Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jebkuras bērnu rotaļlietas, kas satur plastmasas, mīkstās plastmasas vai metāla detaļas, sastāvā var būt kadmijs. Jaunie MK noteikumi noteic pieļaujamo kadmija daudzumu rotaļlietās.
Evija Trifanova/ LETA
Grozījumi rotaļlietu drošuma noteikumos
MK noteikumi Nr.132 "Rotaļlietu drošuma noteikumi" nosaka rotaļlietu drošības prasības Latvijā, un to grozījumu mērķis ir paaugstināt patērētāju, īpaši bērnu, drošību un veselību, gādājot, ka tirgū ievieš tikai drošas un Eiropas Savienības (ES) noteikumiem atbilstošas rotaļlietas.
Grozījumi specifiski attiecas uz ķīmiskas vielas kadmija daudzuma ierobežošanu. Tāpēc rotaļlietu ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem, importētājiem un izplatītājiem ir noteiktas jaunas rotaļlietām izvirzāmās drošuma prasības tieši to ķīmiskajām īpašībām. Lai komersanti varētu pielāgoties jaunajām prasībām, par jauno normu stāšanās spēkā brīdi noteikts 2013.gada 20.jūlijs.
"Teorētiski šiem grozījumiem vajadzētu novērst risku bērniem nonākt saskarē ar rotaļlietām, kuru sastāvā kadmija daudzums pārsniedz noteiktos ierobežojumus. Tādējādi tiks mazināta šīs vielas negatīvā ietekme uz bērna organismu," norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Ilze Žunde.
Jaunu pieļaujamo kadmija nedēļas devu 2,5 µg/kg un dienas devu 0,36 µg/kg noteica Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2009.gadā. Balstoties uz to un iegūtajām kadmija robežvērtībām, tika izdota direktīva par rotaļlietu drošumu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai. Pamatojoties uz direktīvā noteikto, arī tapuši grozījumi 2011.gada 15.februāra MK noteikumos Nr.132 "Rotaļlietu drošuma noteikumi", kas paredz samazināt pieļaujamā kadmija robežvērtību rotaļlietās.
"Rotaļlietas, kas nav piemērotas atsevišķai vecuma grupai, var radīt drošuma risku. "
Patērētājiem jāņem vērā, ka rotaļlietas, kas izlaistas tirgū līdz 2013.gada 20.jūlijam, joprojām varēs tur atrasties arī pēc 20.jūlija.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena skaidro, ka saskaņā ar 2011.gada 15.februāra MK noteikumiem Nr.132 rotaļlietas, kuras laistas tirgū līdz 2013.gada 20.jūlijam attiecībā uz ķīmisko īpašību prasībām drīkst piedāvāt tirgū, ja tās atbilst 2000.gada 4.aprīļa MK noteikumu Nr.128 "Rotaļlietu drošuma noteikumi" prasībām. Līdz ar to rotaļlietas, kas atbilst iepriekšējiem rotaļlietu drošuma noteikumiem un kas būs laistas tirgū pirms 2013.gada 20.jūlija, varēs palikt apritē.
Visvairāk apdraud bērnus līdz trijiem gadiem
Kadmijs ir ķīmiska viela, ko izmanto kā stabilizatoru polivinilhlorīda jeb plastmasas materiālu ražošanā, kā pigmentu spilgtu krāsu radīšanai, kā arī rotaļlietu metāla detaļās. Līdz ar to kadmijs var būt jebkuras bērnu rotaļlietas, kas satur plastmasas, mīkstās plastmasas vai metāla detaļas, sastāvā. Pēc svina lietošanas aizliegšanas rotaļlietās konstatēts, ka rotaļlietu ražotāji nereti svinu aizstāj ar kadmiju, kas ir tikpat lēta, bet vienlaikus tikpat toksiska, kancerogēna izejviela. Īpaši tā apdraud bērnus līdz trīs gadu vecumam, jo to dabiskā uzvedība ir rotaļlietas bieži likt mutē.
Kadmiju plaši izmanto arī lētu bērnu rotaslietu izgatavošanā, bet, tām nonākot saskarsmē ar ādu, rodas liels saindēšanās risks. Kadmijam ir arī tendence uzkrāties organismā un ietekmēt cilvēka veselību ilgtermiņā, īpaši ietekmējot reproduktīvo sistēmu, stāsta E.Urpena.
Arī I.Žunde skaidro, ka kadmijs ir smagais metāls, kas var kaitēt veselībai pat zemās devās. Cilvēki uzņem kadmiju no dažādiem avotiem, piemēram, pārtikas un dzeramā ūdens, kā arī saskaroties ar patēriņa precēm. Bērniem īpašs kadmija uzņemšanas avots ir rotaļlietas, kurās var būt izmantotas smagos metālus saturošas krāsas vai lakas. Kadmijs bojā nieres un uzkrājas organismā, tas arī rada bojājumus kauliem un ietekmē endokrīno sistēmu.
Lai pārliecinātos par aizliegtu ķīmisku elementu klātbūtni vai to noteiktās koncentrācijas pārsniegšanu, PTAC kā uzraudzības iestāde ņem rotaļlietu paraugus un sūta tos uz laboratorijām testēšanai.
"Patērētājs pats nevar identificēt neatļautu ķīmisku vielu klātbūtni vai pārsniegtu pieļaujamo ķīmisko vielu daudzumu rotaļlietās, tāpēc rotaļlietu uzraudzībai un testēšanai ir ļoti būtiska nozīme," uzsver PTAC pārstāve.
Jāiepazīstas ar informāciju uz etiķetes
Kopumā ir vairākas lietas, kam uzmanību var pievērst patērētāji, iegādājoties rotaļlietas un domājot par bērnu drošību. Pirmkārt, pirms preces iegādes noteikti jāizlasa informācija uz rotaļlietas etiķetes. Jāpievērš uzmanība vecuma un drošuma rekomendācijām. Iesakām neiegādāties rotaļlietas, kurām uz rotaļlietas vai tās iepakojuma nav CE zīmes. CE marķējums ir zīme, ar kuru ražotājs apliecina, ka prece atbilst visām būtiskajām un piemērojamām ES drošuma prasībām.
Otrkārt, vecākiem jāizvēlas rotaļlietas atbilstoši bērna vecumam, spējām un zināšanu līmenim. Rotaļlietas, kas nav piemērotas konkrētai vecuma grupai, var radīt drošuma risku. Noteikti jāseko līdzi vecuma ierobežojumiem – īpaši simbolam "0-3" un tekstam "nav piemērots bērniem, kas jaunāki par 36 mēnešiem". Šie paskaidrojumi parasti kombinēti ar informāciju par iespējamiem riskiem. Jāuzsver, ka atbilstošie simboli un paskaidrojumi ir jāuztver kā brīdinājums, nevis ieteikums vai rekomendācija, stāsta I.Žunde.
"2012.gadā no 32 testētajiem rotaļlietu paraugiem 9 jeb vairāk nekā ceturtdaļa atzīti par neatbilstošiem. "
Tāpat vecākiem, pērkot rotaļlietas bērniem, kas jaunāki par trim gadiem, nevajadzētu tās iegādāties ar sīkām, viegli atdalāmām detaļām. Šajā vecumā bērni parasti tās iepazīst, vispirms nogaršojot, bet sīkās detaļas rada aizrīšanās risku. Vecākiem būtu jāpārliecinās, ka mīksto rotaļlietu "acis, deguns" un citas smalkās detaļas ir stingri piestiprinātas. Īpašu uzmanību jāpievērš rotaļlietām ar sīkiem magnētiem, kas bieži vien sastopami attīstošajās rotaļlietās. Vairāki norīti magnēti var radīt zarnu bojājumu, aizrīšanās un smakšanas iespēju.
Ja rotaļlieta paredzēta maziem bērniem, jāpārliecinās, vai tai nav asas šķautnes, izvirzījumi, uz kuriem bērns varētu gūt savainojumus.
Uzmanīgi jāiegādājas arī rotaļlietas, kas darbināmas ar baterijām, – jāpārliecinās, vai ir dubultās aizsardzības mehānisms bateriju nodalījumam, lai mazulis nevarētu tām piekļūt. Arī šai gadījumā pastāv aizrīšanās risks, kā arī baterijas šķidrumam, nonākot kuņģī, nodarītie bojājumi var būt neatgriezeniski.
PTAC ik gadu veic pārbaudes
Rotaļlietu tirgus uzraudzība ik gadu ir PTAC izvirzīto darbību prioritāte. Centrs pārbauda, vai rotaļlietām ir nodrošināts drošuma noteikumiem atbilstošs marķējums, brīdinājumi un norādījumi par drošumu, kā arī cita ražotāja sniegtā informācija, piemēram, lietošanas pamācība valsts valodā.
Drošuma pārbaudēs izlases veidā PTAC ņem paraugus, kurus sūta uz laboratorijām testēšanai. Galvenokārt tiek pārbaudītas rotaļlietu mehāniskās un fizikālās īpašības un dažādu ķīmisko vielu klātbūtne.
PTAC pārstāve I.Žunde norāda, ka 2012.gadā no 32 testētajiem rotaļlietu paraugiem deviņi jeb vairāk nekā ceturtdaļa atzīti par neatbilstošiem. Sešās izraudzītās rotaļlietās (lietošanai ūdenī, vannas rotaļlietas un lelle), nosakot tajos ftalātu saturu, 3 gadījumos jeb 50% tika konstatēts, ka ftalātu saturs pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju no 15 līdz pat 212 reizēm. (Ftalāti ir bezkrāsaini šķidrumi bez smaržas, kas galvenokārt tiek izmantoti PVC un citu plastmasas savienojumu mīkstināšanai. Tie ir bīstami cilvēka veselībai un auglībai.)
No septiņiem rotaļlietu paraugiem, nosakot noteiktu elementu migrāciju, primāro aromātisko amīnu un citu ķīmisko vielu saturu, vienam tika atklāts, ka tas satur primāro aromātisko amīnu - anilīnu, kas 2,7 reizes pārsniedz pieļaujamo normu. Tas nozīmē, ka rotaļlieta var radīt ķīmiskās saindēšanās risku. Viens rotaļlietas paraugs no diviem, kam tika pārbaudītas fizikālās un mehāniskās īpašības, bija neatbilstošs, jo saturēja viegli atdalāmu sīku plastmasas detaļu ar magnētu, kura magnētiskās plūsmas indekss pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu, tādējādi radot savainošanās risku, ja magnēti tiktu norīti. Savukārt no 17 bērnu masku balles tērpiem, pārbaudot to atbilstību uzliesmojamības un ķīmisko īpašību prasībām, četri šīm prasībām neatbilda.
Uzziņai
