Kohēzijas politika ir veicinājusi izaugsmi un labklājību, līdzsvarotu attīstību visā ES, tomēr, ņemot vērā nopietnās norises ekonomikas un sociālajā jomā pēdējo gadu laikā, politikai jāpievēršas jauniem uzdevumiem un nākotnē kohēzijas politikas ieguldījumiem jābūt cieši saskaņotiem ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Vienlaikus ierosināts ieviest arī daudz stingrākus nosacījumus un stimulus, lai nodrošinātu kohēzijas politikai domāto fondu efektīvu izmantošanu, lielāku uzmanību pievēršot rezultātiem.
Ziņojumā iekļauts ekonomikas, sociālās un vides situācijas novērtējums, tendences ES reģionos un izklāstītas vairākas izvēles iespējas, kā piemērot politiku pēc 2013. gada. Vērtējumi liecina, ka laikā no 2000. līdz 2006. gadam ieguldījums kohēzijas politikā palīdzējis radīt aptuveni 1,4 miljonus jaunu darba vietu, atbalstījis mazos uzņēmumus un veicinājis pētniecību, piedāvājis apmācības iespējas miljoniem sieviešu, jauniešu, neaizsargātām sabiedrības grupām un bezdarbniekiem; ik gadu palīdzējis atrast darbu aptuveni diviem miljoniem apmācību dalībnieku. Kohēzijas nauda izmantota transporta tīklu modernizācijai, ceļu un dzelzceļu būvniecībai vai uzlabošanai, ostu un lidostu modernizācijai, vides aizsardzībai.
Iesaka līdzekļus koncentrēt prioritātēm
Eiropas Komisija paziņojusi Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai, ka sagrupējusi secinājumus par piektā ziņojuma par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju. Ar tiem Komisija atklāj sabiedrisko apspriešanu par kohēzijas politikas nākotni.
Sabiedriskā apspriešana aptver jautājumus par reformas galvenajām idejām, tostarp kohēzijas politikas pievienotās vērtības paaugstināšanu (piemēram, jāizvēlas tādas reformas, lai sasniegtu rezultātus, samazinot birokrātiju un vienkāršojot politikas ikdienas pārvaldību. Nākotnē jācenšas labāk saskaņot kohēzijas politiku ar stratēģiju „Еiropa 2020”, kas ietver Kohēzijas fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu).
"No 2000. gada līdz 2006. gadam ieguldījums kohēzijas politikā palīdzējis radīt aptuveni 1,4 miljonus jaunu darba vietu."
Kohēzijas politikas novērtējumos secināts, ka nākotnē jānodrošina, lai dalībvalstis un reģioni koncentrētu ES un valstu resursus dažām prioritātēm atbilstoši savām problēmām. Tādējādi dalībvalstīm un reģioniem, kas saņem mazāku finansējumu, visi pieejamie finanšu līdzekļi būtu jāvelta divām vai trim prioritātēm, savukārt dalībvalstis, kas saņem lielāku finansiālu atbalstu, varētu izvēlēties vairākas prioritātes. Plānots noteikt dažas obligātas prioritātes. Tematiskā koncentrācija gan nedrīkst liegt dalībvalstīm un reģioniem eksperimentēt un atbalstīt inovatīvus projektus.
Teritoriālā attīstība
Tā kā Lisabonas līgumā ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķiem ir pievienota teritoriālā kohēzija, šis mērķis jāievieš jaunajās programmās, īpašu uzmanību pievēršot pilsētu, teritoriālā iedalījuma pēc funkcionāliem kritērijiem, zonu ar īpašām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām un makroreģionālo stratēģiju nozīmei, norāda Komisija.
Pilsētas varētu virzīt izaugsmi un būt par jaunrades un inovācijas centriem. Uzņēmumi, universitātes un pētniecības organizācijas var uzlabot izaugsmes rādītājus un izveidot jaunas darba vietas. Pilsētvides problēmām, kas saistītas ar vides degradāciju un sociālo atstumtību, vajadzīga īpaša pieeja un tieša attiecīgā valdības līmeņa piesaistīšana. Plānošanas dokumentos skaidri jānorāda pilsētvides pasākumi, ar tiem saistītie resursi un attiecīgās pilsētas.
Teritoriālā kohēzija nozīmē arī to, ka uzmanība jāpievērš saiknei starp pilsētām un laukiem saistībā ar piemērotu un kvalitatīvu infrastruktūru un pakalpojumu pieejamību un problēmām reģionos, kuros ir liels sociāli atstumtu kopienu īpatsvars, atgādina Komisija.
Nauda jāskaita
Pamatojoties uz ikgadējo pārvaldības deklarāciju, Komisija izsaka priekšlikumu kohēzijas politikā ieviest periodisku grāmatojumu noskaidrošanas procedūru. Tas var stiprināt nodrošināšanas procesu un arī ļaut regulāri noslēgt programmu daļas. Komisijai arī jāizskata, vai atmaksas neizsniegšana valstu iestādēm līdz atbilstošā ES atbalsta izmaksāšanai saņēmējiem paātrinātu dotāciju izmaksāšanu un palielinātu spēcīgākas valsts kontroles stimulu.
Komisija atzīst, ka tādas vienkāršotas atmaksas metodes kā vienības izmaksu standarta skala un vienreizējie dotāciju maksājumi, kas ieviesti 2007.–2013. gadā, jāturpina, tādējādi palielinot to ietekmi.
Savukārt ar noteikumu par neizmantoto piešķīrumu atcelšanu paredzēts panākt, lai projektus ieviestu saprātīgā laika posmā, un veicināt finanšu disciplīnu. Tiesa, tas varot slikti ietekmēt dalībvalstu un reģionu rīcību, pievēršot pārāk lielu uzmanību ātrai un mazāk efektīvai līdzekļu izmantošanai. Tāpēc jāpanāk pārdomāts līdzsvars starp ieguldījumu kvalitātes nodrošināšanu un ātru īstenošanu.
Politikas mērķis - veicināt harmonisku attīstību reģionos
Secinājumos arī pievērsta uzmanība atbalstu sadalīšanai starp reģioniem, balstoties uz to ekonomiskās attīstības līmeni (aprēķina pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju), skaidri nodalot mazāk un vairāk attīstītos reģionus.
Lai vienkāršotu pāreju starp tiem un nodrošinātu godīgāku attieksmi pret reģioniem ar vienādu tautsaimniecības attīstības līmeni, jāapsver iespēja izveidot vienkāršāku sistēmu ar jaunu pagaidu starpposma reģionu kategoriju. Šī kategorija ietvertu arī tos reģionus, kas pašlaik ietilpst konverģences mērķī, bet kuru IKP saskaņā ar jaunāko statistiku ir augstāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Kohēzijas fonds turpinātu atbalstīt dalībvalstis, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 90% no Savienības vidējā rādītāja.
"Jāpievērš uzmanība saiknei starp pilsētām un laukiem saistībā ar piemērotu un kvalitatīvu infrastruktūru un pakalpojumu pieejamību."
Kohēzijas politikā paredzēts pārskatīt un vienkāršot pašreizējos noteikumus pārrobežu sadarbībā.
Ar šā ziņojuma publicēšanu sākas sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz 31. janvārim, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Savu viedokli par jautājumiem, kas izvirzīti piektajā ziņojumā par kohēziju, var paust tiešsaistē:
http://ec.europa.eu/regional_policy/consultation/index_en.htm
Pilnīgu ziņojumu var izlasīt: http://ec.europa.eu/regional_policy/cohesion_report
Piektais Kohēzijas forums norisināsies Briselē 2011. gada 31. janvārī un 1. februārī. Komisija līdz 2011. gada vasarai izstrādās oficiālus tiesību aktu priekšlikumus par turpmāko kohēzijas politiku, kad būs pieņemti priekšlikumi par ES jauno budžetu.
UZZIŅAI
Reģionālā kohēzija. Politika, kas, izmantojot reģionālos, sociālos un strukturālos fondus, paredz Kopienas mazāk attīstīto reģionu attīstīšanu Eiropas ekonomikas izaugsmes ietvaros un turpmākas atpalicības novēršanu.
Sociālā kohēzija. Koncepcija, kuru Kopiena ir ieviesusi, lai visi reģioni vienlīdzīgā apjomā varētu izmantot vienotā tirgus dinamisma priekšrocības. Netiek pieļauta plaisas veidošanās starp bagātajiem un nabagajiem. To ir plānots nodrošināt, galvenokārt organizējot strukturālo fondu izdevumu plūsmu.
Avots: LZA Terminoloģijas komisija
