NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
10. oktobrī, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
1
7
1
7

Bibliotēkas – gaismas nesējas

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tuvāko publisko bibliotēku var sasniegt vidēji 20 minūšu laikā.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Bibliotēkas – tās sen jau vairs nav vietas, uz kurām cilvēki dodas tikai pēc grāmatām. Tās ir kļuvušas par kultūras un sabiedriskās dzīves centriem, vietu, kur iegūt jaunas zināšanas, prasmes un iespaidus. Tās ir socializēšanās un informācijas apmaiņas vietas ar pievienoto vērtību. LV portāls piedāvā informatīvu aprakstu par bibliotēkām un to lomu mūsu kultūrā un sociālajos procesos.

Kas ir bibliotēka?

Bibliotēku likumā bibliotēka tiek skaidrota kā izglītojoša, informatīva un kultūras institūcija vai tās struktūrvienība, kura veic šajā likumā noteiktās funkcijas un ir reģistrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Bibliotēkai ir noteiktas divas funkcijas:

  1. uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliografēt un saglabāt pasaules kultūras mantojumu (iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus);
  2. nodrošināt publisku pieejamību un izmantošanu tās krājumā esošajai informācijai un nodrošināt bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu.

Raugoties no sociālā viedokļa, bibliotēka ir uzskatāma par daudzfunkcionālu centru, jo īpaši lauku reģionos. Šeit tās ir gan kultūras centri, gan iedzīvotāju satikšanās, socializēšanās un informācijas apmaiņas vietas. Bibliotēkās tiek ģenerētas jaunas idejas, rīkotas izstādes, organizētas dažādas apmācības un tikšanās, koncerti un daudzi citi kultūras pasākumi. Visaktīvākie bibliotēku apmeklētāji ir lauku reģionu iedzīvotāji. Tas skaidrojams ar to, ka bibliotēka piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, tajā skaitā piekļuvi bezmaksas internetam un līdz ar to iespēju izmantot e-vides piedāvātos pakalpojumus. Ar interneta pieeju bibliotēkas aizstāj uz vietas neesošos veikalus, pasta un banku filiāles, nodarbinātības dienesta filiāles. Kā norāda nozares pārstāvji, šī bibliotēku funkcija nākotnē varētu pieaugt. Bibliotēkas nodrošina piekļuvi dažādām datubāzēm, piemēram, letonika.lv, Lursoft laikrakstu bibliotēkai. Pašvaldību publiskajās bibliotēkās ikvienam ir iespēja bez maksas skatīties latviešu filmas, to saraksts pieejams šeit. Izmantojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) starpbibliotēku abonementu, ir iespēja pasūtīt izdevumus no LNB krājuma. Bibliotēkas piedāvā vēl daudzas citas iespējas.

"Šobrīd Latvijā darbojas 1759 bibliotēkas."

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas pasniedzēja Dr.Philol. Baiba Holma par bibliotēku devumu sabiedrībai saka: "Bibliotēku ietekmi ir grūti tieši izmērīt, jo nevaram uzreiz ieraudzīt taustāmu labumu tam, ko sabiedrībai dod cilvēks, kas sevi intelektuāli un kulturāli bagātinājis, izlasot kādu grāmatu, noskatoties kādu filmu vai piedaloties kādā bibliotēkas rīkotā pasākumā, kurā ne tikai iegūta jauna informācija, bet arī izveidoti kontakti ar citiem cilvēkiem. Kultūras informācijas sistēmu centra veikto pētījumu rezultāti apliecina, ka bibliotēkas sniedz gan kvalitatīvus ieguvumus sabiedrībai, piemēram, bezmaksas pakalpojumu saņemšanu, biedrošanos u.c., gan arī reālus ekonomiskus ieguvumus, ar aprēķiniem pierādot, ka ieguvumi ir lielāki par izdevumiem."

Šobrīd Latvijā darbojas 1759 bibliotēkas, no tām viena ir nacionālas nozīmes bibliotēka (Latvijas Nacionālā bibliotēka),viena nozīmīga nespecializēta bibliotēka (LU Akadēmiskā bibliotēka) un 812 publiskās bibliotēkas, 35 speciālās bibliotēkas, pārējās – izglītības iestāžu bibliotēkas.

Aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju izmanto bibliotēkas, un iedzīvotājs tuvāko publisko bibliotēku var sasniegt vidēji 20 minūšu laikā. Kultūras ministrijas (KM) apkopotā informācija liecina, ka gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju bibliotēkas uzskata par vienīgajiem bezmaksas kultūras un informācijas centriem un gandrīz puse iedzīvotāju uzskata, ka bibliotēkas jau tagad kļuvušas par vietējās sabiedrības kodolu. Pagājušajā gadā visas Latvijas bibliotēkas kopā tika apmeklētas nedaudz vairāk kā 21 miljonu reižu.

LV portāls sazinājās ar lauku reģiona bibliotēku, lai noskaidrotu, ko vietējai sabiedrībai nozīmē bibliotēka. Iecavas novada Zorģu bibliotēkas bibliotekāre, balvas "Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs" saņēmēja 2012.gadā Aina Ezergaile uzskata: "Bibliotēka ir kultūras, izglītības, informācijas un sabiedrisko aktivitāšu vieta. Lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus, rakstām projektu pieteikumus konkursiem, rīkojam radošās darbnīcas, vietējiem iedzīvotājiem organizējam tikšanās ar aktieriem un literātiem."

Gaisma pār visu Latviju

Ar Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) jeb "Gaismas tīkla" izveidi, tēlaini izsakoties, pār Latviju ir nolijusi gaisma – vēl lielāka, brīvāka un labāka piekļuve informācijai un zināšanām.

KM Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs stāsta, ka projekta īstenošanas rezultātā bibliotēkās ir izveidota moderna tehnoloģiju infrastruktūra. Tā aptver visu bibliotēku sistēmu visos tās līmeņos, ir ieviestas mūsdienīgas bibliotēku informācijas sistēmas; veikta datu pārveide digitālā formātā – kopkatalogi, datu retrokonversija u.c., nodrošināta piekļuve elektroniskiem tīmekļa resursiem – Latvijas un ārvalstu pilntekstu datubāzēm, meklēšanas rīkiem u.c. Sadarbībā ar vietējām pašvaldībām uzlabots bibliotēku telpu stāvoklis un bibliotekāru darba apstākļi, bibliotekāri un iedzīvotāji apmācīti informāciju tehnoloģiju lietošanā. Tāpat ir izveidots visu līmeņu bibliotēku, valsts un pašvaldību iestāžu un citu nozaru institūciju sadarbības modelis; izveidota vienota, centralizēta VVBIS institucionālās pārvaldības sistēma, kuras centrs ir Kultūras informācijas sistēmu centrs.

"LNB jaunajā ēkā brīvpieejā būs 350 000 grāmatu."

J.Turlajs piebilst: "VVBIS īstenošanas gaitā izdevies sasniegt sākotnējā koncepcijā neparedzētus rezultātus – papildus valsts investīciju līdzekļiem izdevies piesaistīt Bila un Melindas Geitsu fonda finansētā projekta "Trešais tēva dēls" līdzekļus un līdzfinansējumu no ES struktūrfondu "Eiropas reģionālās attīstības fonds" (ERAF) Nacionālās programmas "Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana". Šie papildu līdzekļi ļāvuši nodrošināt bezmaksas piekļuvi internetam visās publiskajās bibliotēkās; būtiski palielināt vienotam datu pārraides tīklam pieslēgto datoru skaitu un papildināt bibliotekāru datorlietošanas prasmes.

LNB e-pakalpojumi

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas unikāls Latvijas kultūrvēsturiskais un informatīvais mantojums, kas ilgi bija pieejams galvenokārt tikai galvaspilsētas iedzīvotājiem. Jau dažus gadus šī situācija ir mainījusies, jo LNB realizētais projekts ar ERAF finansējumu ir ļāvis digitalizēt lielu daļu no šī mantojuma.

Viens no projekta rezultātiem ir interneta vietne zudusilatvija.lv, kura satur digitalizētas senu zīmējumu kopijas, atklātnes un fotogrāfijas no 19.gs. beigām līdz mūsdienām un objektu aprakstus. Šajā portālā esošā informācija tiek iekļauta arī Eiropas digitālās bibliotēkas portālā europeana.eu. Tāpat LNB digitalizētais saturs pieejams vēl divos sadarbības partneru resursos barikadopedija.lv un theeuropeanlibrary.org.

Pētnieku un studentu ikdienas darbu ir atvieglojuši digitalizētie laikraksti, kas pieejami periodika.lv, kartes – kartes.lnb.lv, grāmatas – gramatas.lndb.lv. Ar pārējām digitalizētajām kolekcijām var iepazīties LNB mājaslapā.

Atbildot uz jautājumu par to, cik daudz ir digitalizēts no LNB krājuma, LNB Komunikācijas un mārketinga nodaļas pārstāve Kristīne Liniņa norāda: "Digitalizētās informācijas procentuālais apjoms ir ļoti atkarīgs no materiālu tipa. Piemēram, laikrakstiem esam digitalizējuši aptuveni 50% no visiem LNB krājumā esošajiem Latvijas izdevumiem, no grāmatām – mazāk par 1%, no vēsturiskajām šellaka platēm – aptuveni 10%." Šobrīd bibliotēka papildina esošās digitālās kolekcijas, gan strādā pie jauniem digitalizācijas projektiem – šī gada laikā plānots publicēt kolekciju "Latvijas vēsturiskās skaņuplates".

Jaunas telpas – jaunas iespējas

Jau pavisam drīz ikvienam būs iespēja vērt vaļā jaunās LNB ēkas durvis. K.Liniņa stāsta par vairākiem jauninājumiem, kuri lasītājus sagaida jaunajā ēkā – Gaismas pilī. Šobrīd cilvēkiem ar īpašām vajadzībā piekļuve LNB pakalpojumiem bija apgrūtināta, savukārt jaunajās telpās šai sabiedrības grupai būs nodrošināta iespēja tos saņemt. Gaidāmi vairāki jauninājumi no darba ērtību viedokļa. Darbam bibliotēkā būs pieejamas individuālās un grupu kabīnes. Tas nozīmē, ka būs iespēja strādāt netraucēti vienatnē un arī grupās. Audiovizuālajā lasītavā būs darba kabīnes mūzikas instrumentu spēlēšanai, skaņu un video ierakstu izmantošanai. Tiek plānots, ka 2015.gada otrajā pusē bibliotēkas lasītava (līdz šim saukts – uzziņu centrs) sāks darboties 24 stundas nedēļā. Bibliotēkā būs ļoti iespaidīga tā sauktā brīvpieejas daļa – 350 000 grāmatu atradīsies lasītāju zonā, kur katrs varēs pieiet pie plauktiem un izvēlēties sev vajadzīgo. Tāpat bibliotēkā tiks realizētas dažādas programmas un apmācības, rīkotas lekcijas un semināri. Tiks nodrošināta informācijas un citu tehnoloģiju pieejamība. Būs pieejami infrastruktūras pakalpojumi kultūrizglītībai – filmu demonstrēšanai, teātra izrādēm, koncertiem, mākslas darbu izstādēm utt.

Bibliotēka nākotnē

Tehnoloģiju attīstība nenoliedzami atstāj iespaidu uz bibliotēku un tās lietotāju savstarpējām attiecībām. Mainās lasīšanas paradumi un lietotāju prasības pēc sniegtajiem pakalpojumiem. Tas viss liek bibliotēkām meklēt jaunus risinājumus apmeklētāju noturēšanai un piesaistīšanai.

LU SZF pasniedzēja Baiba Holma norāda, ka par bibliotēku nākotni ir vairākas prognozes – gan pesimistiskas, gan optimistiskas. Pesimistiskais viedoklis pamatojas uz domu, ka vispār izzudīs fiziskas institūcijas un kolekcijas, viss pāries "mākoņos" – decentralizētā mākoņskaitļošanas vidē ar neierobežotu digitālās informācijas pieejamību. Pati B.Holma gan pārstāv optimistus un uzskata, ka bibliotēkas kā fiziskas institūcijas saglabāsies, jo cilvēkam ir nepieciešama fiziska vieta, kur lasīt, kur satikties ar citiem un sarunāties, kur radīt jaunas idejas.

"Bibliotēka ir uzskatāma par daudzfunkcionālu centru."

KM bibliotēku nodaļas vadītājs J.Turlajs norāda: "Nākotnē VVBIS attīstībai būtu jātiecas uz to, ka katra Latvijas bibliotēka, neatkarīgi no tās atrašanās vietas un darbības mēroga, ir kļuvusi par būtisku Latvijas iedzīvotāju ikdienas dzīves sastāvdaļu – informācijas, komunikācijas un pārvaldības pakalpojumu centru un vietējās sabiedriskās dzīves kodolu, ko sekmē un nodrošina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantojums."

B.Holma piezīmē: "Tikai mainoties un piemērojoties jaunajai informācijas videi, bibliotēkas varēs izdzīvot. Bet droši vien bibliotēkām un bibliotekāriem būs jākļūst aktīvākiem un pamanāmākiem abās vidēs: gan fiziskajā, gan virtuālajā."

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU