SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
22. maijā, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
9
9

Informācijai par preci ir jābūt pilnīgai un pieejamai valsts valodā

Fiziskām un juridiskām personām par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, var piespriest administratīvu sodu – brīdinājumu vai naudas sodu.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Ne vienmēr izvēlētā pārtikas vai jo vairāk sadzīves tehnikas prece ir ražota Latvijā. Tādās reizēs patērētājam nākas meklēt, kur uz preces ir norādīta informācija latviešu valodā. Ir iespējami gadījumi, kad informācija, piemēram, par preces lietošanas noteikumiem vai drošumu, nav norādīta vispār.
LV portāls skaidro, kādai informācijai ir noteikti jābūt uz preces marķējuma un citos rakstveida dokumentos, kā arī – kur vērsties problēmu gadījumos.
īsumā

Prasības preču marķējumam:

  • informācijai jābūt labi redzamai un saprotamai;
  • objektīvi jāatspoguļo preces drošums vai nekaitīgums un kvalitāte;
  • nedrīkst piedēvēt precei īpašības, kādas tai nepiemīt;
  • nedrīkst maldināt pircēju par specifiskām īpašībām, ja tādas piemīt visām attiecīgā veida precēm;
  • preču marķējumam jābūt neizdzēšamam;
  • informācijai jābūt skaidrai, to nedrīkst aizsegt ar citu rakstveida informāciju, attēlu vai uzlīmi;
  • ietvertai informācijai ir jābūt valsts valodā;
  • aizliegts piedāvāt un pārdot preces, kuru marķējumā sniegtā informācija vai marķējuma izpildījums neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Vispārīgās prasības informācijas nodrošināšanai par preci

Preču ražotājam informācijas nodrošināšanai par preci ir noteikti vairāki nosacījumi. Tie ir iekļauti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 17.panta 1.daļā: "Ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir iepazīstināt patērētāju ar patiesu un pilnīgu informāciju par piedāvātās preces vai pakalpojuma kvalitāti, drošumu, cenu, garantiju un garantijas remonta iespējām, lietošanas noteikumiem; ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu un adresi, norādot to marķējumā, pievienotajā lietošanas pamācībā, tehniskajā pasē vai citādā rakstveida informācijā."

Savukārt, lai varētu identificēt ražotāju, marķējumā uz preces, iesaiņojuma vai pievienotās etiķetes ir jānorāda ražotāja atrašanās vieta un ražotāja nosaukums (firma). Ja tas nav iespējams, ražotāja atrašanās vieta un ražotāja nosaukums (firma) ir jānorāda uz ārējā iepakojuma, pavaddokumentos vai tirdzniecības vietā (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 18.panta 1.daļa).

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde skaidro, ka normatīvie akti nosaka tikai norādāmās informācijas minimumu, kas, preci iegādājoties, ir nepieciešams patērētājam.

Vispārīgās prasības preču marķējumam ir šādas:

  • informācijai jābūt labi redzamai un saprotamai;
  • objektīvi jāatspoguļo preces drošums vai nekaitīgums un kvalitāte;
  • nedrīkst piedēvēt precei īpašības, kādas tai nepiemīt;
  • nedrīkst maldināt pircēju par specifiskām īpašībām, ja tādas piemīt visām attiecīgā veida precēm;
  • preču marķējumam jābūt neizdzēšamam;
  • informācijai jābūt skaidrai, to nedrīkst aizsegt ar citu rakstveida informāciju, attēlu vai uzlīmi;
  • jānodrošina, ka preču marķējumā ietvertā informācija ir sniegta valsts valodā;
  • aizliegts piedāvāt un pārdot preces, kuru marķējumā sniegtā informācija vai marķējuma izpildījums neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasībām (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 20.pants).

Tostarp šis pants arī paredz, ka preču marķējuma vispārīgās prasības neattiecas uz lietotu preču pārdošanu.

Papildus I.Žunde norāda, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums nenosaka pienākumu ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim vai pārdevējam norādīt preces nosaukumu tām precēm, kuru lietošanas mērķis ir pašsaprotams un acīmredzams. Nosaukums ir jānorāda tām precēm, kurām varētu būt atšķirīgs pielietojums, piemēram, rotaļlietas vai suvenīri. Šo informāciju drīkst norādīt preču marķējumā, lietošanas pamācībā, tehniskajā pasē vai citādā rakstveida informācijā.

Burtu lieluma prasības

Lai patērētājs varētu uzzināt visu informāciju par attiecīgo preci, ir svarīgs arī burtu lielums uz preces vai citā pievienotajā informācijā. I.Žunde uzsver, ka Latvijas normatīvie akti nepārtikas precēm neparedz prasības optimālajam burtu lielumam marķējumā sniegtajai informācijai. Taču PTAC ir lūdzis Veselības ministrijas viedokli šajā jautājumā no cilvēka veselības perspektīvas.

"Likums nenosaka pienākumu ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim vai pārdevējam norādīt preces nosaukumu tām precēm, kuru lietošanas mērķis ir pašsaprotams un acīmredzams."

Veselības ministrija ir norādījusi: "Lai patērētāji varētu izlasīt un saprast paziņojumos sniegto informāciju, nepiepūlējot un nebojājot redzi, drukātajos paziņojumos burtu augstums (t.i., burtu vai ciparu vertikālās līnijas garums, mm) nedrīkstētu būt mazāks par 1,5–1,75 mm, savukārt attālums starp burtu rindām un attālums starp atsevišķiem vārdiem nedrīkstētu būt mazāks par 2 mm."

Eiropas Savienības tiesību akti arī nosaka prasības informācijas sniegšanai uz produktu etiķetēm. ES direktīvas paredz, ka burtiem uz etiķetēm ir jābūt tāda izmēra, lai cilvēki ar normālu redzi, t.sk. ar koriģētu redzi, varētu to izlasīt normālā lasīšanai paredzētā attālumā, informē I.Žunde.

Informācija par sevišķām preču īpašībām

Tehniski sarežģītām precēm un precēm, kuras satur bīstamas vielas vai kuru lietošanai nepieciešamas īpašas iemaņas, ir noteiktas atsevišķas prasības. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.pants paredz, ka šādas preces ražotājam jāapgādā ar lietošanas noteikumiem, brīdinājuma zīmēm vai simboliem. Turklāt, ja lietošanas noteikumos ietvertā informācija ir svešvalodā, jāpievieno informācijas tulkojums valsts valodā.

Tostarp arī atsevišķām preču grupām ir noteiktas papildu prasības. PTAC pārstāve skaidro: piemēram, apavu izstrādājumiem ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikts, ka jānorāda informācija par materiāliem, kas izmantoti apavu virsai, oderei, ārējai zolei. Arī attiecībā uz tekstilizstrādājumiem ir speciāls normatīvais regulējums, kas paredz, ka jānorāda tekstilšķiedras sastāvs.

Speciāls regulējums pastāv arī rotaļlietām, kurām marķējumā jābūt CE atbilstības zīmei, tipa, partijas vai modeļa numuram. Uz rotaļlietas, tai piestiprinātās etiķetes vai iepakojuma vai, ja nepieciešams, rotaļlietai pievienotās lietošanas pamācības jābūt viegli saskatāmiem, skaidri salasāmiem, viegli saprotamiem un precīziem brīdinājumiem valsts valodā. Speciālās prasības ir arī virknei citu preču, piemēram, elektroprecēm, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, transportlīdzekļiem.

Informācija valsts valodā

Valsts valodas prasības attiecībā uz preču marķējumu paredz Valsts valodas likuma 21.panta trešā daļa, nosakot, ka ikvienai importētai precei, kuras marķējumā, lietošanas instrukcijā, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertā informācija ir svešvalodā, pievienojams šīs informācijas tulkojums valsts valodā.

Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis skaidro: regulējuma praktiskā jēga ir nodrošināt, ka patērētājs informāciju par preci saņem sev saprotamā valodā, par kādu Latvijas teritorijā ir atzīta latviešu valoda.

Valsts valodas likuma 21.panta trešo daļu nevajadzētu tulkot tā, ka valsts valodā sniedzama visa precei pievienotā informācija, bet gan tikai informācija, kuras obligātu lietošanu nosaka tiesību normas, kas aizsargā patērētāju tiesības. Pretējā gadījumā attiecīgo Valsts valodas likuma normu var atzīt par nesamērīgu attiecībā uz brīvas preču aprites principu.

Viņš uzsver, ka iepriekšminētais pants skaidri noteic, ka visai tai informācijai, kas ietverta preces marķējumā, lietošanas instrukcijā, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē, ja tā ir svešvalodā, ir pievienojams tulkojums valsts valodā. Un nevarētu iztikt ar attiecīgās tulkotās informācijas kopsavilkumu.

"Valsts valodā nav sniedzama visa precei pievienotā informācija – tikai informācija, kuras obligātu lietošanu nosaka tiesību normas."

Ja pie attiecīgās preces vārdiskās informācijas paralēli ir pievienotas arī piktogrammas, tādā gadījumā pastāv vairāki noteikumi. A.Kursītis norāda, ka šādā gadījumā Ministru kabineta noteikumu Nr.130 "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā" 6.punkts paredz: "ES ražoto preču piedāvātājs patērētājam nepieciešamo informāciju par preces lietošanu vai tās īpašībām var nodrošināt ar attēlu, piktogrammu vai simbolu palīdzību, ja preces marķējumā, lietošanas pamācībā, garantijas dokumentā vai tehniskajā pasē ietvertā informācija ir svešvalodā."

Taču, ņemot vērā norādīto regulējumu, ka ikvienai importētai precei, kuras marķējumā, lietošanas instrukcijā, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertā informācija ir svešvalodā, pievienojams šīs informācijas tulkojums valsts valodā. Konkrētajā gadījumā piktogrammas var tulkot kā papildinošu informatīvu materiālu, kas pievienota precei.

Turklāt importētām pārtikas precēm mēdz būt pievienota informācija par pārtikas preču kaloriju daudzumu, enerģētisko vērtību u.c. informācija. A.Kursītis skaidro, ka šo kārtību paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi" 14.12 apakšpunkts. Tas noteic, ka patērētājiem un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem paredzēto pārtikas preču marķējumā norāda pārtikas preces enerģētisko vērtību un uzturvērtību, ja tas ir nepieciešams.

No iepriekš minētā var secināt, ka attiecīgā informācija par pārtikas preču kaloriju, tauku utt. daudzumu būtu uzskatāma par preces marķējumu, tāpēc valsts valodā ir jābūt norādītai informācijai par kalorijām, taukiem u.tml. norādes.

Kur vērsties problēmu gadījumā?

PTAC pārstāve norāda: ja ir kādas problēmas ar informāciju preces marķējumā, sākotnēji būtu jānorāda uz nepilnību komersanta pārstāvim. Ja nepieciešama papildu informācija par preci un tās lietošanu, kopšanu, to var pieprasīt mutvārdos.

Ja patērētājs saskata iespējamu pārkāpumu, tad par to būtu vēlams informēt uzraudzības iestādi, piemēram, nepārtikas preču uzraudzība ir PTAC kompetencē; par pārtikas preču marķējuma atbilstību prasībām atbild Pārtikas un veterinārais dienests, bet kosmētiku un sadzīves ķīmiju uzrauga Veselības inspekcija.

Attiecīgi par normatīvo aktu prasību neievērošanu preces marķējumā komersantam ir paredzēta administratīvā atbildība.

Savukārt, ja patērētājam ir sūdzības par valsts valodas neievērošanu preču marķējumā, tādā gadījumā ir jāvēršas Valsts valodas centrā.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU