Eiropas Komisija pārskatīs 2006. gada ieteikumu par nepilngadīgajiem un to, kā viņus aizsargāt audiovizuālajos medijos un internetā, kā arī 2008. gada paziņojumu par jauniešu aizsardzību no kaitīgā satura videospēlēs, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Reaģējot uz izmaiņām jauniešu izmantotajās tehnoloģijās, Komisija strādās ar jaunām grupām un nozares sektoriem, lai labāk aizsargātu bērnus tiešsaistē. Mobilo ierīču un spēļu konsoļu ražotāji, interneta pakalpojumu sniedzēji, sociālo tīklu uzņēmumi, mobilo sakaru programmu un satura sniedzēji, patērētāju organizācijas, pētnieki un bērnu organizācijas tiks aicinātas pievienoties sadarbības platformai. Dialoga pamatā būs sasniegumi, kas gūti saistībā ar „Drošāku sabiedrisko sakaru veidošanas principiem Eiropas Savienībai” un „Eiropas vienošanos par mobilo tālruņu drošāku lietošanu jaunākiem pusaudžiem un bērniem”.
Eiropas mēroga aptaujas rezultāti liecina, ka bērni arvien biežāk nokļūst tiešsaistē un ka interneta lietošana kļūst arvien personalizētāka. Viena trešdaļa nokļūšanai tiešsaistē izmanto mobilos tālruņus, viena ceturtdaļa – spēļu konsoles. Vairāk nekā puse pusaudžu piekļūst internetam, atrodoties savā istabā.
"14% bērnu savos profilos norāda adresi un tālruņa numuru."
Vairāk nekā pusei Eiropas pusaudžu ir izveidots profils sociālajos tīklos, dalībvalstīs šī aktivitāte ir atšķirīga: no 80% Nīderlandē līdz 46% Rumānijā. 14% bērnu savos profilos norāda adresi un tālruņa numuru.
Šogad Drošākas interneta dienas mērķis bija atgādināt jauniešiem, ka tas, ko viņi dara vai saka internetā, var atspoguļoties viņu reālajā dzīvē, pat ja tiek izmantots segtēls vai segvārds.
Šogad Īrija uzsāks pētniecības projektu par to, kā bērni izmanto internetu, Bulgārija ieviesīs palīdzības tālruņa līniju, pa kuru jaunieši, vecāki un pasniedzēji varēs lūgt padomu konkrētos ar tiešsaistes drošību saistītos jautājumos. Francijā visu februāri skolās tiek organizēti īpaši semināri. Spānijā starp policiju, Madrides pašvaldību un vairākiem uzņēmumiem tiks parakstīts līgums par kopīgu apmācības kursu organizēšanu nepilngadīgajiem un viņu vecākiem.
Fenomens pārsteidz ar riskiem
Pagājušajā gadā uzsāktajā ES digitālajā programmā interneta drošības uzlabošana ir viena no septiņām prioritātēm. EK ir norādījusi, ka visas ES valstis tiks mudinātas izveidot informācijas tālruņu tīklu, kur varēs ziņot par aizskarošu tiešsaistes saturu, kā arī piedāvāt tiešsaistes drošības apmācību skolās. Tie tiešsaistes pakalpojumu nodrošinātāji, kuri jaunākās paaudzes vidū ir vispopulārākie (sociālie tīkli, mobilo tālruņu operatori), tiks aicināti līdz 2013. gadam turpināt pašregulējošu pasākumu izstrādi attiecībā uz drošību tiešsaistē bērniem.
Digitālajā programmā ierosināts pastiprināt sadarbību Eiropas un starptautiskā līmenī cīņai ar kibernoziedzību (uzmanīt tiešsaistes platformas valstu un ES līmenī, lai cīnītos ar seksuālu izmantošanu un bērnu seksuālās izmantošanas materiālu izplatīšanu tiešsaistē) un citām kiberuzbrukumu, identitātes zādzības un surogātpasta formām.
Pirms diviem gadiem, 10. februārī, 17 vadošās interneta kompānijas parakstīja Eiropas mēroga nolīgumu par augstāku drošības līmeni, izmantojot sociālo tīklu veidošanas vietnes, jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Kā vēstīja EK, vienošanos parakstīja Arto, Bebo, Dailymotion, Facebook, Giovani.it, Google/YouTube, Hyves, Microsoft Europe, Myspace, Nasza-klaza.pl, Netlog, One.lt, Skyrock, StudiVZ, Sulake/Habbo Hotel, Yahoo!Europe un Zap.lu. Nolīgums, kas parakstīts Drošākas interneta dienas ietvaros, paredzēja sniegt pusaudžiem iespēju izvairīties no potenciālajiem riskiem, ar kuriem var nākties saskarties tiešsaistē.
"Trešā daļa pusaudžu internetā veido saraksti ar nepazīstamiem cilvēkiem."
EK uzsvēra: Eiropas lielākās interneta kompānijas, kas piedāvā sociālo kontaktu veidošanas vietnes, pirmo reizi ir apvienojušās, lai atzītu savu atbildību un apzinātu iespējamos riskus, kas šādās tīmekļa vietnēs var apdraudēt nepilngadīgos. Runa ir, piemēram, par iebiedēšanu tiešsaistē (draudu izteikšana bērniem tīmekļa vietnēs vai ar mobilā tālruņa ziņojumiem), uzmākšanos (pieaugušais cenšas iedraudzēties ar bērnu seksuālas izmantošanas nolūkā) un bērnu iesaistīšanos riskantās situācijās, piemēram, atklājot personisku informāciju. Šādi riski jāmazina:
- ieviešot viegli izmantojamu un pieejamu ekrāna pogu ziņošanai par neatbilstīgu uzvedību, kas ļauj lietotājam ar viena peles klikšķa palīdzību informēt par cita lietotāja nepiedienīgiem izteikumiem vai darbībām;
- nodrošinot, ka to tīmekļa vietņu lietotāju, kuri reģistrējušies kā jaunāki par 18 gadiem, tiešsaistes profili un kontaktinformācijas saraksti automātiski tiek noteikti kā „privāta informācija”. Tad cilvēkiem ar ļauniem nodomiem būs grūtāk uzsākt kontaktus ar nepilngadīgajiem;
- nodrošinot, ka nepilngadīgo lietotāju privātie profili nav pieejami meklēšanai (tīmekļa vietnēs vai ar meklētājprogrammu palīdzību);
- garantējot, ka privātās dzīves aizsardzībai paredzētās izvēlnes ir viegli ieraugāmas un pieejamas jebkurā laikā – tādējādi lietotāji var ātri noteikt, vai informācijai, kuru tie dara pieejamu tiešsaistē, var piekļūt tikai viņu draugi vai arī jebkurš lietotājs;
- atturot mazgadīgos lietotājus no sociālo tīklu pakalpojumu izmantošanas - ja sociālo kontaktu veidošanas vietnes mērķauditorija ir pusaudži, kas vecāki par 13 gadiem, tad būtu jāapgrūtina reģistrēšanās par šo vecumu jaunākiem.
Kā Latvija sargā savus bērnus
EK jaunākajā paziņojumā gan nav konkrētu priekšlikumu interneta vides stingrākai un rūpīgākai pārraudzībai. Taču katrā valstī ir izveidoti portāli ar informāciju, kas jo īpaši būtu jāņem vērā vecākiem. Latvijā interneta vietnē www.drossinternets.lv atrodama informācija par apdraudējuma riskiem, tostarp spēlējot spēles internetā.
Nu jau pirms pāris gadiem veiktā vecāku un skolotāju aptauja liecina: 85% vecāku uzskata, ka galvenais atbildīgais par bērna izglītošanu drošā interneta lietošanā ir skola (skolotāji un audzinātāji), savukārt 96% skolotāju ir pārliecināti – galvenā atbildība ir jāuzņemas vecākiem. Gan starp vieniem, gan otriem daudzi atzinuši, ka nemaz nezina, kā bērniem mācīt internetu lietot droši un nebūt ne visi vecāki paši lieto datoru un internetu. Pētījumā secināts: trešā daļa bērnu un jauniešu internetā veido saraksti ar nepazīstamiem cilvēkiem, puse ar vismaz vienu no šiem interneta draugiem ir satikušies dzīvē un katrs ceturtais satiktais cilvēks nav atbildis tam aprakstam, ko sniedzis internetā.
