Turklāt kustības ātrums pieaug, Eiropas Komisijai (EK) arvien pieprasot dažādas atbildes uz dažādiem jautājumiem par dalībvalstu nostādnēm kohēzijas politikas lietās, un jau iezīmējas termiņi ar robežbarjerām, līdz kurām šeit, Latvijā, ir jābūt skaidrībai par galvenajiem virzieniem un prioritātēm šajā ceļā. Par to 25. janvārī Saeimā sprieda deputāti no Saeimas Eiropas lietu komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, aicinot nepieļaut iepriekšējo kļūdu un nākamo ES finanšu periodu sākt ar skaidru vīziju par nacionālajām prioritātēm un pieejamo ES fondu naudu sadalīt atbilstoši tām.
Kohēzijas politikas virzība ES līmenī un Latvijā
Ar pašreizējo situāciju deputātus iepazīstināja Finanšu ministrijas (ES naudas pārvaldīšanas vadošās iestādes Latvijā) valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs.
Laika grafiks darbiem ir šāds. Pēc publiskās apspriedes pērnā gada 16. decembrī Ministru kabineta 18. janvāra sēdē tika apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija „Par ES Kohēzijas politikas nākotni”.
Tajā aplūkots EK Piektais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kurā ir ietvertas EK idejas arī par to, kā stiprināt teritoriālo dimensiju Kohēzijas politikā (KP) pēc 2013. gada. Nacionālajā pozīcijā ir iekļauta analīze, kā KP mūsu valstī tiek īstenota laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam, kā arī nosauktas Latvijas galvenās intereses par KP nākotni pēc 2013. gada un nostāja par EK priekšlikumiem attiecībā uz KP nākotni.
Piektajā ziņojumā dalībvalstīm izvirzīti 13 jautājumi, un Latvijai uz tiem atbildes jāsniedz 25. un 26. janvārī. Jau 31. janvārī sākas Kohēzijas forums Briselē, kur visas dalībvalstis apspriedīs Kohēzijas ziņojumu un izteiks arī viedokli par KP nākotni.
"Jau iezīmējas termiņi ar robežbarjerām, līdz kurām ir jābūt skaidrībai par galvenajiem virzieniem un prioritātēm."
Arī pēc tam notiks dažādu līmeņu sanāksmes, bet, kā informēja A. Antonovs, 2012. gada vidū EK iesniegs dalībvalstīm priekšlikumus par Kohēzijas politikas regulām. Par tām Padomes darba grupā sāksies sarunas starp EK un dalībvalstīm. „Savukārt 2012. gadā pēc regulu apstiprināšanas vai jau redzot šā procesa finišu, mēs varētu uzsākt plānošanas dokumentu izstrādi tādējādi, lai 2013. gadā apstiprinātos plānošanas dokumentus saskaņotu gan Latvijā, gan ar EK. Iepriekšējā plānošanas periodā šis saskaņošanas process ilga aptuveni pusgadu, arī tagad rēķināmies ar šo laiku. Protams, mērķis ir 2014. gada pirmajā ceturksnī sākt jaunu fondu ieviešanu.”
Izklausās sarežģīti, bet pašlaik lietas būtība ir tā, ka līdz pirmā pusgada beigām, kad tiks publiskotas regulas, Latvijā ir jābūt skaidrībai par to, kādas konkrēti mūsu valstī ir prioritātes un kādiem nolūkiem būs nepieciešams KP finansējums, kas faktiski ir vienīgais resurss valsts sociāli ekonomiskajai attīstībai.
Ko darīt ar 4,5 miljardiem
„Uzskatām, ka nākamajā finansēšanas periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam finansējumam nebūtu jāsamazinās – tātad tie būtu 4,53 miljardi eiro. Vai arī šai summai būtu jāpieaug. Kohēzijas politikai, mūsuprāt, ir jāsaglabā tās sākotnējais mērķis - attīstības atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajiem reģioniem un pārējo ES, jo šis mērķis acīmredzami nav sasniegts. To īsteno KP 1. mērķis, un tādēļ tam jāparedz lielāka finansējuma daļa nekā 2007.-2013. gada plānošanas periodā,” pauda A. Antonovs.
Kaut arī KP, šķiet, ir tieši tas, kas mūsu valstij pašlaik visvairāk vajadzīgs, tomēr pastāv vērā ņemamas atšķirības starp EK nostādnēm un Latvijas kā jaunas, nabadzīgas un salīdzinājumā ar vecajām ES valstīm daudzās jomās atpalikušas dalībvalsts specifiskajām interesēm un vajadzībām. Tad ir jautājums – kā ar tām iespraukties lielajā EK mašinērijā?
"Pastāv atšķirības starp EK nostādnēm un Latvijas specifiskajām interesēm un vajadzībām."
Saeimas komisiju apvienotajā sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, protams, uzreiz „ķērās vērsim pie ragiem” un runāja par nepieciešamību veicināt tieši atbalstāmo reģionu un stratēģijā „Latvija 2030” iezīmēto mērķteritoriju attīstību.
„Kopumā šī Kohēzijas politika piešķirt lielāku nozīmi nacionālajai reģionālajai politikai ir atbalstāma. Bet ir nepieciešamība daudz plašāk risināt pilsētu un citu teritoriju specifiskus jautājumus, kā arī atbalstīt teritoriālās sadarbības praksi ar kaimiņvalstīm. Atbalstāmās teritorijas un finansējuma apjoms nacionālajā līmenī kopumā ir jānosaka saskaņā ar nacionālās reģionālās attīstības politikas mērķiem.”
Sociālais atbalsts nesaruks arī nākotnē
Iepriekšējās valdības laikā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzņēma kareivīgu kursu virzienā, ka ES fondu sadale iespējami plašā mērogā ir jāuztic pašvaldībām, kuras vislabāk pārzinot savas vajadzības gan infrastruktūras sakārtošanas, gan uzņēmējdarbības vides aktivizēšanas, gan sociālajā laukā. Tas ļautu izvairīties arī no haotiskas valsts atbalsta programmu izsludināšanas, administrējošo aģentūru daudzuma un vispārējā Eiropas naudas sadalījuma dublēšanās, sadrumstalotības un tātad arī – nepārskatāmības.
Taču, protams, nozaru ministrijas šim uzstādījumam nepiekritīs. Sanāksmē Saeimā to uzskatāmi pierādīja, piemēram, Labklājības ministrijas (LM) ES struktūrfondu departamenta direktores Elitas Milčas prezentācija, kurā viņa uzsvēra – sociālajai jomai nākotnē būs vajadzīgs ļoti liels atbalsts. „Ja šobrīd valstī ir ap 160 tūkstošiem bezdarbnieku, no kuriem vairāk nekā 70 procentu nesaņem nekādus ienākumus, šī situācija ir jāņem vērā. Jo 91 procents no kopējā LM piešķīruma ESF aktivitātēm tika ieguldīts nodarbinātības pasākumu finansēšanai, un ESF finansējums 2012. gadā būs galīgi izsīcis. Mūsu diezgan optimistiskā prognoze 2013. gadam ir tāda, ka valstī būs 125 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, un tikai 8 procentiem šo cilvēku būs pieejami pakalpojumi ar finanšu atbalstu.”
E. Milča uzsvēra, ka nepieciešama stratēģiska vienošanās par prioritātēm. „Ko nozīmē atbalsts „pamata infrastruktūrai” - vai tas ietver arī pakalpojumus vai nozīmē tikai enerģētikas, transporta un sakaru infrastruktūru? Ekonomikas sektors neuzrāda jaunas darbavietas tādā pašā līknē, kā mēs esam iezīmējuši bezdarbnieku skaitu. Tātad šiem 172 tūkstošiem cilvēku nebūs jaunu darbavietu. Līdztekus efektivitātei ir jānodrošina pakalpojumu pieejamība un arī jānodrošina sociālā stabilitāte, veidojot nodarbinātības pasākumu sasaisti ar sociālās palīdzības sistēmas pakalpojumiem.
"Svarīgākais ir izbeigt krēslu grūstīšanu un vienoties par to, ka VARAM ir jāuzsāk darbs pie NAP izstrādes."
Ir vajadzīga prioritāte „Cilvēkresursu attīstība” ar nodalītu ESF īpatsvaru KP aploksnē un adekvātu finansējumu, lai pasargātu sociālo jomu no infrastruktūras konkurences spiediena un nodrošinātu resursus sociālās drošības mērķiem.”
Portālam LV.LV E. Milča sacīja, ka pašreizējā plānošanas posmā sociālajā sektorā valsts atbalsts ir ārkārtīgi sadrumstalots, tālu no vēlamā efekta. Ilustrācijai viņa sanāksmē sniedza ESF finansējuma (387 milj. latu) pašreizējo sadalījumu starp nozaru ministrijām: Izglītības un zinātnes ministrijai - 44%, LM - 34%, Ekonomikas ministrijai - 12%, FM – 4%, Valsts kancelejai – 3%, Veselības ministrijai – 2%, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – 1 procents.
„Ir vajadzīgs Nacionālās attīstības plāns ar stingri definētām prioritātēm arī sociālajā jomā. Lai neiznāk tāpat kā šajā plānošanas periodā, kad vispirms tika izstrādātas valsts atbalsta programmas un plāni tām pielāgoti pēc tam,” teica E. Milča.
Par vienotu viedokli jārod skaidrība tepat, Latvijā
Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības direkcijas vadītāja Ilze Juhansone uzsvēra: visām Latvijas iestādēm ir jāspēj vienoties savā starpā un ES līmenī iznākt ar vienotu nostāju, kā arī brīdināja - nākamajā finanšu ietvarā ES budžeta kopapjoms, iespējams, varētu būt mazāks nekā šobrīd. Tātad arī kopējais Eiropas naudas apjoms, iespējams, būs pašreizējā līmenī vai zināmos apstākļos pat mazāks.
„Šobrīd ES dalībvalstu sarunās nav pašsaprotami, ka kohēzija nozīmēs sociālo un ekonomisko konverģenci. Šis uzstādījums mums būtu jāaizstāv ļoti nopietnās un skarbās diskusijās. No ES vismazākais apdraudējums ir sociālajai politikai. Jo te redzam sasaisti ar ES stratēģiju „Eiropa 2020” - gan par nodarbinātību, gan nabadzības apkarošanu, gan visu pārējo. Tajā pašā laikā jāsecina, ka ir ļoti liela skepse par to, vai KP jāatbalsta infrastruktūra. Un tad rodas jautājums – kur un kādā veidā mēs radīsim darbavietas? Tāpēc ir svarīgi pārliecināt kolēģus Eiropas diskusijās. Protams, ka nacionālajā līmenī mums ir ļoti precīzi jāsaprot, kas ir mūsu prioritārās jomas, kas tad ir tie virzieni, kurus atbalstām, un, protams, šajā stratēģijā visam jābūt līdzsvarotam – gan infrastruktūrai, gan sakariem, gan atbalstam uzņēmējdarbībai, gan sociālajiem pasākumiem.
"ES fondi ir atbalsts Latvijas pašas noteikto prioritāšu īstenošanai."
Kā un pēc kādiem kritērijiem definēsim mūsu prioritārās jomas? Skatoties uz laika grafiku, redzam, ka mums ir jārod skaidrība līdz tam laikam, kamēr EK piedāvās regulas.”
Pašlaik skaidrība ir tiktāl, kamēr kohēzijas procesi saistībā ar Eiropas naudas apguvi tiek aplūkoti vispārīgās kategorijās. Tiklīdz tie aizskar kādu konkrētu sektoru, piemēram, to pašu reģionālo attīstību vai labklājību, mēģinot saskatīt ar valsts atbalstu finansējamās kopsakarības, skaidrības nav nekādas. Taču, kā uzsvēra A. Antonovs: „Jāsaprot, ka ES fondi ir atbalsts Latvijas pašas noteikto prioritāšu īstenošanai.”
„Vecais grābeklis” uz sliedēm
Tad Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Viesturs Lieģis vienkārši pajautāja: „Bet kas ir mūsu noteiktās prioritātes?”
A. Antonovs atbildēja: „Saistībā ar nākamās septiņgades prioritātēm mēs FM rēķināmies ar VARAM devumu Nacionālā attīstības plāna izstrādē.”
Taču šīs cerības var nepiepildīties. Tā kā RAPLM pienākumus plānošanas jomā pārņēmusi VARAM, R. Vējonis skaidroja: „Prioritātes būtu jānosaka Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam. Šajā procesā ir iesaistīti daudzi cilvēki, diskusijas sākas lēnām, bet diemžēl pašlaik notiek tāda krēslu stumdīšana starp VARAM un Valsts kanceleju, kura tā kā mēģina šo jautājumu pārvelt uz saviem pleciem. Līdz ar to reālā kustība uz priekšu nenotiek, kas tuvā nākotnē var radīt problēmas. Jo – var izveidoties līdzīga situācija kā ar pašreizējo ES fondu finansēšanas periodu, kad arī bija NAP, bet šis darbs iznāca paralēli ar pārējiem dokumentiem un patiesībā ne īpaši veiksmīgi kopā finālā salikās. Tāpēc, mūsuprāt, svarīgākais ir izbeigt krēslu grūstīšanu un vienoties par to, ka VARAM ir jāuzsāk darbs pie NAP izstrādes, kur tiek iesaistītas pilnīgi visas ministrijas un sociālie partneri, lai vienotos, kādās prioritātēs nākotnē šo Eiropas naudu ieguldīsim.”
Taču vienlaikus R. Vējonis informēja, ka pašlaik ar premjera ziņu norisinās vecā NAP auditēšana, lai noteiktu kļūdas, „un tad var iznākt, ka plānu ātrāk par gadu izstrādāt nevarēs. Jā, vilciens Eiropā jau iet, bet mēs te stumdām krēslus...”
Pēc sēdes gan Saeima, gan VARAM izdeva preses relīzes ar aicinājumu, ka nekavējoties jāsāk jaunā NAP izstrāde. Taču šādiem lieliem, kvalitatīviem darbiem atlikušais laiks tāds nieks vien ir. Pašlaik izskatās, ka kohēzijas vilciena ceļā Latvijā uz sliedēm guļ vecs un liels grābeklis.
