Īstenojot Digitālo programmu Eiropai, ar kuru 19. maijā iepazīstināja Eiropas Komisija, tiktu sniegts būtisks ieguldījums ES ekonomikas izaugsmē un digitālā laikmeta priekšrocības būtu iespējams izmantot visos sabiedrības slāņos. Pusi no Eiropas produktivitātes pieauguma pēdējo 15 gadu laikā veicināja informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, un šī tendence varētu kļūt izteiktāka, plāno EK.
Programmā izvirzīti septiņi mērķi:
- Jauns vienotais tirgus. Iedzīvotājiem jābūt iespējām izmantot citu valstu komerciālos pakalpojumus un kultūras piedāvājumus. ES tiešsaistes tirgos joprojām ir šķēršļi, kas neļauj piekļūt Eiropas telesakaru pakalpojumiem, digitālajiem un to saturam. Mūzikas lejupielāde ASV tiek veikta četras reizes lielākā apjomā nekā Eiropā, kur trūkst likumīgu piedāvājumu un tirgus ir sadrumstalots. Komisija iecerējusi nodrošināt piekļuvi likumīgam tiešsaistes saturam, vienkāršojot autortiesību iegūšanu, pārvaldību un pārrobežu licencēšanu. Domāts arī par elektronisko maksājumu un rēķinu, kā arī tiešsaistes strīdu izšķiršanas vienkāršošanu.
- Uzlabot IKT standartu noteikšanu un sadarbspēju. Lai ļautu cilvēkiem radīt un inovēt, IKT produktiem un pakalpojumiem jābūt atvērtiem un sadarbspējīgiem.
- Uzlabot uzticēšanos un drošību. Eiropieši neizmantos tehnoloģiju, kurai viņi neuzticas, jo tiešsaistē viņiem jājūtas pārliecinātiem un drošiem. Koordinētāka Eiropas reakcija uz kiberuzbrukumiem un pastiprināti noteikumi par personas datu aizsardzību ir daļa no risinājuma. Tīmekļa vietņu operatoriem varētu tikt noteikts pienākums informēt lietotājus par drošības pārkāpumiem, kas ietekmē viņu personas datus.
- Uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam. 2020. gada mērķis ir nodrošināt internetu ar ātrumu 30 Mb/s vai vairāk visiem Eiropas iedzīvotājiem, kur puse Eiropas mājsaimniecību abonē pieslēgumus ar ātrumu 100 Mb/s vai vairāk. Patlaban tikai 1% eiropiešu ir ātrs uz optisko šķiedru tehnoloģiju balstīts interneta pieslēgums, salīdzinot ar 12% japāņu un 15% dienvidkorejiešu.
- Veicināt progresīvu pētniecību un inovāciju IKT. Programma cita starpā vērsta uz to, lai palielinātu privātos ieguldījumus ar Eiropas reģionālā finansējuma palīdzību un ES pētniecības finansējumu ar mērķi nodrošināt, ka Eiropa spēj konkurēt ar saviem sāncenšiem vai pat tos apsteigt. ES ieguldījumi IKT pētniecībā ir mazāk nekā puse no ASV apmēriem. 37 miljardi eiro salīdzinājumā ar 88 miljardiem eiro 2007. gadā.
- Nodrošināt visiem eiropiešiem digitālo prasmju apguvi un tiešsaistes pakalpojumus. Vairāk nekā puse eiropiešu (250 miljoni) izmanto internetu katru dienu, taču 30% nekad to nav izmantojuši. Ikvienam, jaunam vai vecam, neatkarīgi no sociālā stāvokļa ir tiesības uz zināšanām un prasmēm, kas vajadzīgas, lai iekļautos digitālajā laikmetā, jo tirdzniecība, sabiedriskie, sociālie un veselības pakalpojumi, apmācība un politiskā dzīve arvien vairāk ir pieejama tiešsaistē.
- Ļaut izmantot IKT sniegtās iespējas sabiedrības labā. Ir jāiegulda gudrā tehnoloģiju izmantošanā un informācijas lietošanā, lai samazinātu enerģijas patēriņu, atbalstītu novecojošos iedzīvotājus, padarītu atbildīgākus pacientus un uzlabotu tiešsaistes piekļuvi cilvēkiem ar invaliditāti. Viens no mērķiem ir panākt, lai līdz 2015. gadam pacientiem būtu piekļuve veselības datiem tiešsaistē neatkarīgi no atrašanās vietas ES.
- Gūt labumu no Digitālās programmas Eiropai. Dažādu jomu komisāri strādās kopā ar ES iestādēm un iesaistītajām personām, lai digitālā programma kļūtu par īstenību.
Par digitalizācijas programmu atbildīgā komisāre Nēlī Krusa uzskata: „Šodien informācijas un sakaru tehnoloģijas un ātrgaitas internets mūsu dzīvē ir tikpat revolucionāri kā elektroenerģijas un transporta tīklu izveidošana pirms vairāk nekā gadsimta.”
Parlamentu interesē dalībvalstu parādi
Dalībvalstu budžetu dzīvotspēja, ES reģionu politika ar sabiedrisko organizāciju iesaisti un Eiropas iekšējais tirgus ir izšķiroši, lai ES sasniegtu savus ekonomikas mērķus nākamajiem 10 gadiem. Šādu viedokli EP deputāti pauduši 20. maijā pieņemtajās rezolūcijās par Eiropas Savienības stratēģiju „ES 2020”. Balsojumu par atsevišķu tikai „ES 2020” veltītu rezolūciju Parlaments atlika līdz jūnijam.
Rezolūcijā par valstu finanšu ilgtermiņa dzīvotspēju deputāti aicina kā prioritāti izvirzīt valstu parādu uzraudzību. Parlaments prasa EK veikt pētījumu, lai novērtētu dalībvalstu parādu struktūru un efektīvi uzraudzīt ES valstu statistikas datus. Deputāti arī uzsver, ka ir nepieciešami stingrāki un saskaņoti tiesību akti finanšu tirgus uzraudzībai – ar iedarbīgiem patērētāju un ieguldītāju aizsardzības mehānismiem.
Rezolūciju Parlaments pieņēmis ar 302 balsīm par, 275 pret, 34 atturoties.
Būs stingrāki pret spekulatīvajiem hedžfondiem
Lielākā daļa ES valstu 18. maijā pauda atbalstu noteikumiem, kas stingrāk regulētu spekulatīvus hedžfondus, kuri daļēji tiek vainoti pašreizējās finanšu krīzes izraisīšanā, vēsta BNS/DOW JONES/REUTERS. Noteikumu projekts, kuru apspriedē Briselē atbalstīja ES valstu finanšu ministri, paredz īstenot kontroli pār hedžfondu aizņēmumiem, kā arī prasa, lai šie fondi sniegtu uzraudzības institūcijām plašu informāciju par savām investīcijām un tā dēvētajiem īsās pārdošanas darījumiem. Paredzēts, ka lēmumus par atļauju šādu fondu pārvaldītāju darbībai pieņems valstu valdības.
Daudzu ES valstu valdības paziņojušas, ka hedžfondi, izmantojot aizņemtu naudu miljardiem eiro apmērā, destabilizēja finanšu tirgu 2008. gada krīzes laikā un vēlāk palīdzēja veicināt spekulatīvus uzbrukumus Grieķijas un citu grūtībās nonākušu eirozonas valstu parādu vērtspapīriem.
"Rezolūcijā par valstu finanšu ilgtermiņa dzīvotspēju deputāti aicina kā prioritāti izvirzīt valstu parādu uzraudzību."
Pret hedžfondu stingru regulēšanu iebilst Lielbritānija, kas ir satraukta par tā ietekmi uz Londonas Sitiju. Tieši tur bāzējas lielākā daļa Eiropas hedžfondu pārvaldītāju, bet viņu pārvaldītie fondi lielākoties reģistrēti Kaimanu salās vai citos ārzonu finanšu centros. Sitija cenšoties darīt visu iespējamo, lai bloķētu ES plānoto finanšu sektora reformu, jo ir nobijusies, ka algu un prēmiju limita dēļ daudzi baņķieri pametīs slaveno pasaules finanšu centru un dosies strādāt uz citām vietām pasaulē.
ES finanšu ministri 18. maijā apspriedē Briselē vienojās 31. maijā sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu un EK par jauno noteikumu pieņemšanu.
Avionozare pārmet reakcijas gausumu vulkāna pelnu krīzes risināšanā
Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA) pagājušajā nedēļā asi kritizēja Eiropas valstu reakciju uz Islandes vulkānisko pelnu krīzi, norādot, ka lēmumi par gaisa telpas slēgšanu bijuši neefektīvi un nesaskaņoti, vēsta BNS/AFP. “Pašreizējā Eiropas mēroga sistēma gaisa telpas slēgšanas jautājumos nedarbojas. Mēs esam zaudējuši uzticību Eiropas valstu valdību spējai pieņemt iedarbīgus un saskaņotus lēmumus. Izmantojot vienus un tos pašus datus, dažādas valstis nonāca pie atšķirīgiem secinājumiem par gaisa telpas atvēršanu vai slēgšanu,” paziņoja IATA ģenerāldirektors Džovanni Bisinjani. Atzīstot, ka vulkāniskie pelni ir jauns izaicinājums aviopārvadājumu industrijai, viņš teica - ir saprotami, ka ir jāizstrādā jaunas Eiropas gaisa telpas monitoringa sistēmas.
Savukārt Lielbritānijas aviācijas regulatori pēc konsultācijām ar lidmašīnu ražotājiem no 18. maija ieviesa jaunus noteikumus, lai ierobežotu gaisa telpas slēgšanu Islandes vulkāna pelnu mākoņu dēļ - tie ļaus noteiktā laika periodā veikt lidojumus biezākos pelnos, nekā bija ļauts agrāk.
Jāzina, kur ražoti tekstilizstrādājumi
Norādēm par to, kur tekstilizstrādājumi ražoti, jākļūst obligātām, lai nemaldinātu patērētājus ar nepatiesiem apgalvojumiem, ka prece ražota ES, - tādas prasības Eiropas Parlaments izvirzīja 18. maijā Strasbūrā pieņemtajā rezolūcijā par likumprojektu, kas maina noteikumus par ES tekstilizstrādājumu norādēm, par to aģentūru BNS informēja Eiroparlamenta preses dienests.
Norādi “made in...” pašlaik ES valstīs izmanto brīvprātīgi, un to lietošanas prakse ir atšķirīga. Bet, piemēram, ASV, Kanādā un Japānā šāds marķējums ir precīzi noteikts tiesību aktos.
Lai palīdzētu patērētājiem izdarīt informētu izvēli, deputāti prasa EK divu gadu laikā iesniegt ziņojumu, un, ja nepieciešams, likumdošanas priekšlikumu, kas ieviestu izcelsmes norādes visā ES. Ziņojumam jāizpēta jautājums, vai ir jāizvirza prasības arī par kopšanas norādēm, kas pašlaik ir brīvprātīgas, kā arī veselības un drošības brīdinājumiem, piemēram, uzliesmošanas iespēju, alerģiju izraisošām sastāvdaļām.
Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs saniknots par EK tēriņiem
Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Džordžs Osborns 18. maijā paudis sašutumu par EK vēlmi palielināt nākamā gada ES budžeta tēriņus, norādot, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā budžets būtu jāiesaldē, ziņo BNS/AFP.
ES 142,5 miljardu eiro (100 miljardu latu) vērtais budžeta projekts, ko izstrādājusi EK, paredz palielināt izdevumus kopumā par 6%, atvēlot lielāko daļu no šā palielinājuma jeb 4,5% ES institūciju administratīvajām izmaksām. 2,9% no palielinājuma paredzēti EK, kas iecerējusi radīt jaunus augsta ranga labi apmaksātus funkcionāru amatus. Dž.Osborns norādīja, ka Apvienotajai Karalistei pašreizējā budžeta pieņemšanas gadījumā būtu jāpalielina savu iemaksu apmērs ES kopējā katlā par simtiem miljoniem eiro.
No EK krīzes laikā vairākkārt izskanējusi prasība dalībvalstīm taupīt valsts budžeta līdzekļus. Valsts ierēdņu algas recesijas dēļ iesaldējušas vai samazinājušas visas trīs Baltijas valstis, kā arī Grieķija, Īrija un Ungārija.
Eiro kursa kritums rada bažas par sabrukumu
Eiro kurss 17. maijā noslīdēja līdz četros gados zemākajam līmenim saistībā ar nerimstošām bažām par parādu krīzi Eiropas Monetārajā savienībā (EMS), turklāt valda satraukums, ka plānotie jostas savilkšanas pasākumi iedragās eirozonas valstu ekonomiku, vēsta BNS/REUTERS/AFP. Šo faktoru dēļ pastiprinās bailes, ka ES kopējo valūtu var piemeklēt brīvais kritiens; izskan arī viedoklis, ka eiro ir nonācis sabrukuma riska priekšā.
„Investori šaubās, vai fiskālo tēriņu samazināšana patiešām ir pareizais risinājums, jo tas negatīvi ietekmēs ekonomiku. Vispārējās ekonomikas izredzes kļūst arvien drūmākas,” norādījis „Mitsubishi UFJ Trust and Banking Corp.” valūtu eksperts Hideaki Inoue.
"Bioloģiski noārdāmie dārza, virtuves un ēdienu atkritumi ik gadu veido 88 miljonus tonnu sadzīves atkritumu."
Arī šomēnes eiro vērtība pret ASV dolāru zaudējusi 7% un pēdējā gada laikā - 14% vērtības, tādējādi eiro sniegums ir sliktākais nozīmīgāko pasaules valūtu vidū.
Pēc analītiķu teiktā, pieaugošās problēmas eirozonā ir izraisījušas dolāru likviditātes deficītu naudas tirgos.
750 miljardu eiro vērtais eirozonas glābšanas plāns, kura īstenošanai spēkus apvienoja ES un Starptautiskais Valūtas fonds, nav spējis uzlabot tirgū valdošo negatīvo noskaņojumu pret eiro, jo investori sāk uzskatīt, ka šis ir tikai pagaidu risinājums eirozonas problēmām.
Bioatkritumu efektīvākai apsaimniekošanai
EK 18. maijā nāca klajā ar pasākumiem, lai uzlabotu bioatkritumu apsaimniekošanu un izmantošanu. Bioloģiski noārdāmie dārza, virtuves un ēdienu atkritumi ik gadu veido 88 miljonus tonnu sadzīves atkritumu, un tam ir ļoti nelabvēlīga ietekme uz vidi. Taču tie var arī noderēt kā ievērojams atjaunojamās enerģijas un pārstrādāto materiālu avots.
Komisijas novērtējumā norādīti labumi videi un ekonomikai, ko dotu uzlabota bioatkritumu apsaimniekošana. Daudzsološākās pieejas ir bioatkritumu rašanās novēršana un to izmantošana komposta un biogāzes ražošanā.
Vislielākais apdraudējums videi ir metāns, kas veidojas no bioatkritumiem, - siltumnīcefekta gāze, kas ir 25 reizes spēcīgāka par oglekļa dioksīdu. Kāpinot atkritumu pārstrādi ar bioloģiskiem paņēmieniem, vislielākais ieguvums būtu izvairīšanās no siltumnīcefekta gāzu emisijām - pēc aplēsēm aptuveni 10 miljoni tonnu CO2 2020. gadā. Izmantojot no bioatkritumiem ražotu biogāzi, varētu izpildīt trešo daļu mērķa, ko ES transportā izmantojamās atjaunojamās enerģijas jomā izvirzījusi 2020. gadam. Savukārt, ja visus bioatkritumus pārvērstu enerģijā, izdotos sasniegt aptuveni 2% no ES kopējā atjaunojamās enerģijas mērķa.
Pašreizējās politikas pilnīga ieviešana, ko papildina uzlabota bioatkritumu apsaimniekošana, dotu labumu videi un ekonomikai aptuveni 1,5 līdz 7 miljardu eiro apmērā atkarībā no atkritumu pārstrādes vēriena un to rašanās novēršanas politikas efektivitātes.
Pēc Komisijas veikto pētījumu datiem, ES līmenī nav politikas nepilnību, kas kavētu dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus. Piemēram, kā viens no atbalstošiem pasākumiem ES līmenī minēts komposta standartu izveidošana.
Ļoti efektīvas sistēmas, kas balstītas uz dažādu bioatkritumu plūsmu nošķiršanu, jau darbojas Austrijā, Vācijā, Luksemburgā, Zviedrijā, Beļģijā, Nīderlandē, Katalonijā (Spānijā) un dažos Itālijas reģionos.
Atgādina par iespēju izteikties par ES lauksaimniecību
Vēl divas nedēļas, līdz 3. jūnijam, var izteikt savus ierosinājumus, kādai jābūt ES Kopējās lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2013. gada. EK pārstāvniecība Latvijā aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties lauku politikas veidošanā, informē pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.
ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs, kurš 12. aprīlī no Eiropas Parlamenta tribīnes sāka publisku apspriešanu par ES kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, uzskata: “Mums vispirms jāvienojas par kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, kas ir objektīvi, pārredzami un saprotami, un tikai pēc tam varam runāt par to, kā tos sasniegt. Tomēr jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā nepieciešams vienlīdzīgs tiešo maksājumu sadalījums starp dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniecības veidiem. Vēsturiskie kritēriji no 2002.-2003. gada nevar būt noderīgi politikai, kas sāks darboties pēc 2013. gada.”
29. un 30. aprīlī D.Čološs iepazinās ar lauksaimniecības stāvokli Latvijā un uzklausīja lauksaimnieku organizāciju vadītāju un arī atsevišķu zemnieku viedokļus par KLP nākotni un mudināja Latvijas iedzīvotājus savus priekšlikumus iesniegt rakstveidā īpašā tīmekļa vietnē par šo tēmu http://ec.europa.eu/agriculture/cap-debate.
Pagaidām tikai 13 Latvijas iedzīvotāji ir iesūtījuši savu viedokli (pavisam iesniegti 725), un līdz apspriešanas beigām 3. jūnijā atlikušas vien divas nedēļas. Nepieciešamā informācija ir rodama ES diskusiju platformā www.esmaja.lv, kā arī citos portālos. Viedoklis par iesniegtu uzskatāms tikai tad, kad informācija latviešu valodā (vai kādā citā ES oficiālā valodā) ievadīta http://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/debate/index_lv.htm.
Iesniegtos priekšlikumus apkopos neatkarīga organizācija. 19. un 20. jūlijā īpašā konferencē tā sabiedrību un EK informēs par KLP apspriešanas rezultātiem. EK priekšlikumus apkopos un 2010. gada beigās sagatavos ziņojumu par KLP nākotni.
