Katrs otrais eiropietis ir interneta lietotājs, un iepirkumi internetā pēdējo sešu gadu laikā ir dubultojušies. Internetā preces bieži vien ir arī lētākas nekā veikalā. Taču vairums pircēju joprojām jūtas drošāk, iepērkoties savā valstī nekā ārzemēs.
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komiteja 1. februārī pieņēma Patērētāju tiesību direktīvas, kas turpmāk regulēs patērētāju tiesību aizsardzību Eiropā, projektu, liecina informācija Eiropas Parlamenta mājaslapā.
„Eirokrīze parādīja, ka, ja mēs vēlamies vienotu valūtu, mums arī vajag vienotus noteikumus. Tāpat ir arī ar vienoto tirgu: ja mēs to vēlamies, mums nepieciešamas vienotas struktūras,” norādīja ziņojuma sagatavotājs Andreass Švābs (EPP, Vācija).
Topošā dokumenta projektā apvienotas četras direktīvas un izskatīti 1596 deputātu iesniegtie grozījumi. IMCO komitejas priekšsēdētājs Malkolms Harbors (ECR, Lielbritānija) to atzinis par vienu no sarežģītākajiem likumdošanas darbiem iekšējā tirgus pastāvēšanas vēsturē. Padomei ir jau bijušas 64 sanāksmes, bet vēl tikts tikai līdz pirmajam lasījumam.
Jaunais projekts nosaka, kāda informācija patērētajiem būs jāsniedz pirms pirkuma veikšanas, kā arī piegādes noteikumus, garantijas un servisa periodus, tāpat paredz lielāku aizsardzību pret maldinošiem un negodīgiem tirgotājiem.
"Skandināvijas valstīs garantija produktam ir mūžilga."
Taču viens no galvenajiem jautājumiem ir likumdošanas harmonizācijas līmenis. „Visām politiskajām grupām ir grūtības ar Eiropas Komisijas ierosināto maksimālo harmonizāciju,” norādījis M. Harbors. „Vienotā likumdošana atvieglotu dzīvi uzņēmējiem, taču tās rezultātā vairāki svarīgi patērētāju aizsardzības aspekti daudzās dalībvalstīs varētu izzust, un tas ir nepieņemami.”
Harmonizācijas jautājums diskusijās ir viens no būtiskākajiem. Ziņojuma sagatavotājs A. Švābs uzsvēris, ka ir jāpanāk stingri, vienoti noteikumi visā Eiropā: „Ja es iepērkos internetā - un to šodien dara arvien vairāk un vairāk cilvēku - es neiešu pārbaudīt, kurš valstī ir reģistrēts tirgotājs, es tikai vēlos zināt, kādas ir manas tiesības.”
„Mēs nevēlamies, lai kādā valstī patērētāji būtu mazāk aizsargāti, nekā tie ir tagad. Es būtu vēlējusies labāk jauktu pieeju – jomās, kur mums ir kopīgs patērētāju līmenis, ir iespēja veikt pilnu harmonizāciju, taču ir jomas, kur noteikumi ir tik ļoti atšķirīgi, ka ES nevar uzspiest vienotu standartu,” skaidroja Evelīna Gebharte (S&D, Vācija). „Piemēram, Skandināvijas valstīs garantija produktam ir mūžilga, Vācijā - divi gadi, bet Francijā - trīs gadi. Kā te ieviest vienotu harmonizāciju?” Viņa uzskata: vieglākais un labākais risinājums ir harmonizēt likumus soli pa solim.
Vienotā tirgus sakārtošanai
Eiropas Komisija 27. janvārī paziņoja, ka sāk vērienīgu programmu, lai padziļinātu pakalpojumu vienoto tirgu. Pakalpojumu joma nodrošina divas trešdaļas ES iekšzemes kopprodukta un darbavietu, taču tie joprojām veido tikai vienu piektdaļu no ES kopējās tirdzniecības starp dalībvalstīm. Tikai aptuveni 8% Eiropas mazo un vidējo uzņēmēju veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs. Tas mazina patērētājiem sniegtās izvēles iespējas, bet arī liek šķēršļus mazu un inovatīvu uzņēmumu centieniem attīstīties, pilnveidot savu darbību un kļūt konkurētspējīgākiem, secinājusi EK.
2006. gadā pieņemtā Pakalpojumu direktīva dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2009. gadam. Gadu pēc Pakalpojumu direktīvas īstenošanas termiņa EK un dalībvalstis ir pabeigušas izvērtēt, kā šī direktīva ir īstenota praksē. Noslēdzoties tā sauktajam savstarpējās izvērtēšanas procesam, secināts, ka, neraugoties uz sasniegtajiem pozitīvajiem rezultātiem, pakalpojumu vienotais tirgus visu potenciālu neīsteno.
2011. un 2012. gadā Komisija veiks pakalpojumu vienotā tirgus veiktspējas pārbaudi, no tā lietotāju perspektīvas raugoties. Piemēram, gadījumā kad kāds zviedru arhitekts vēlas projektēt māju Itālijā vai Somijas valstspiederīgais vēlas izmantot čehu grāmatveža pakalpojumus. Šajā veiktspējas pārbaudē ņems vērā arī citus ES noteikumus par pakalpojumu sniegšanu, ne vien Pakalpojumu direktīvā paredzētos.
Pārbaudes mērķis ir identificēt konkrētas praktiskas problēmas, kas kavē pakalpojumu iekšējā tirgus darbību. Komisija jau ir norādījusi uz ierobežojumiem, kas dažās valstīs noteikti atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem pieejamās juridiskās formas ziņā (piemēram, amatniecības pakalpojumu sniedzēji - namdari – nedrīkst būt sabiedrība ar ierobežotu atbildību) vai attiecībā uz personām, kam pieder kapitāla daļas uzņēmumos (piemēram, noteikums, ka personai, kas vēlas iegādāties kapitāla daļu uzņēmumā, kas piedāvā nodokļu konsultāciju pakalpojumus, ir jābūt nodokļa konsultanta kvalifikācijai).
Paredzēts novērst šķēršļus arī pakalpojumu pārrobežu sniegšanai, ja pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt pakalpojumu valstī, kura nav tā pastāvīgās reģistrācijas vieta.
"Pakalpojumu nozarē ES rodas aptuveni deviņas no desmit jaunajām darbavietām."
Komisija uzsāks divpusēju dialogu ar vairākām dalībvalstīm, kurās ir konstatētas problēmas Pakalpojumu direktīvas izpildē. Līdztekus minētajam Komisija 2011. gada laikā veiks pirmo ekonomisko izvērtējumu, lai pārliecinātos, ko ir devusi direktīvas īstenošana un kāda ir tās ietekme uz pakalpojumu tirgu darbību.
Pakalpojumu direktīva ir ES tiesību akts, kas stājās spēkā, lai likvidētu liekos un apgrūtinošos šķēršļus pakalpojumu sniegšanai ES. Šī direktīva ir horizontāls tiesību akts, kas attiecas uz visdažādākajiem pakalpojumu veidiem. Direktīvā tika noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2009. gada beigām jāvienkāršo administratīvās procedūras un jāizveido „vienoti kontaktpunkti”, lai atvieglinātu uzņēmumiem formalitāšu nokārtošanu elektroniski.
Pakalpojumu nozarē ES rodas aptuveni deviņas no desmit jaunajām darbavietām.
EK uzskaitījusi kvalitatīvi un juridiski sakārtota pakalpojumu vienotā tirgus paredzamos ieguvumus iedzīvotājiem: vieglāk iegādāties pakalpojumus citās valstīs, kuras nav viņu izcelsmes valsts, iespēja izmantot priekšrocības, ko sniedz lielāka izvēle un labāka kvalitātes un cenas attiecība, pateicoties lielākai konkurencei. Savukārt uzņēmumi un īpaši mazie uzņēmumi, kuru pakalpojumu sektorā ir 95%, vieglāk varēs sākt jaunu darbību savā valstī vai ārzemēs, pārdot pakalpojumus citā ES valstī, iegādāties pakalpojumus citā valstī.
Ierosinātos pasākumus paredzēts pakāpeniski īstenot 2011.-2012. gadā.
