Kas ir RAPEX?
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde skaidro, ka RAPEX (Rapid Alert System for Non-Food Products) jeb Ātrās informācijas apmaiņas sistēma par nepārtikas preču drošumu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm sniedz informāciju, kā arī ziņo par precēm, kas rada draudus patērētāja veselībai un drošībai. Ātrās ziņošanas sistēma ir izveidota saskaņā ar 2001.gada Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību 12.pantu, lai Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Komisija (EK) varētu ātri apmainīties ar informāciju par pasākumiem un tālāku rīcību attiecībā uz bīstamajiem produktiem.
Ja valstī produktu atzīst par bīstamu, tādā gadījumā to ir iespējams izņemt vai atsaukt no pārdošanas, kā arī izteikt brīdinājumu ražotājam vai importētājam. Tālāk valsts, kas ir konstatējusi bīstamo preci, informē Eiropas Komisiju un tā izplata informāciju RAPEX sistēmā. Šajā sistēmā publicē iknedēļas apkopojumus par produktiem, kas rada risku, tos lietojot, un valstis var pārbaudīt, vai šādu produktu var pārdot. Latvijā ar šiem jautājumiem strādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Šobrīd RAPEX sistēmā ir apvienojušās 30 valstis – 27 ES dalībvalstis un Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Latvija RAPEX sistēmai pievienojās reizē ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gadā.
Bīstams gan apģērbs, gan rotaļlietas
Eiropas Komisija ik gadu izdod ziņojumu par RAPEX sistēmas rezultātiem. 2011.gadā RAPEX sistēmā ir iekļautas 1803 bīstamas preces. Ziņojumā ir atklāts, ka 2011.gadā patērētāji ES visbiežāk ir ziņojuši par apģērbu, tekstilu un modes precēm (27%), rotaļlietām (21%), mehāniskiem transportlīdzekļiem (11%), elektroierīcēm un iekārtām (8%) un kosmētiku (7%).
"Ja produktu atzīst par bīstamu, to ir iespējams izņemt vai atsaukt no pārdošanas, izteikt brīdinājumu ražotājam vai importētājam."
Viens no biežākajiem cēloņiem, kādēļ prece ir jāizņem no tirgus, ir defekti preces dizainā. Tas nozīmē, ka prece ir nedroša saistībā ar kļūdu dizaina elementos, nevis pašu preci. Visbiežāk patērētāji ir sūdzējušies par preču radītām traumām (26%), reakciju uz ķīmiskām vielām (19%), iespēju nosmakt (15%), aizrīties (12%) un saņemt elektrošoku (12%).
2011.gadā 54% RAPEX sistēmā iekļauto bīstamo preču ir bijušas no Ķīnas, savukārt 19% – no kādas Eiropas Savienības dalībvalsts.
Latvijā visvairāk sūdzību par bērnu apģērbu
I.Žunde informē, ka pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs RAPEX sistēmā nosūtīja 31 ziņojumu par konstatētām bīstamām precēm Latvijā ar šādu informāciju: 27 ziņojumi par nedrošu preci, ja pastāv nopietns un tūlītējs risks (visbiežāk par bērnu apģērbu - 20 ziņojumi); 2 ziņojumi gadījumos, kad nav nopietns un tūlītējs risks (bērnu kombinezons, vējstiklu šķidrums); 2 paziņojumi informācijai (velosipēdistu ķivere, peldēt mācīšanas sēdeklītis).
Šogad RAPEX sistēmā PTAC nosūtījis 14 paziņojumus par Latvijā atklātām nedrošām precēm. No atklātiem gadījumiem ziņots par
- 1 rotaļlietas modeli un 1 bērnu apģērbu modeli;
- 5 ventilatoriem / sildītājiem;
- 1 elektrisko lampiņu virtenes modeli un 1 līmi;
- 3 pārtikas imitācijas precēm;
- 2 ziņojumi par jaunrades šķiltavām.
Vēl PTAC nosūtījis trīs reakcijas ziņojumus. Tos sūta gadījumā, ja cita dalībvalsts sistēmā ziņojusi par preci, kas atklāta Latvijas tirgū. Šādas nedrošas preces bija bērnu augstais krēsls, peldriņķis, bērnu rati. Savukārt desmit preces, kas atklātas Latvijas tirgū un par kurām ziņots, ražotas Ķīnā, viena – Polijā, viena – Francijā, viena izgatavota Somijā.
PTAC pārstāve skaidro, ka statistika ir pārāk šaura, lai izdarītu secinājumus par Latvijas tirgu kopumā un tendencēm attiecībā uz nedrošajām precēm. Lai pārliecinātos, ka tirgū piedāvātā prece nav droša vairumā gadījumu, ir nepieciešama tās testēšana, kuras izmaksas ir augstas, tādēļ ik gadu testēšanai var atvēlēt ierobežotu resursu daudzumu. Pārbaužu laikā, protams, izmanto arī RAPEX datubāzē esošo informāciju.
Iespēju robežās PTAC izvērtē katru paziņojumu par precēm, kuras varētu būt pieejamas vietējā tirgū, un izmanto šo informāciju uzraudzības veikšanai. Piemēram, ja paziņojumu par preci iesniegusi kāda no kaimiņvalstīm, tas palielina iespēju, ka prece pieejama arī Latvijas tirgū. PTAC ir tieša sadarbība arī ar Muitas pārvaldi, kas palīdz kontrolēt, kādas preces ieved Latvijas tirgū.
Preču imports no Ķīnas
Ķīna ir valsts, par kuras izcelsmes produktiem RAPEX sistēmā atrodas vislielākais paziņojumu skaits – tie ir vairāk nekā puse izplatīto ziņojumu. Tomēr jāteic, ka šis rādītājs ir samazinājies no 58% 2010.gadā līdz 54% 2011.gadā.
I.Žunde skaidro: likumsakarība, ka liela daļa atklāto nedrošo preču ir Ķīnas izcelsmes, ir loģiska, jo liela daļa piedāvātās produkcijas tiek ražota tieši Ķīnā. Vēl jāņem vērā fakts, ka ārpus Eiropas Savienības esošo valstu prasības var atšķirties no Savienības prasībām, ko dažkārt importētāji neņem vērā.
"2011.gadā RAPEX sistēmā ir iekļautas 1803 bīstamas preces."
Šobrīd preces var pasūtīt no jebkuras pasaules valsts. Internets šo procesu padara vēl vienkāršāku. Taču tas ir importētāja pienākums zināt, ko viņš pasūta un vai šī konkrētā prece atbilst vietējā tirgus prasībām. Pirmajam importētājam Eiropas Savienībā saskaņā ar normatīvo regulējumu ir tāda pati atbildība kā ražotājam Eiropas Savienībā.
Lai veicinātu drošu preču importu no Ķīnas, 2006.gadā ir izveidota RAPEX–Ķīnas tiešsaistes sistēma. Tā nodrošina regulāru un ātru informācijas apmaiņu starp ES un Ķīnu. Šādā veidā Eiropas Komisija nodrošina Ķīnas iestādes ar informāciju par nedrošām precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna.
Kur patērētājs var vērsties?
Ja pēc preces iegādes rodas aizdomas, ka tā var būt veselībai un drošībai bīstama, vai ja tā ir norādīta Eiropas Komisijas atklāto bīstamo preču sarakstā, ir jāinformē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, sūtot e-pastu ptac@ptac.gov.lv vai zvanot pa Patērētāju traumu ziņojumu tālruni 67388639.
