pakalpojumu sniedzējiem Eiropā - no 2011. gada maija varētu sākt piedāvāt mobilo satelītsakaru pakalpojumus.
