Attēlā: rotaļu laukums.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Pakalpojumu drošuma likums aizstāj līdzšinējo Preču un pakalpojumu drošuma likumu. Jaunajā likumā saglabāts pašreizējais pakalpojumu sniegšanas regulējums, precizējot un padarot skaidrākus atsevišķus tā piemērošanas aspektus.
Izmaiņas veiktas, jo preču drošumu turpmāk regulēs Eiropas Savienības Regula (ES) 2023/988. Normas, kas nepieciešamas šīs regulas piemērošanai Latvijā, tiks iekļautas likumā “Par atbilstības novērtēšanu”.
Savukārt pakalpojumu drošumu joprojām noteiks nacionālais regulējums. Tāpēc, lai piedāvātu drošus pakalpojumus, piemēram, slēpošanas trasēs, virvju un batutu parkos, piepūšamajās atrakcijās un citās atpūtas vietās, pakalpojuma sniedzējam turpmāk būs jāņem vērā Pakalpojumu drošuma likuma prasības.
2026. gada 10. jūlijā, stājoties spēkā Pakalpojumu drošuma likumam, spēku zaudē Preču un pakalpojumu drošuma likums.
Anotācijā paskaidrots, ka pakalpojumu daudzveidības dēļ likumā nav iespējams uzskaitīt visus pakalpojumus, uz ko tas attiecas. Tāpēc likumā aprakstoši norādīts, ka tas piemērojams jebkuram pakalpojumam, kura sniedzējs ir izgatavojis jaunu ķermenisku lietu, uzlabojis vai pārveidojis ķermenisku lietu vai tās īpašības, kā arī pakalpojumam, kuram ir tieša vai netieša ietekme uz cilvēka dzīvību vai veselību.
Noteikts, ka pakalpojuma sniedzējam jārūpējas par to, lai pakalpojums būtu drošs un nekaitētu cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi.
Drošs pakalpojums likuma izpratnē ir tāds pakalpojums, kas sniegts normālos vai paredzamos apstākļos un kas tā sniegšanas laikā vai pēc tam nerada risku vai rada tādu risku, kurš uzskatāms par pieļaujamu un atbilst augstam drošuma, cilvēka dzīvības, veselības un personas mantas, kā arī vides aizsardzības līmenim.
Tāpat likumā konkrētāk norādīts, ka pakalpojums atzīstams par drošu, ja tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām un Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas tīmekļvietnē publicētajam drošuma prasību izpildei piemērojamajam standartu sarakstam.
Vienlaikus drošības prasību ievērošanā atļauts ņemt vērā arī standartus, kas noteikti pakalpojumu drošuma jomā, valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izstrādātas labās prakses vadlīnijas, nozaru labās pakalpojumu sniegšanas prakses un vadlīnijas, kas saskaņotas ar atbildīgo tirgus uzraudzības iestādi, jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus, kā arī zinātnieku, pētnieku un ekspertu atzinumus.
Lai nostiprinātu pakalpojuma sniedzēja pienākumu izvērtēt pakalpojuma drošumu, pakalpojuma sniedzējam jāizstrādā pakalpojuma drošuma izvērtējums par iespējamajiem riskiem. Noteikts, ka pakalpojuma sniegšanas drošuma apraksts regulāri jāatjauno, īpaši ņemot vērā saņemtās sūdzības par pakalpojumu vai zināmos nelaimes gadījumus, kā arī tad, ja pakalpojumā tiek veiktas izmaiņas.
Uzsvērta pakalpojuma sniedzēja atbildība sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu, tostarp brīdinot par iespējamajiem riskiem. Vienlaikus brīdināšana neatbrīvos pakalpojuma sniedzēju no atbildības un likumā noteikto pienākumu izpildes.
Noteiktas arī situācijas, kad riska dēļ vajag ierobežot vai apturēt pakalpojuma sniegšanu un informēt par risku attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes.
Likums paredz, ka pakalpojumu drošumu uzrauga un kontrolē tirgus uzraudzības iestāde, kurai šāda atbildība paredzēta saskaņā ar normatīvo aktu. Savukārt tirgus uzraudzības iestāžu darbību koordinē un to savstarpēju sadarbību sekmē Tirgus uzraudzības padome.
Tirgus uzraudzības iestāde, konstatējot, ka pakalpojums noteiktos apstākļos var radīt riskus, ir tiesīga pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs nodrošina pakalpojumu ar piemērotiem, skaidriem un viegli saprotamiem brīdinājumiem par iespējamajiem riskiem. Tāpat pakalpojuma sniedzējam var pieprasīt veikt konkrētus pasākumus pakalpojuma drošuma garantēšanai un aizliegt pakalpojuma sniegšanu līdz šo pasākumu izpildei.
Ja iestādei radušās aizdomas, ka pakalpojums varētu būt nedrošs, tad tā ir tiesīga aizliegt pakalpojuma piedāvāšanu uz laiku, kas nepieciešams pakalpojuma drošuma novērtēšanai, pārbaudēm un ekspertīzēm.
Savukārt, ja pakalpojums tiek atzīts par nedrošu, tad likums paredz aizliegt tā sniegšanu un veikt darbības, lai aizliegums tiktu ievērots. Par riskiem var tikt brīdināti arī patērētāji.
Tāpat noteikts, ka tirgus uzraudzības iestāde var veikt savā kompetencē ietvertos pasākumus arī tad, ja pakalpojums saskaņā ar likumā noteiktajām prasībām atzīstams par drošu, bet ir pierādījumi tam, ka pakalpojums var apdraudēt cilvēka dzīvību vai veselību.
Tirgus uzraudzības iestādes lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža, un to var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
