Bibliotēkas attīstās. Ko apmeklētājs var saņemt un sagaidīt no bibliotēkas šodien?

Kāda ir publiskā bibliotēka Latvijā?

Bibliotēku likums nosaka, ka bibliotēka ir izglītojoša, informatīva un kultūras institūcija, kas veic pasaules kultūras mantojuma - iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu – uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu,

bibliografēšanu, saglabāšanu, kā arī bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšanu un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu.

Publiskās bibliotēkas statuss nosaka brīvu, bezmaksas pieejamību bibliotēkas resursiem ikvienam interesantam. Tās pamatmērķis ir daudzveidīgu resursu un pakalpojumu piedāvājums, lai apmierinātu atsevišķu indivīdu un grupu izglītības, informācijas un personības pilnveides vajadzības, ieskaitot atpūtu un brīvā laika pavadīšanu.

IFLA/UNESCO Publisko bibliotēku manifestā (1994) teikts, ka publiskā bibliotēka ir vietējais informācijas centrs, kas nodrošina pieejamību visu veidu zināšanām un informācijai.

Dzīvē nereti izrādās, ka publiskā bibliotēka ir vienīgā vietējā kultūras iestāde, kas apvieno dažādu vecumu iedzīvotājus, un daudzviet bibliotēka ir kļuvusi par tikšanās, domu un viedokļu apmaiņas vietu. Ja nopirkt jaunu grāmatu vai abonēt laikrakstus un žurnālus rocība vairs neatļauj, tad tos gan izlasīt, gan apspriest var turpat bibliotēkā.

Uz bibliotēku pēc informācijas

Lielākais Latvijas publisko bibliotēku ieguvums pēdējo piecu gadu laikā neapšaubāmi ir informācijas tehnoloģiju ieviešana un interneta pieslēgums katrā vietā, kur uzstādīti datori. Tas paveikts, pateicoties Melindas un Bila Geitsu fonda iniciatīvai, kas, saņemot Latvijas valsts un pašvaldību atbalstu, 2006.gadā sāka īstenot projektu, kurš Latvijā ieguva nosaukumu "Trešais tēva dēls" ("3td").

Projekta "3td" komunikācijas vadītāja Sandra Vīgante skaidro, ka "3td" ir publisko bibliotēku attīstības projekts, kura ietvaros radīta iespēja ikvienam valsts iedzīvotājam izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sasniegumus, lai brīvi piekļūtu informācijai un to izmantotu savu izglītības, profesionālo, sociālo vai citu būtisku vajadzību apmierināšanai. Zīmīgi, ka projekta ietvaros 874 Latvijas publiskās bibliotēkas ir izveidotas par informācijas, zināšanu un vietējās sabiedrības centriem un tos aktīvi izmanto 41% Latvijas iedzīvotāju. Kopumā pēdējo gadu laikā ir uzstādīti 7150 brīvpieejas datori.

"874 Latvijas publiskās bibliotēkas ir izveidotas par informācijas, zināšanu un vietējās sabiedrības centriem."

S.Vīgante uzsver, ka šis projekts tika īstenots pat tādās vietās, kur iepriekš nebija pieejami nekādi interneta sakari. Tādējādi daudzos Latvijas attālākajos nostūros bibliotēka ir vienīgā vieta, kur katrs iedzīvotājs var brīvi izmantot internetu. Statistika liecina, ka 90% no visiem publisko bibliotēku apmeklētājiem šo pakalpojumu labprāt izmanto, bet 20% no tiem nav citas alternatīvas piekļuves internetam.

Nav noslēpums, ka cilvēkam, kurš nekad nav saskāries ar IKT, šo tehnoloģiju apgūšana var sagādāt grūtības. Taču interneta izmantošanai bibliotēkā ir zināmas priekšrocības – visi publisko bibliotēku darbinieki ir apmācīti un gatavi sniegt kompetentas konsultācijas datora un interneta lietotājiem.

Tātad – ja pieņemam, ka internetā var atrast teju visu iespējamo informāciju, tad tieši bibliotekārs būs tas, kurš palīdzēs tajā orientēties. Un vēl – lai kādā Latvijas novadā arī atrastos, ir noderīgi zināt, ka internets ir pieejams, ja vien šajā vietā darbojas bibliotēka.

Bezmaksas pakalpojumi publiskajās bibliotēkās

Tradicionālais un vissenākais bibliotēku pakalpojums ir grāmatu, žurnālu un citu preses izdevumu izsniegšana lietošanai mājās. Bez maksas bibliotēkas piedāvā arī grāmatu un preses izdevumu rezervēšanu un to nodošanas termiņu pagarināšanu.

Bibliotēkās ir arī lasītavas, kurās uz vietas var iepazīties ar jaunākajiem preses izdevumiem. To klāsts gan var būtiski atšķirties, jo ir atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām.

Publiskās bibliotēkas ir neaizstājams palīgs studiju procesā un uzņēmējdarbībā. Šeit ir nodrošināta piekļuve abonētajām datubāzēm internetā, piemēram, Letonikai, Lursoft, laikrakstu bibliotēkām un citām, kā arī pieejami elektroniskie katalogi. Ja vien ir interese, bibliotekāri labprāt sniedz konsultācijas un sagatavo tematiskās un faktogrāfiskās uzziņas, kā arī palīdz orientēties informācijas ieguves resursos.

"Ikviens bibliotekārs ir apmācīts, lai sniegtu konsultācijas datora un interneta apguvē."

Bibliotēku lietotājam der atcerēties arī par starpbibliotēku abonementu. Tas nozīmē, ka iespieddarbus, kuri nav atrodami konkrētās bibliotēkas krājumā, var pasūtīt, izmantojot starpbibliotēku un starptautisko starpbibliotēku abonementu. Šeit gan jāatceras, ka pasta izdevumi par grāmatas saņemšanu būs jāapmaksā pašam lasītājam.

Daudzas Latvijas publiskās bibliotēkas piedāvā arī ekskursiju pa bibliotēku, iepazīstinot ar bibliotēkas struktūru, piedāvātajiem pakalpojumiem un informācijas resursiem. Par to gan vēlams vienoties pirms apmeklējuma.

Kādus maksas pakalpojumus var saņemt bibliotēkā?

Bibliotēku lielā priekšrocība ir kvalitatīva biroja tehnika. Par samaksu, kuru nosaka attiecīgā pašvaldība, bibliotēkā veic kopēšanas, lāzerizdrukas, skenēšanas pakalpojumus gan privātpersonām, gan iestādēm un organizācijām. Daudzviet bibliotēka ir vienīgā vieta pagastā vai pilsētā, kur piedāvā krāsainas izdrukas vai kopēšanas pakalpojumus. Bibliotēkā var veikt arī laminēšanu, brošēšanu, faksa nosūtīšanu un saņemšanu.

Balvu centrālās bibliotēkas lietotāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Ingrīda Supe atzīmē, ka līdztekus minētajiem pakalpojumiem, piemēram, Balvos bibliotēka piedāvā tādu iespēju kā nakts abonements. Tas attiecas uz lasītavas krājumu, kuru parasti neizsniedz lasīšanai mājās, taču tagad to ir iespējams iegūt ar laika ierobežojumu no pulksten 18.00 līdz 10.00. I.Supe skaidro, ka šis pakalpojums ieviests, atsaucoties uz apmeklētāju lūgumu un kļuvis īpaši populārs studentu vidū.

Apmācības iespējas, ko piedāvā bibliotēka

Esat iegādājušies datoru, bet neprotat ar to rīkoties? Arī tas ir iemesls, lai dotos uz bibliotēku jebkurā Latvijas novadā. Ikviens bibliotekārs ir apmācīts, lai sniegtu konsultācijas datora un interneta apguvē. Bibliotēkas, atbilstoši savām telpu un aprīkojuma iespējām, organizē arī apmācību grupas.

 I.Supe atzīst, ka Balvos datorlietošanas pamatiemaņu apmācības īpašu atsaucību guva senioru un bērnu vidū. Viņa atceras arī tādus gadījumus, kad apmeklētāji nākuši uz bibliotēku ar saviem jauniegūtajiem portatīvajiem datoriem, lai iemācītos to lietošanu speciālista vadībā.

Bibliotēku mājaslapā www.biblioteka.lv tiek piedāvāta iespēja apgūt jaunas prasmes elektroniski. Šeit var atrast e-kursus "Mans draugs dators", kas ir informācijas tehnoloģiju (IT) pamatiemaņu apmācības kurss pieaugušajiem; "Kā strādāt ar datoru un internetu" - IT pamatiemaņu apmācības kurss bērniem vecumā līdz 10 gadiem; kā arī atsevišķa sadaļa ir veltīta cilvēkiem ar ierobežotu sociālo aktivitāti. Te var atrast veselu komplektu e-apmācību kursu un klāt pievienoto materiālu: datora lietošanas pamati, interneta lietošanas pamati, sludinājumu portāli internetā, Skype izmantošana, internetā pieejamie elektroniskie pakalpojumi, e-pasta izmantošana un bibliotēku piedāvātie pakalpojumi.

Vai iedzīvotāji zina par bibliotēku pakalpojumiem?

Projekta "3td" ietvaros tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu domas par publiskajām bibliotēkām un tajās pieejamiem pakalpojumiem. Kā liecina aptaujas dati, labi informēti par bibliotēkas pakalpojumiem ir 25% aptaujāto; ir dzirdējuši, bet konkrēti nezina – 53%, bet pilnīgi neinformēti par to, ko piedāvā bibliotēkas, ir 22% aptaujāto iedzīvotāju.

Par vienu no populārākajiem pakalpojumiem pēdējo divu gadu laikā ir kļuvusi printēšana, skenēšana un citas biroja tehnikas lietošana. Tāpat apmeklētāji izmanto iespēju saglabāt informāciju datu nesējos – zibatmiņā vai diskā.

"Bezmaksas internets ir galvenais iemesls, kādēļ apmeklētāji internetu izmanto tieši bibliotēkās."

Tas, ka bibliotēkās ir pieejams bezmaksas internets, ir galvenais iemesls, kādēļ apmeklētāji internetu izmanto tieši bibliotēkās. Šo faktu apliecinājuši 83% interneta lietotāju, kas aptaujāti 2011.gadā.

Valmieras centrālās bibliotēkas vadītāja Daiga Rokpelne atzīst, ka iedzīvotāji joprojām ir nepietiekami informēti par bibliotēku darbu, to nodrošinājumu un iespējām. Viņa uzskata, ka galvenais iemesls ir bibliotēku nemācēšana atzīt un pateikt sabiedrībai, ka bibliotēkas strādā labi un tām ir, ko piedāvāt iedzīvotājiem.

21.gadsimta bibliotēka – moderna, ērta un pieejama ikvienam

Bibliotēku popularitāte pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi. Tāpat pieaudzis arī pieprasījums pēc bibliotēkās piedāvātajiem pakalpojumiem. Apmeklētāji atzīst, ka bibliotēkas ir kļuvušas mūsdienīgākas, tajās valda laba atmosfēra, ir zinoši darbinieki, labi datori, radoši piedāvājumi, taču, neskatoties uz to, ir lietas, ko būtu vērts uzlabot – bibliotēku lietotāji vēlētos vairāk grāmatu, vairāk preses izdevumu, vairāk datoru.

Balvu centrālās bibliotēkas lietotāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Ingrīda Supe uzsver, ka caur bibliotēku apgūšanas posmu šodien iziet arī visi tehnoloģiju jauninājumi - e-paraksts, e-pakalpojumi, arī publiskās apspriešanas, dažādas parakstu vākšanas un jebkas cits, kam vajadzīga plaša sabiedrības līdzdalība. Bibliotekāre uzskata, ka bibliotēkas ir ceļā uz to, lai kļūtu par vietējo sociālo un kultūras centru, kur pozitīvā atmosfērā iegūt jebkuru informāciju un zināšanas, lai cilvēks attīstītos, garīgi bagātinātos un īstenotu savus dzīves plānus.

Savukārt, projekta "3td" komunikācijas vadītāja Sandra Vīgante akcentē vēl vienu būtisku aspektu – lai kādā lauku pagastā arī iegrieztos, publiskās bibliotēkas ir labi aprīkotas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, nodrošina brīvu informācijas pieejamību un vienādas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir veiksmes stāsts un pamatots iemesls lepoties.