Protams, ne jau nosaukumā ir "sāls", bet gan procesā, kas Eiropā sācies jau pirms gadiem piecpadsmit. Līdz šodienai tajā ietilpinājies daudz dažādu projektu, svešādu nosaukumu, fondu, naudas ciparu, procentu. Lai neapjuktu nosaukumu gūzmā, tiks minēti tikai svarīgākie pieturpunkti, ko digitālā laikmeta cilvēkam būtu vēlams zināt.
Centralizēts Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijas process sākās 2005. gada aprīlī, kad sešu ES valstu vadītāji vēstulē Eiropas Komisijai (EK) rosināja radīt vienotu virtuālu Eiropas bibliotēku, kas nodrošinātu Eiropas kultūras un zinātnes resursu pieejamību interneta tīmeklī. Jau tā paša gada 30. septembrī EK publicēja ziņojumu par digitālajām bibliotēkām, kurā Eiropas digitālās bibliotēkas izveidošana tika izvirzīta par Eiropas informācijas sabiedrības iniciatīvas "i2010: Digital Libraries" ("i2010: Digitālās bibliotēkas") stratēģisku mērķi. Eiropas Digitālajai bibliotēkai (European Digital Library, EDL) bija jākļūst par vietu, kurā apkoposies informācija par visu ES valstu uzkrātajām kultūras vērtībām. Šī projekta budžets veidoja 2,114 miljonus eiro un noslēdzās 2008. gada februārī, bet Eiropas digitālās bibliotēkas projektā radās nākamā iniciatīva un prototips – vietne "Europeana", kas tīmeklī nodrošinās vienotu pieeju Eiropas kultūras bagātībām.
"Europeana" ir un nav bibliotēka
Projekta "Europeana" ietvaros vienotās ES kultūras vietnes prototipu sāka veidot 2007. gada jūlijā EDL fonda uzraudzībā. Portāls www.europeana.eu atklāšanu piedzīvoja 2008. gada novembrī, un tajā brīdī "Europeana" apkopoja informāciju par 4,5 miljoniem ES kultūras krājumu vienību no visiem sektoriem un ES dalībvalstīm:
- 3,5 miljonus attēlu - fotogrāfijas, gleznas, zīmējumus, atklātnes, plakātus,
- 935 tūkstošus teksta vienību - grāmatas, laikrakstu rakstus, manuskriptus, vēstules,
- 115 tūkstošus videoierakstu - mākslas un dokumentālās filmas, TV pārraides,
- 13 tūkstošus skaņas ierakstu - cilindrus, plates, radio ierakstus un apkārtnes skaņas.
Jāteic gan, ka jēdziens "digitālā bibliotēka" nav identiski interpretējams jēdziens tradicionālajai bibliotēkai, jo "Europeana" ar dažādu apakšprojektu starpniecību apkopota informācija par visa veida kultūras vērtībām. Piemēram, apakšprojektā "Athena" – muzeju objekti, "APEnet" – arhīvu vērtības, "Europeana Local" – filmas, fotogrāfijas, gleznas, audioieraksti, kartes, manuskripti utt.
Avots: http://version1.europeana.eu/c/document_library/get_file?uuid=09ab73eb-46d1-43d0-b9a7-e3c968d51c8d&groupId=10128
"Europeana" satur digitālos objektus 26 valodās no 29 Eiropas valstu (ES, Norvēģijas, Šveices) četriem kultūras mantojuma sektoriem:
- muzejiem,
- arhīviem,
- bibliotēkām un
- audiovizuālajiem arhīviem.
Patlaban "Europeana" jau apkopti 15 miljoni vienību, ko veido attēli, teksti, skaņu un videoieraksti, un "Europeana" apmeklētājiem ir iespēja gūt ieskatu arī par Latvijā uzkrātajām kultūras vērtībām. No Latvijas "Europeana" oficiālā partnere, satura apkopotāja un piegādātāja ir Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Tas gan nenozīmē, ka ar "Europeana" sazināties drīkst tikai caur LNB. Digitālo datu piegāde ir demokrātiska, un projektā notiek nepastarpināta komunikācija arī ar digitālo objektu īpašniekiem.
Kam vajadzīga jaunā renesanse?
"Vēstures gaitā ir uzkrāts ļoti daudz kultūras vērtību. Ja cilvēks fiziski pie tām neaiziet, tad vērtības paliks neredzētas," teic valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS) direktors Armands Magone. "Piemēram, no muzeja krājuma parasti tiek parādīti apmēram 5-10 procenti. Ar grāmatu krājumiem ir tāpat, arī video un audioierakstiem, plakātiem, fotogrāfijām, gleznām. Digitalizācija ir veids, kā par to visu informēt tīmeklī, šādi panākot kultūras mantojuma jauno atdzimšanu. Ja katram no krājumiem būs izveidots digitālais katalogs, ja kultūras vērtības būs atbilstoši aprakstītas, tad cilvēki tās varēs atrast un redzēt. Lai to paveiktu, jāievieš tehnoloģijas, kas ļauj visas vērtības pārvērst tīmeklim nepieciešamajā formātā."
"Vietne „Europeana” tīmeklī nodrošinās vienotu pieeju visas Eiropas valstu kultūras bagātībām. "
Diemžēl Latvija nevar rīkoties kā Francija – ņemt visas kultūras vērtības pēc kārtas un digitalizēt alfabēta secībā. Latvijai nav tik daudz līdzekļu. Digitalizēšanas projektiem Latvijā pārsvarā piesaistīti ES un Eiropas Ekonomiskās zonas fondu līdzekļi, kas mērķēti interneta un komunikāciju tehnoloģijām (IKT). Projektus noslēdzot, ir izveidota paliekoša infrastruktūra, kas ļauj vēstures liecību digitalizēšanu īstenot.
Latvijas kultūras iestādes digitalizējamo objektu atlasi veic, vadoties pēc specifiskiem parametriem: vai nu bojā ejoši objekti, vai tādi, kas ir vienā eksemplārā, vai arī ļoti pieprasītas lietas. Mūsu kultūras vērtību digitalizācijas procesā atbilstošo tīmekļa infrastruktūru nodrošina gan KIS, gan arī pašas kultūras iestādes. Savukārt bibliotēkas krājumu digitalizācijas metodiskais vadītājs ir Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas, balstoties uz starptautiskiem standartiem un pieredzi, izstrādājusi digitalizēšanas vadlīnijas "Ciparotāju rokasgrāmata".
Latvijas Nacionālā bibliotēka – pirmā bezdelīga
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir projekta "Europeana" nacionālā satura agregatore. Tas nozīmē, ka LNB apkopo citu Latvijas satura piegādātāju digitālos objektus, tostarp arī no muzejiem un arhīviem, un piegādā tos "Europeana", kā arī palīdz nodrošināt metadatu atbilstību "Europeana" standartiem. LNB Digitālās attīstības departamenta Digitālās bibliotēkas nodaļas projektu vadītāja Karīna Bandere stāsta, ka LNB digitālā bibliotēka sākta veidot jau 1996. gadā, ilgi pirms "Europeana" ieceres. Jaunās renesanses iniciatīvai aktivizējoties, LNB jau bija uzkrājusi digitalizācijas pieredzi un gatava pilnasinīgi iesaistīties Eiropas digitālās bibliotēkas veidošanā.
Pašlaik bibliotēka aktīvi strādā pie vairākiem ES projektiem, kas vērsti gan uz krājuma digitalizāciju, gan uz bibliotēkas pakalpojumu attīstību. "Europeana Local", "Europeana Travel", Latvijas padomju perioda nonkonfromisma grafikas krājuma restaurācija un digitalizācija ir daļa no tiem. "ERAF finansēta projekta "Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta" ietvaros mēs veidojam infrastruktūru, lai bibliotēka spētu saglabāt digitālos objektus, kā arī lasītāji varētu tiem piekļūt un ērti iegūt nepieciešamo informāciju. Vienlaikus projekta ietvaros notiek grāmatu un periodikas krājuma masveida digitalizācija, interneta vietņu arhivēšana jeb rasmošana, kā arī bibliotekāro kartīšu digitalizēšanas jeb retrokonversija.
"Jēdziens „digitālā bibliotēka” nav identiski interpretējams tradicionālajai bibliotēkai. "
Otrā ERAF projektā "Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība" veidojam vienotu piekļuves punktu visam LNB un sadarbības partneru digitālajam krājumam, speciālas vietnes ar dažādām "sejām" - bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, mobilai bibliotēkai (piekļuvei caur mobilo tālruni), karšu aplūkošanai, kā arī tiks izveidots digitalizācijas pakalpojums uz pieprasījumu (tiem, kas vēlas, lai kādu viņam piederošu vērtību digitalizē)," notiekošo bibliotēkā skaidro Karīna Bandere. "Domāts, ka ieceres būs gatavas jau 2012. gada vidū un ļaus katram lietotājam vienkārši, ātri un ērti darboties ar sev nepieciešamo krājuma daļu."
Tekstu skenēšana ir tikai pirmais digitalizēšanas darba posms un ne tas komplicētākais, uzskata projektu vadītāja. Sarežģītāks ir nākamais - segmentēšana jeb tekstu pēcapstrāde, lai vajadzīgais būtu meklējams pēc atslēgvārda. Tā kā tas ir LNB digitālās bibliotēkas laikrakstu kolekcijā "Periodika" (www.periodika.lv), kur patlaban jau pieejami 40 nosaukumu laikraksti un žurnāli, kas izdoti no 1895. līdz 1957. gadam latviešu, vācu un krievu valodā — kopā vairāk nekā 45 000 numuru un 350 tūkstošu lapaspušu.
LNB digitalizējusi arī citu sava krājuma daļu – plakātus –, un vienlaikus ar digitalizāciju ir veikta arī to restaurēšana. "Kad plakāts ir digitalizēts, var iegūt augstas kvalitātes kopijas, un tas ļauj, piemēram, uz izstādēm, vest kopiju, neriskējot ar vienīgā oriģināla sabojāšanu," neslēpj Karīna Bandere.
LNB digitalizē ne tikai grāmatas, bet arī audioierakstus, kas glabājas Mūzikas nodaļā – plates un vaska ruļļus jeb valces. "To darām audio digitalizēšanas studijā pašu spēkiem, bet nākotnē noteikti vajadzēs sadarboties ar citām iestādēm, lai neviļus nenotiktu darbības pārklāšanās," saka projekta vadītāja. "Pašlaik daudzi cenšas savas vērtības elektronizēt, bet tas ir dārgs process, kas prasa specifiskas zināšanas un zināmu pieredzi. Tādēļ, lai taupītu resursus, ir jāstrādā vienoti."
"No Latvijas „Europeana” oficiālā partnere, satura apkopotāja un piegādātāja ir Latvijas Nacionālā bibliotēka. "
LNB tikko sabiedrībā laidusi ilgi lolotu un ļoti interesantu projektu "Zudusī Latvija". Projektā apkopota gan Latvijas sabiedrības dzīve kopš 19. gadsimta otrās puses – zemnieku darbs lauku viensētās, senie amati, folkloras mantojums, dažādu biedrību un organizāciju darbība, godi, ēkas, būves un Latvijas vietas, kuras šodien jau uzskatāmas par sabiedrībai zudušām vērtībām.
Portāls www.zudusilatvija.lv satur digitalizētas senu zīmējumu kopijas, atklātnes un fotogrāfijas, objektu aprakstus, pilsētu un apdzīvotu vietu skatus, būves, iedzīvotāju mājvietu attēlus u.c. informāciju. "Visus šos zīmējumus, atklātnes un fotogrāfijas nedigitalizējām tikai mēs, LNB, to darīja katra tā iestāde vai privātpersona, kuras krājumā ir konkrētais priekšmets. Rezultātā visi šie digitalizētie attēli ir aplūkojami vienuviet un LNB uztur un administrē šo portālu," stāsta K. Bandere. "Pēc līdzīga principa darbosies LNB digitālā bibliotēka, un tā tas ir arī "Europeana": krājums un objektu arhīvu datnes atrodas pie katra krājuma turētāja, bet digitālais attēls ir redzams tīmekļa vietnē."
Kad nākamā gada vidū beigsies ERAF projekti, ar kuriem LNB strādā, būs digitalizēts līdz 10 procentiem no LNB krājuma (www.lnb.lv/lv/digitala-biblioteka ). Tas ir, pavisam 3,5 – 4 miljoni lapaspušu grāmatu un periodikas. Arī jaunākās grāmatas, ko izdod pašlaik un LNB saņem jau elektroniskā veidā, būs lasāmas digitāli, tiesa gan, tikai Latvijas bibliotēku telpās, kas ir saistīts ar autortiesību ierobežojumiem.
Turpmāk vēl.
