Eiropas Savienības (ES) valstis panākušas ilgi gaidītu vienošanos, kas aizliedz izmantot banku noslēpuma principu kā argumentu, lai nesniegtu informāciju, kas nepieciešama cīņā pret izvairīšanos no nodokļiem, kuri palielinātu ieņēmumus valstu budžetos.
ES nodokļu komisārs A. Šemeta paziņoja, ka vienošanās ir „milzīgs solis uz priekšu cīņā pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu krāpniecību Eiropas Savienībā” laikā, kad bloka valstu budžetos ir izveidojušies lieli deficīti. „Cilvēki, kas izvairās no nodokļiem, vairs nevarēs izmantot banku noslēpumu kā aizbildinājumu.” Pēc komisāra teiktā, turpmāk nacionālo valstu nodokļu institūcijām tiks ieviesti termiņa ierobežojumi, kad tām būs jāsniedz atbildes uz pieprasījumiem sniegt informāciju par attiecīgiem pilsoņiem vai uzņēmumiem. Jaunajos noteikumos būs arī paredzēti parametri automātiskai informācijas apmaiņai, vēsta BNS.
Pirms gada reformu bloķēja Austrija un Luksemburga, kur darbojas banku noslēpuma princips. Šīs ES valstis kopā ar blokā neietilpstošo Šveici vairākkārt izpelnījušās kritiku, ka tur pastāvošais banku noslēpums palīdz turīgiem citu valstu iedzīvotājiem izvairīties no nodokļu maksāšanas savās valstīs.
"Krīze arī ir atklājusi negodīgas nodokļu grāmatvedības apmērus un tirgus necaurskatāmību."
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) lēš, ka tās dalībvalstu budžetiem aiziet garām nodokļu ieņēmumi miljardiem latu apmērā, jo daudzi turīgi ļaudis slēpj savus ienākumus tā dēvētajās nodokļu paradīzēs, kurās ir atvieglota nodokļu aplikšanas sistēma un nepietiekama finanšu sistēmas pārskatāmība.
Kā izklāstīts ES normatīvo aktu skaidrojumos, jau iepriekš Eiropas Komisija (EK) pieņēma vairākus tiesību aktu priekšlikumus, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ES. Šīs kopējās stratēģijas stūrakmens ir direktīvas priekšlikums par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, jo krāpšana nopietni ietekmē valstu budžetus attiecībā uz vispārējas nozīmes valsts izdevumiem, jo īpaši veselības aprūpes, izglītības vai pētniecības jomā, kā arī vājina nodokļu taisnīguma principu attiecībā uz tiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri pilda savas saistības.
Krīze ir arī atklājusi negodīgas nodokļu grāmatvedības apmērus un tirgus necaurskatāmību, kā arī to, ka vienā valstī veiktas darbības lielā mērā ietekmē citu valstu ekonomiku.
Pret finanšu pārkāpumiem jācīnās vienādi bargi
Eiropas Komisija 8. decembra paziņojumā izklāstījusi iespējas, kā pastiprināti piemērot sankcijas ES finanšu pakalpojumu nozarē. Šobrīd dalībvalstīs piemērotie noteikumi atšķiras, un tie nereti nav pietiekami preventīvi. Paziņojumā ir aplūkoti valstīs spēkā esošie sankciju režīmi, kurus piemēro par to noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē dažas no svarīgākajām ES direktīvām par finanšu pakalpojumiem, un paziņojumā ir norādītas tās jomas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, un ierosināta iespējamā ES līmeņa rīcība, lai sasniegtu lielāku konverģenci un šo režīmu efektivitāti, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Paziņojums tika izstrādāts, apzinot dažādu nozaru iesaistīto personu viedokli par to, kāda ir atbilstība, līdzvērtība un patiesais sankciju piemērošanas pilnvaru izmantojuma apmērs dažādās dalībvalstīs. Šo viedokļu apkopojumu veica trīs uzraudzības komitejas (Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (CEBS), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (CEIOPS) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR)) . Viedokļi tika apkopoti par vairākām vissvarīgākajām direktīvām, kuras piemēro finanšu nozarē tādās jomās kā vērtspapīri, banku darbība un apdrošināšana.
Pašreiz sankciju piemērošanas noteikumi dalībvalstīs krasi atšķiras. Finanšu krīzes apstākļos ir noskaidrojies, ka finanšu tirgus noteikumus Savienībā ne vienmēr ievēro un piemēro tā, kā būtu vajadzīgs. Dalībvalstu piemērotās sankcijas atšķiras tādos galvenajos aspektos kā piemērojamo sankciju veids un naudas sodu apmērs. Tas jo īpaši aktuāli ir tad, kad runa ir par noteikumiem, kas būtu jāievēro visas Eiropas mērogā, jo tādā gadījumā arī sodam par šo noteikumu neievērošanu būtu jābūt vienādam visā Eiropā. Pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka uzņēmumi vai privātpersonas izvēlētos veikt darījumus vietās, kur vai nu pašas sankcijas ir vismazākās, vai arī šo sankciju piemērošanas iespējamība ir vismazākā.
"Uzņēmumi vai privātpersonas izvēlētos veikt darījumus vietās, kur vai nu sankcijas ir vismazākās, vai arī šo sankciju piemērošanas iespējamība ir vismazākā."
Nepieciešams arī pilnveidot sankciju piemērošanas režīmu konverģenci, lai novērstu finanšu tirgus darbības kļūmju iespēju. Tas būtu iespējams, nosakot kopējus minimālos pamata standartus atsevišķos jautājumos, no kuriem ir atkarīgs, cik efektīvi, samērīgi un preventīvi ir sankciju režīmi. Šādi pamata standarti attiektos uz iespējamo sankciju veidiem (tostarp varētu apsvērt iespēju piemērot gan kriminālsankcijas, gan administratīvās sankcijas), šo sankciju apmēru, sankciju piemērošanu gan par pārkāpumu atbildīgajām finanšu iestādēm, gan privātpersonām, kā arī sankciju publiskošanu.
Interesenti var līdz 2011. gada 19. februārim iesniegt savus apsvērumus par šo jautājumu uz e-pasta adresi: markt-sanctions-consultation@ec.europa.eu. Uz saņemto komentāru pamata Komisija 2011. gadā pieņems lēmumu par iespējamiem priekšlikumiem sankciju piemērošanas režīmu pastiprināšanai.
Efektīvi sankciju piemērošanas režīmi būs darbības mērķis jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm, kuras izveidos 2011. gada 1. janvārī un kuras gādās par uzlabojumiem valsts iestāžu īstenoto izpildes pasākumu koordinācijā. Arī visā pasaulē ir atzīts, ka ir nepieciešamas efektīvākas sankcijas. Augstākā līmeņa sanāksmē, kas norisinājās 2008. gada 15. novembrī Vašingtonā, G20 valstu vadītāji vienojās par to, ka ir jāīsteno Rīcības plāns finanšu tirgus reformai, tostarp pasākumi, lai aizsargātu tirgus un ieguldītājus pret nelikumīgu rīcību. Arī nesenajā ASV finanšu regulējuma reformā viens no mērķiem bija pastiprināt finanšu jomas regulatīvā satvara un korektīvo pasākumu izpildi, atgādina EK.
