Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) jau 1996.gadā sāka veidot krājumu elektroniskās versijas, un 2009.gadā sākās to masveida digitalizācija. Digitalizācijas priekšrocība - grāmatas, periodika un citi drukātie materiāli elektroniskā formātā interneta vidē ir viegli pieejami ikvienam interesentam, pat neizejot no mājas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks atzīst, ka katrai nācijai ir savi izdevumi nacionālajā valodā un šobrīd visā pasaulē ir aktuāla drukāto materiālu digitalizēšana jeb pārcelšana elektroniskā formā. Arī LNB ir izvirzījusi uzdevumu publicēto materiālu pakāpeniski digitalizēt, lai tas būtu labāk apstrādājams un to varētu izmantot dažādām vajadzībām izglītībā, kultūrā, tūrismā.
Tāpat A.Vilks uzsver, ka Latvijā padarītais ir saistīts ar citu valstu aktivitātēm un Latvija dod savu pienesumu kopīgajā veikumā dažādos starptautiskos projektos, no kuriem lielākais ir "Europeana" – Eiropas kultūras portāls.
LNB stratēģiskās attīstības daļas vadītājs Uldis Zariņš apstiprina, ka digitalizācija nebūtu iespējama bez Eiropas finansējuma.
Kāpēc nepieciešama digitālā bibliotēka?
U.Zariņš norāda, ka pašlaik vispopulārākā informācijas iegūšanas vieta ir www.google.lvv un diemžēl pirmais resurss, kas atveras, ierakstot, piemēram, vārdus "Zelta zirgs", ir www.atlants.lv, kurā ievietoti referāti un studiju darbi. U.Zariņš uzskata, ka situācija ir jāmaina un pirmajam ierakstam, atsaucoties uz ievadīto grāmatas nosaukumu, vajadzētu būt no Nacionālās bibliotēkas.
"Šobrīd visā pasaulē ir aktuāla drukāto materiālu digitalizēšana jeb pārcelšana elektroniskā formā."
A.Vilks stāsta, ka LNB klientiem pieejamais digitālās bibliotēkas apjoms ir apmēram 4 miljoni lapaspušu. Viņš uzsver: lai arī darbs paveikts liels, tie ir tikai 5 procenti no visa digitalizējamā mantojuma. Bibliotēkas direktors skaidro, ka pirmkārt ir digitalizēts tas, kas uzskatīts par svarīgu un glābjamu no bojāejas. A.Vilks ir bažīgs par to, ka, iespējams, daudziem politiķiem var likties - nu jau viss ir sasniegts, tomēr arī nākamajā finanšu plānošanas periodā darbs būs jāturpina, lai līdz šim paveiktais saglabājas un ir pieejams arī pēc daudziem gadu desmitiem. Arī tas, kas jau šobrīd ir digitāls, pēc 20-30 gadiem būs digitālais mantojums, par kuru jārūpējas.
Jaunas iespējas piecos portālos
LNB digitālās bibliotēkas projekta vadītājs Artūrs Žogla stāsta, ka pēdējos trīs gados ir cītīgi strādāts pie piecu portālu izveides. Grāmatu portālā www.gramatas.lndb.lb būs pieejami vairāk nekā seši tūkstoši grāmatu, kuras atlasītas ne tikai no LNB krājumiem, bet arī sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Akadēmiskās bibliotēkas darbiniekiem. Šajā portālā būs iespējams grāmatas apskatīt, meklēt informāciju grāmatu tekstos, veikt teksta atpazīšanu pēc vārdiem, kas iespiesti konkrētajā grāmatā.
Projekta vadītājs norāda, ka portāls veidots pietiekami interaktīvs un lasītājiem iespējams iesaistīties tā satura uzlabošanā. Grāmatas varēs arī komentēt un ieteikt citiem.
Līdzās grāmatu portālam informācija vēl pieejama periodikas portālā www.periodika.lv. Tajā iekļauta Latvijā un trimdā izdotā periodika, kas iznākusi no 18.gs. vidus līdz pat mūsdienām. Aptverti ap trīs tūkstoši dažādu nosaukumu 2,5 miljonu lappušu apjomā. Meklēt šajā portālā varēs arī pēc atslēgas vārdiem. Paredzēts, ka reģistrējušies lietotāji varēs veikt informācijas labošanu.
Karšu portāls apkopo vairāk nekā 200 ģeoreferencētas kartes, kas būs atrodamas, ievadot adresi www.kartes.lndb.lv. A.Žogla stāsta, ka digitalizētās vēsturiskās kartes precīzi ir novietotas uz mūsdienu Latvijas kartes un tas ļaus lietotājiem pētīt, kā laika gaitā ir mainījusies Latvijas teritorija: pilsētas, upju gultnes HES būvēšanas rezultātā un citi objekti. Lietotājam būs vien jāizvēlas, kas viņu interesē, un jāveic karšu ielāde.
LNB digitālās bibliotēkas projekta vadītāja Karīna Bandere informē, ka www.webarhivs.lndb.lv ir interneta tīmekļa vietņu arhīvs. Tajā var atrast ap 3000 vietņu, kuras ir arhivētas kopš 2008.gada, starp tām ir arī tādas, kuras šobrīd vairs nepastāv, piemēram, politisko partiju un vēlēšanu laika vietnes, kas nereti pazūd jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām. K.Bandere norāda, ka visas vietnes ar Latvijas domēnu netiek arhivētas. Bibliotekārs veic atlasi, vērtējot, vai vietne ir kultūrvēsturiski vai kā citādi nozīmīga.
"Digitālās bibliotēkas portālu darbībā autortiesības attiecas uz visa veida materiāliem."
Projekta vadītāja uzsver, ka arhīvs ir veidots vienkārši: vietni var meklēt pēc domēna vārda vai ar atslēgas vārda palīdzību, kas satur informāciju par mājaslapas saturu. Arī tad, ja vietne pašlaik pastāv, portālā būs iespējams paskatīties, kāda tā ir bijusi, piemēram, pirms diviem gadiem.
K.Bandere skaidro, ka šāds arhīvs varētu būt noderīgs ne tikai informācijas meklēšanai, bet arī pētījumu veikšanai par to, kā ir mainījušās tendences, aktualitātes un dizaina attīstība tīmekļa lapām.
Papildus portāls piedāvā piecas pašu atlasītas un izveidotas kolekcijas: valdības iestādes; Saeimas un pašvaldību vēlēšanas; mūzikas un mākslas festivāli; mākslinieku kolekcija; Latvijas slavenības.
K.Bandere stāsta, ka bērniem ir savs īpaši izveidots portāls www.lasamkoks.lv, kurā informācija sniegta ļoti atraktīvā veidā četrām vecuma grupām – pirmsskolas vecuma bērniem, jaunākā skolas vecuma lietotājiem, pusaudžiem un pieaugušajiem.
Bērnu portāls ir interaktīvs – tajā var izglītoties un izklaidēties, komentēt, ieteikt un rakstīt atsauksmes.
Autorizācija garantē piekļuvi visam
Kā skaidro digitālās bibliotēkas projekta vadītāja K.Bandere, digitālās bibliotēkas portālu darbībā autortiesības attiecas uz visa veida materiāliem un tās tiks ievērotas. Ar autortiesībām aizsargātu materiālu šobrīd nav tikai karšu portālā.
Ieejot portālos bez autorizācijas, ir pieejama tikai tā darbu daļa, kas nav aizsargāta ar autortiesībām. Lai to lasītu un lejuplādētu, nav obligāti jābūt reģistrētam bibliotēkas lasītājam vai autorizētam lietotājam.
Savukārt autorizējoties un kļūstot par virtuālo lasītāju, paveras vairākas papildu iespējas. K.Bandere informē, ka ir arī trešais līmenis – ja esat reģistrēts kādas Latvijas bibliotēkas lasītājs un atrodaties bibliotēkas telpās, tad ir nodrošināta piekļuve pilnīgi visiem resursiem.
"LNB trīs gados ir strādājusi pie piecu portālu izveides."
Projekta vadītāja uzsver, ka digitalizācija turpināsies. LNB kā partneris līdz šim veiksmīgi ir darbojies un turpina darboties dažādos Eiropas partnerības projektos. Šobrīd Nacionālā bibliotēka ir partneris "European Newspaper Online" projektā, un tas ļaus ap 2014.gadu periodikas portālu papildināt ar gandrīz 500 000 lappušu. Tāpat plānots attīstīt sadarbību ar muzejiem, arhīviem, privātiem kolekcionāriem, medijiem un citām organizācijām.
K.Bandere ir pārliecināta: ar laiku, redzot, ka digitālās bibliotēkas portāli ir ļoti funkcionāli, ērti un mūsdienīgi, cilvēki to sapratīs, novērtēs un portālu popularitāte augs.
