Kā ikreiz pēc kārtējās sesijas beigām, arī šoreiz Preses dienests sadarbībā ar komisijām sagatavojis pārskatu par parlamentā paveikto aizvadītajos mēnešos. No tā saīsinātā izklāstā piedāvājam Saeimas komisiju vadītāju skatījumu uz ieguldījumu līdzšinējā likumdošanas procesā, problēmām un turpmākajiem uzdevumiem.
Informatīvā izdevuma ievadā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa cita starpā uzsver: „Šī pavasara sesija tika aizvadīta kvalitatīvās debatēs par mūsu valsts turpmāko attīstību. Tajās piedalījās deputāti, valdības pārstāvji, eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Parlamentā notika konference „Optimāls nacionālo attīstības stratēģiju ieviešanas un uzraudzības mehānisms”, kā arī Saeimas un nevalstisko organizāciju forums „Stabilitāte. Partnerība. Attīstība”. Šo pasākumu dalībnieki diskutēja par būtiskiem jautājumiem valsts nākotnes attīstībai. Tika pārrunātas nacionālās attīstības plānošanas prioritātes, analizēta demogrāfijas attīstība, kā arī vērtēta izglītības un zinātnes nozīme valsts tautsaimniecībā.”
ĀRLIETU KOMISIJA
Ojārs Kalniņš, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs:
– Šajā sesijā Ārlietu komisijas darbā lielākais uzsvars bija likts uz sadarbību ar ES Austrumu partnerības valstīm.
Maijā komisijas delegācija, kurā biju es, komisijas priekšsēdētāja biedre Iveta Grigule un Guntis Ulmanis, devāmies uz vienu no Austrumu partnerības valstīm – Gruziju. Mums bija ļoti plaša programma, kuras ietvaros parlamentā tikāmies gan ar valdošās koalīcijas, gan opozīcijas deputātiem, ar valdības pārstāvjiem, kā arī apmeklējām Gruzijas–Krievijas kara laika bēgļu nometnes un robežu ar Dienvidosetiju.
Drīz apritēs trīs gadi kopš konflikta sākuma, bet situācija nav būtiski uzlabojusies. Šis faktiski ir iesaldēts konflikts, kura risināšanā diemžēl nav progresa, un sarunas ar Krieviju nevirzās uz priekšu. Tieši pretēji – ir pazīmes par Krievijas karaspēka vienību palielināšanu konflikta zonā. Apmeklējot administratīvo robežu ar Dienvidosetiju, paši varējām pārliecināties, cik saspringta situācija tur ir ik dienas. Tieši mūsu vizītes laikā uz šīs robežas tika sašauti vairāki gruzīnu jaunieši.
Var teikt, ka, neskatoties uz Gruzijas centieniem, situācija šajā konfliktā nav mainījusies uz labo pusi. Uzskatu, ka mums jāturpina atgādināt pasaulei par šo iesaldēto konfliktu un nepieņemamo situāciju, kurai nepieciešams risinājums. Jāatgādina, ka Krievijas karaspēks joprojām okupē Gruzijas teritoriju. Tādēļ 15. jūnijā Ārlietu komisija pieņēma paziņojumu par atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei.
Interesanti, ka par Austrumu partnerību es runāju arī Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē, kas notika Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Tāpat Austrumu partnerības jautājums bija arī ES dalībvalstu parlamentu Ārlietu komisiju sanāksmes dienaskārtībā Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā.
ES patlaban ļoti liela uzmanība tiek pievēsta notiekošajam Ziemeļāfrikā. Protams, Vidusjūras dienvidu reģionā notiekošais Eiropai ir ļoti būtisks, jo cieši saistīts ar imigrācijas plūsmas pieaugumu. Tomēr Latvija vienmēr uzsvērusi, ka uz šo reģionu nedrīkst koncentrēt visu ES uzmanību, atstājot novārtā Eiropas Austrumus.
Sagaidāms, ka līdz ar Polijas prezidentūras sākumu ES Padomē, Austrumu partnerība tiks akcentēta atkal no jauna. Poļiem, līdzīgi kā Baltijas valstīm, ir svarīgi saglabāt šo fokusu uz Eiropas Austrumu kaimiņiem.
No komisijas sagatavotajiem un virzītajiem likumprojektiem vēlos atzīmēt Saeimas ratificēto Latvijas un Krievijas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem. Šis ir viens no būtiskākajiem starpvalstu līgumiem, ko savas vizītes laikā parakstīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Līguma ratifikācija radīs stabilu investīciju vidi un atvieglos mūsu valsts uzņēmēju darbu Krievijā.
Tāpat jāatzīmē ratificētais ES brīvās tirdzniecības līgums ar Dienvidkoreju, kas atcels lielās ievedmuitu barjeras un ar to veicinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju šajā Āzijas valstī.
Visbeidzot jāmin komisijas virzītais un Saeimas ratificētais līgums par Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) biroja izvietošanu Rīgā. Līdz šim Latvijas bija viena no retajām ES dalībvalstīm, kur nebija izvietota neviena ES aģentūra. BEREC birojā strādās vairāk par 30 darbiniekiem, bet uz dažādām sanāksmēm regulāri ieradīsies pārstāvji no visām dalībvalstīm. Līdz ar to šādas aģentūras izvietošana nesīs ienākumus arī transporta un viesnīcu biznesa jomā strādājošajiem.
BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA
Jānis Reirs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs:
– Atskatoties uz šajā sesijā paveikto, varu secināt, ka mūsu komisija ir ļoti labi sastrādājusies – 17 sēdēs izskatīti ārkārtīgi būtiski un bieži arī novatoriski jautājumi. Tie skatīti nevis politiski, bet pēc būtības, bez tukša populisma.
Esmu gandarīts, ka tālāku virzību guvuši daudzi sabiedrībai svarīgi un komisijā agrāk akcentēti jautājumi. Tostarp komisijas dienaskārtībā ir grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas jau šogad ārvalstīs algotu darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem ļaus vairs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību. Plānojam turpināt aktīvi strādāt pie šīm izmaiņām, lai jaunā kārtība stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.
Rūpīgas un izvērstas debates izraisījis komisijas atbalstītais sākumdeklarēšanas likumprojekts. Tā mērķis ir izveidot sistēmu, lai konstatētu iedzīvotāju mantisko stāvokli, kas būtu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā. Šis likumprojekts nosaka, ka tiem iedzīvotājiem, kuru īpašuma vērtība kopsummā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, vienu reizi jādeklarē savs mantiskais stāvoklis.
Kaut arī mums bija daudz neskaidru jautājumu, apzinoties likuma svarīgumu, esam nolēmuši to virzīt pirmajā lasījumā. Mēs ceram, ka varēsim šo likumprojektu pieņemt vēl līdz jaunās Saeimas sanākšanai, lai nulles deklarēšanu varētu uzsākt savlaicīgi – jau ar nākamo gadu.
Darbs jāturpina arī pie grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas būvniecības nozares un metāllūžņu tirgus uzņēmējiem vienkāršos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu, kā arī nodokļu nomaksu padarīs caurskatāmāku un tādējādi palīdzēs izskaust PVN izkrāpšanu no valsts budžeta.
Vienkāršāka kļūs arī satiksmes negadījumā radušos zaudējumu pieteikšana – to nosaka komisijas darbakārtībā esošie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Šī kārtība nodrošinās ātrāku un ērtāku apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, jo cietušie, lai pieteiktu un novērtētu zaudējumus un saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, varēs vērsties tieši pie sava, nevis negadījumu izraisījušās personas apdrošinātāja. Tiesa, diskusijas par likumprojektu vēl jāturpina un daudzas normas jāprecizē.
Strādājām arī ar grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas tapa, jo līdzšinējais regulējums ir atzīts par neatbilstošu Satversmei. Rezultātā sadarbībā ar Finanšu ministriju esam izveidojuši redakciju, kas paredz iespēju neatkarīgajām institūcijām aizstāvēt savus budžetus Ministru kabineta sēdē un kopā ar pirmo lasījumu mūsu komisijai iesniegt savu iebildumu apkopojumu.
Tikko esam sākuši strādāt ar jauno likumprojektu, kas nodokļu maksātājiem atvieglos ekonomiskās krīzes laikā radušos nodokļu parādu atdošanu un sniegs būtisku ieguldījumu cīņā ar ēnu ekonomiku. Esam vienisprātis ar likumprojekta autoriem, ka, ja atbalsta pasākumi nodokļu maksātajiem netiks īstenoti, jau pavisam drīz varētu palielināties maksātnespējas procesu skaits, kā arī samazināties valsts iespējas atgūt nenomaksātos nodokļu parādus. Tādēļ konceptuāli atbalstījām tiesības nodokļu administrācijai noteikt garāku laika periodu nodokļa parāda nomaksai, kā arī dzēst nokavējuma naudu un soda naudu tiem nodokļu maksātājiem, kuri būs savlaicīgi nomaksājuši nodokļu pamatparādu. Šīs Latvijas ekonomikai ārkārtīgi būtiskās izmaiņas ir jāturpina, jo tas ir viens no pozitīvajiem impulsiem nodokļu maksāšanai.
Lai mūsu valsts varētu saņemt 135 miljonus lielo finansējumu no Kohēzijas fonda, mūsu komisijai šajā sesijā bija ātri un operatīvi jāstrādā ar grozījumiem, kas kontrolē šī fonda finansējuma apgūšanu. Ieviešot normu, ka fonda revidējošajām iestādēm ir pienākums ziņot Ministru kabinetam par pārkāpumiem finansējuma apguvē, tiklīdz tie konstatēti, nevis kā agrāk – reizi gadā, mēs faktiski ļāvām jau septembrī atsākt Kohēzijas fonda izmantošanu un 135 miljonus latu atgūt tautsaimniecībā un valsts budžetā.
Turpinājām sadarbību ar citām Saeimas komisijām – ar Sociālo un darba lietu komisiju strādājām ar ģimenes politikas plānošanas dokumentiem un sadarbībā ar Eiropas lietu komisiju skatījām jaunās Eiropas Komisijas vadlīnijas ES valstu budžetu veidošanai.
Īstenojot komisijas kompetencē esošo uzraudzības funkciju, esam uzklausījuši Finanšu ministrijas pārstāvjus par Eiropas fondu un Latvijas saņemtā starptautiskā finanšu aizdevuma apguvi. Esam arī gandarīti par iestāžu paveikto, ko savā ziņojumā par iespējām aizņemties brīvajos finanšu tirgos atspoguļoja Valsts kase – pateicoties atbildīgo iestāžu paveiktajam, Latvija varējusi aizņemties pusmiljardu ASV dolāru ar zemu procentu likmi. Šī uzraudzības funkcija ir bijusi viena no mūsu prioritātēm pavasara sesijā, un tā jāturpina, jo finanšu līdzekļu ieplūšanai valsts budžetā ir ārkārtīgi liela nozīme, no kā atkarīga valsts ekonomikas turpmāka atveseļošanās.
JURIDISKĀ KOMISIJA
Ilma Čepāne, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja:
– Salīdzinoši īsajā sesijā mūsu komisija ir strādājusi ārkārtīgi intensīvi, dažkārt dienā noturot pat trīs atsevišķas sēdes, katru no tām veltot vairāku likumprojektu izskatīšanai. Diemžēl dažkārt iztrūkstot pietiekamai koordinācijai no valdības puses, viens likums vienlaicīgi tiek atvērts vairākas reizes. Lai to novērstu, komisija ir lēmusi par vairāku šādu likumprojektu apvienošanu un aicina valdību un ministrijas turpmāk organizēt darbu tā, lai parlamentā vienlaikus nebūtu jāskata vairāki grozījumi vienā un tajā pašā likumā.
Šajā sesijā noslēdzies darbs pie grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas rūpīgā un ilgā darbā izstrādāti Tiesu politikas apakškomisijā. Šie likuma grozījumi būtiski maina tiesnešu darba novērtēšanas sistēmu - nākotnē no svara būs nevis amatā nostrādāto gadu skaits, bet konkrētā tiesneša nolēmumu kvalitāte, aktivitātes savas profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas celšanai, sabiedriskā darbība un citi faktori. Sākot ar 2013. gadu, trīs gadu periodā visu tiesnešu darbs tiks izvērtēts saskaņā ar jauno kārtību.
Saeima ir pieņēmusi Juridiskās komisijas izstrādātos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz detalizētu kārtību, kā pārbaudīt deputātu valodas prasmes. Iepriekš likumā nebija noteikts, kā to konstatēt, tādēļ normu, kas ļauj deputātu ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām izslēgt no Saeimas, nevarēja piemērot.
Izdarīti grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas padara zemesgrāmatu procesu efektīvāku un mazina birokrātisko slogu, izdevumus un laiku, kas nepieciešams, lai nekustamo īpašumu un ar to saistītās tiesības nostiprinātu zemesgrāmatā. Piemēram, lai zemesgrāmatā grozītu personas un nekustamo īpašumu identificējošos datus, vairs nav jāvēršas pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā. Lai mainītu datus, īpašnieks ar iesniegumu uzreiz var vērsties zemesgrāmatu nodaļā. Savukārt, ja nepieciešamās nodevas būs samaksātas internetbankā, tas vairs nebūs jāapliecina bankā. Zemesgrāmatu nodaļā, uzrādot izdrukātu maksājuma uzdevumu, tās darbiniekiem būs jāpārliecinās, vai nauda ir ieskaitīta Valsts kasē.
Šajā sesijā, kā allaž, darbakārtībā bija arī Administratīvo pārkāpumu kodekss. Lai izskaustu izvairīšanos no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas par jaunbūvēm, ieviesta administratīvā atbildība par būvju un telpu grupu nereģistrēšanu kadastra sistēmā. Kodeksā veikti arī grozījumi, kas paredz bargāk sodīt par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā. Par preces pavadošo dokumentu nenodrošināšanu valsts valodā tagad varēs sodīt arī juridiskās personas. Palielināts arī maksimālais sods par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Pēc ilgām diskusijām un kompromisa meklējumiem komisija noslēdza darbu arī pie jaunas sodu sistēmas smago auto vadītājiem, kuri neievēro darba un atpūtas laika režīma prasības, kā arī viņu darba devējiem. Jaunais regulējums ieviesīs detalizētu sodu gradāciju atkarībā no pārkāpuma smaguma. Par atsevišķiem pārkāpumiem naudas sodi būs mazāki, bet par ļaunprātīgu rīcību plānots sodīt bargāk nekā līdz šim.
Liels darbs ieguldīts arī, strādājot pie Civilprocesa likuma izmaiņām, kas paredz ātrāku un raitāku tiesas procesu. Būtiskas izmaiņas skar maza apmēra prasību izskatīšanu tiesās – paredzēts, ka turpmāk tās varēs izskatīt arī rakstveida procesā, tādējādi paātrinot to izskatīšanu un mazinot tiesu noslodzi. Jaunā kārtība attieksies uz naudas piedziņas un uzturlīdzekļu piedziņas prasībām, kas nepārsniedz 1500 latu. Maza apmēra prasības arī turpmāk varēs skatīt tiesas sēdē, ja to lūgs kāda no pusēm vai ja to par lietderīgu uzskatīs pati tiesa. Tiesas spriedums šādās lietās apelācijas kārtībā nebūs pārsūdzams – to varēs pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.
No būtiskiem likumprojektiem minami vēl vieni grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas paredz zemesgrāmatu tiesnešu pienākumu reformēšanu, kas ir vēl viens solis uz tiesu darba atslogošanu. Plānots, ka turpmāk rajona (pilsētas) tiesās būs zemesgrāmatu nodaļa un līdzšinējie zemesgrāmatu tiesneši skatīs ne tikai ar nekustamo īpašumu nostiprināšanu saistītās lietas, bet arī lietas, kas piekritīgas vispārējās jurisdikcijas tiesai.
Komisija turpinās darbu arī sesiju starplaikā, piemēram, diskutējot par Satversmes grozījumiem, kas paredz izmaiņas attiecībā uz deputāta imunitāti. Komisija sāks darbu arī pie apjomīgiem grozījumiem Civillikumā, kas paredz modernizēt ģimenes tiesību sadaļu. Tajā pašā laikā esam vienojušies, ka izlemšana par tik valstiski fundamentālu jautājumu kā Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšana atstājama izlemšanai nākamajai Saeimai.
CILVĒKTIESĪBU UN SABIEDRISKO LIETU KOMISIJA
Ingrīda Circene, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja:
– Lai arī šī sesija ilga tikai pusotru mēnesi, šis posms bija spraiga darba pilns. 15 komisijas sēdēs un septiņās Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdēs izskatījām dažādus cilvēktiesību jomas jautājumus un tikāmies ar starptautiskiem ekspertiem – dalījāmies savā pieredzē un smēlāmies idejas, kā uzlabot cilvēktiesību jomu Latvijā.
Esmu gandarīta, ka šajā sesijā pabeidzām darbu pie ārkārtīgi svarīgas likumprojektu paketes, kas atvieglo uzturlīdzekļu piedziņu no cilvēkiem, kas dzīvo citās ES valstīs. Tas attiecas uz gadījumiem, kad uzturlīdzekļus prasa bērnam, bijušajam laulātajam vai vecākiem un vecvecākiem
Jau ar 18. jūniju, kad stājās spēkā jaunais regulējums, Latvijas iedzīvotāji, lai panāktu Latvijā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņas izpildi ārvalstīs, var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, kas pārstāvēs viņu intereses citās ES valstīs. Tas ir īpaši būtiski tādēļ, ka agrāk, lai panāktu uzturlīdzekļu piedziņu no ārvalstīs dzīvojošajiem, prasītājam bija jāvēršas attiecīgās valsts kompetentajā iestādē, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus ceļa izdevumiem vai pārstāvja algošanai. Taču tagad šī procedūra cilvēkiem ir ērtāka. Analoģiska kārtība ieviesta arī gadījumos, kad citu ES valstu iedzīvotāji prasa vērst uzturlīdzekļu piedziņu pret parādniekiem, kas dzīvo Latvijā.
Viena no cilvēktiesību jomas prioritātēm Latvijā šobrīd ir rīcībspējas institūta ieviešana. Komisija šim jautājumam veltīja lielu uzmanību, gan strādājot komisijas sēdēs, gan arī konsultējoties ar jomas ekspertiem un atbildīgajām ministrijām. Šis jautājums ir būtisks ne tikai tādēļ, ka Satversmes tiesa uzdevusi ieviest izmaiņas normās par rīcībspējas ierobežošanu jau līdz nākamā gada sākumam, bet arī tāpēc, ka šā brīža regulējums neatbilst vispārīgajām cilvēktiesību normām.
Pašreizējais regulējums paredz tikai pilnu rīcībspējas ierobežošanu, līdz ar to aizliedzot cilvēkiem personīgi kārtot pat ikdienišķas lietas arī gadījumos, kad tik stingri ierobežojumi nav nepieciešami. Topošā likumprojekta autori un eksperti par šobrīd vispiemērotāko atzina modeli, kad tiesa cilvēkam nosaka daļēju rīcībspējas ierobežojumu un definē jomas, kur šī persona nevar darboties patstāvīgi un viņai nepieciešama aizbildņa palīdzība. Tiesa, topošo likumprojektu jāturpina pilnveidot, un mūsu komisija jau norādījusi uz vairākām neskaidrībām.
Šobrīd izskatīšanai Saeimā virzām arī grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Tie paredz noteikt prasību masu medijiem atklāt to īpašniekus un patiesā labuma guvējus. Šos grozījumus Saeima jau atbalstīja pirmajā lasījumā, un darbs vēl jāturpina. Mūsu komisija pilnībā atbalsta Latvijas Žurnālistu asociācijas piedāvāto ideju Latvijas mediju vidi padarīt caurspīdīgāku un mazāk ietekmējamu. Tāpat nākotnē līdzīgas izmaiņas būtu jāparedz arī likumos, kas regulē interneta mediju darbību. Lai vienotos par optimālo risinājumu, kā samazināt īpašnieku ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu darbu, plānots dibināt darba grupu, kurā strādās gan deputāti, gan eksperti, gan profesionālo asociāciju pārstāvji.
Pavasarī arī turpinājām darbu pie grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Ieviesām gan redakcionālus precizējumus, gan arī izmaiņas pēc būtības – uzliekot par pienākumu Iekšlietu ministrijai nodrošināt nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas darbību, nosakot lielākas pilnvaras bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, kā arī ieviešot stingrākus ierobežojumus darbam ar bērniem. Mēs likumprojektā arī paredzējām, ka no darba ar bērniem varēs atstādināt cilvēku, par kuru darba devējam radīsies pamatotas aizdomas, ka viņam ir tieksme uz vardarbību vai darbībām pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Šajā likumā šobrīd ieviešam vēl vienu būtisku jauninājumu – kārtību, kādā bērnu īslaicīgi šķir no ģimenes. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu nolēmuma izpildi par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja bērns aizvests prettiesiski.
Sesijas laikā arī sagatavojām grozījumus Tiesībsarga likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas tapa saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu. Tie attiecas uz budžetu pieņemšanas procedūru un skar neatkarīgo institūciju tiesības budžeta pieprasījuma gadījumos. Turklāt uzklausījām tiesībsarga informāciju par darba prioritātēm un nolēmām turpināt mūsu sadarbību aktuālos cilvēktiesību jautājumos.
Bez tiešā darba ar likumprojektiem mūsu komisijai bija vairākas tikšanās ar ārvalstu kolēģiem. Tostarp tikāmies ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos Ziemeļu un Baltijas valstu reģionālā biroja delegāciju, lai apspriestu viņu apkopotās rekomendācijas parlamentiem darbam ar pilsonības un bezvalstniecības jautājumiem. Pārrunājām arī starptautisko tiesību ietvaru un dažādu pasaules valstu pieredzi šajā jomā.
Savukārt, lai pārrunātu raidorganizāciju darbības regulējumu, kā arī dalītos pieredzē pārejā no analogās uz ciparu apraidi, tikāmies ar Kazahstānas, Kirgizstānas un Tadžikistānas parlamentu deputātiem, šo valstu raidorganizāciju pārstāvjiem, atbildīgajām amatpersonām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Tikšanās laikā viesus informējām par Latvijas pieredzi un būtiskākajiem momentiem, kas jāņem vērā, pārejot no analogās uz ciparu apraidi. Mēs viesiem uzvērām, ka ir svarīgi nodrošināt atklātu un godīgu apraides konkursu – tā noteikumiem ir jābūt saprotamiem, caurspīdīgiem un visiem dalībniekiem vienādiem, kā arī jānodrošina skaidra cenu veidošanas politika.
Man ir patiess prieks, ka šajā sesijā Saeima rīkoja vairākus sabiedriski svarīgus pasākumus, tostarp Nevalstisko organizāciju forumu un Jauniešu Saeimu. Mūsu komisija aktīvi tajos piedalījās, jo uzskatām, ka sabiedrības un nevalstisko organizāciju līdzdalība valstiski svarīgajos jautājumos ir ārkārtīgi būtiska tiesiskas vides veidošanai. Esmu pārliecināta, ka Saeimas komisijām šī sadarbība jāturpina arī turpmāk.
IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN ZINĀTNES KOMISIJA
Ina Druviete, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja:
– Pavasara sesijā komisija strādāja intensīvi, aptverot visas mūsu darbības jomas – kultūru, zinātni, izglītību un sportu.
Šajā sesijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma divus komisijas gatavotus likumu grozījumus. Grozījumi Bibliotēku likumā saistīti ar jauno Arhīvu likumu, savukārt likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu” precizēti nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumi.
Pavasara sesijā iepazināmies ar iniciatīvu veidot interneta enciklopēdiju par valsts neatkarības atjaunošanu, un visiem spēkiem atbalstīsim barikadopēdijas tapšanu. Tā būs interneta vietne, kurā apkopoti dokumenti, atmiņas, publikācijas un citas liecības par Latvijas neatkarības atgūšanu un barikāžu cīņām.
Maija vidū deputāti aktīvi līdzdarbojās Saeimas un nevalstisko organizāciju forumā. Viena no trim apaļā galda diskusijām bija veltīta izglītības un zinātnes lomai valsts un tautsaimniecības nozaru ilgtspējīgā attīstībā. Diskusijā ar sabiedriskajām organizācijām meklējām atbildes uz to, kāda ir Latvijas izglītības sistēmas vieta pasaulē un kā Latvijai attīstīt zinātnisko sasniegumu veiksmīgu izmantošanu uzņēmējdarbībā.
Iesaistījāmies arī starptautiskajā nedēļā „Izglītība visiem”, kad iepazināmies ar iniciatīvu „Pārmaiņu iespējas skolām”. Šīs iniciatīvas mērķis ir mazās lauku skolas padarīt par daudzfunkcionāliem centriem. Tāpat tikāmies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, lai padziļināti iepazītos ar problēmām vispārējās izglītības sistēmā un pedagogu darba samaksā.
Jūnija sākumā apmeklējām Latvijas Okupācijas muzeju. Šis muzejs veic svarīgu darbu, jaunākajai paaudzei un ārvalstu viesiem skaidrojot mūsu vēsturi visā tās sarežģītībā un veidojot kopīgu sabiedrības vēstures apziņu. Lai šo darbu veiktu vēl labāk, muzeja ēkai nepieciešams remonts, kā arī jāpaplašina telpas un jāmodernizē ekspozīcija. Šim sabiedriski nozīmīgajam muzejam ziedo cilvēki, atbalstu sniedz Rīgas dome, un arī valstij būtu jārod lielāks finansējums muzeja attīstībai.
Kopsēdē ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kolēģiem spriedām par iecerēto izglītības iestāžu reorganizāciju Limbažu novadā un aicinājām pašvaldību nesteigties ar skolu apvienošanu. Mēs apzināmies, ka nevaram pieņemt lēmumu pašvaldības vietā, taču aicinām domes deputātus šo lietu vēlreiz pārdomāt un atgriezties izejas pozīcijā. Dome īsā laikā ir pieņēmusi vairākus atšķirīgus lēmumus par reorganizācijas norisi, un pastāv šaubas, vai ir ievērotas sabiedrības intereses un jauniešu tiesības uz kvalitatīvu izglītību.
Lielākais komisijas darbs šajā periodā saistīts ar grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un grozījumiem Augstskolu likumā. Vispārējās izglītības likumā tika skarts plašs jautājumu loks, paredzot kārtību, kādā skolēni uzņemami skolās, nosakot prasības pārcelšanai nākamajā klasē, reglamentējot dažus speciālās izglītības jautājumus, kā arī Latvijas dalību starptautiskajās izglītības programmās. Taču būtiskākais grozījumu punkts saistīts ar pirmsskolas izglītības iestādēm – likumā iestrādāts pamatprincips par šīs izglītības vienlīdzīgu pieeju bērniem no pusotra gada vecuma. Šī brīža situācijā valsts pagaidām nevar garantēt finansējumu. Bet šī politiskā izšķiršanās ir nozīmīgs solis, jo pirmsskolas izglītība ir atzīta par neatņemamu izglītības sastāvdaļu.
Lai nodrošinātu augstskolām svarīgu likuma grozījumu drīzu pieņemšanu, komisija daudz strādāja ar grozījumiem Augstskolu likumā. Šis likumprojekts nepieciešams mūsu augstskolu konkurētspējas un izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
Pie šiem Augstskolu likuma grozījumiem ļoti intensīvi strādāja ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet arī vairāki desmiti ekspertu un iesaistīto institūciju pārstāvji – Rolands Broks, Daiga Reča, Jānis Vētra, Arvīds Barševskis, Juris Rozenvalds, Juris Ekmanis, Roberts Ķīlis; augstskolu rektori – Edmunds Teirumnieks, Andris Sarnovičs, Juris Skujāns, Leonīds Ribickis, Dace Markus, Vija Daukšte, Jānis Eglītis, Mārcis Auziņš, Aleksejs Naumovs un vairāku augstskolu prorektori. Tāpat iesaistīti bija Egils Šēfers, Baiba Rivža, Ilze Trapenciere, Sanita Osipova, Aldis Baumanis, Ivars Kalviņš, Normunds Bergs, Edvards Ratnieks un vēl daudzi citi.
Darbs ar Augstskolu likumu noritēja ne tikai komisijas sēdēs, bet arī vairākās neformālās, taču ne mazāk kompetentās darba grupās. Komisija ir vienojusies par optimālo variantu šajā likumprojektā un sagatavojusi to skatīšanai trešajā lasījumā. Galīgais lasījums varētu būt kādā no Saeimas ārkārtas sēdēm vasarā.
Komisija ir izpildījusi 10. Saeimas sākumā doto solījumu – sagatavot augstskolām tik ļoti nepieciešamos grozījumus Augstskolu likumā. Nākamajiem Saeimas deputātiem novēlu strādāt pie jaunā un, cerams, apvienotā augstākās izglītības un zinātnes likuma.
AIZSARDZĪBAS, IEKŠLIETU UN KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS KOMISIJA
Ainars Latkovskis, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs:
– Arī šajā pavasara sesijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darbs pamatā bija vērsts trīs virzienos – strādājām likumdošanas, parlamentārās kontroles un starptautiskās sadarbības jomās.
No likumdošanas procesa vēlos atzīmēt darbu pie Imigrācijas likuma grozījumiem. Atkārtoti atverot likumu, pēc komisijas iniciatīvas Saeima noteica stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju izsniegšanai ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus. Jaunās prasības palīdzēs novērst gadījumus, kad ar nolūku iegūt Latvijas un līdz ar to arī visas Šengenas zonas termiņuzturēšanās atļauju tiek veikti formāli, fiktīvi darījumi, kas nedod nekādu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.
Ārzemnieki arī turpmāk varēs lūgt piešķirt atļauju, ja Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā būs ieguldījuši vismaz 25 tūkstošus latu. Tomēr ar grozījumiem līdz 20 tūkstošiem latu palielināta summa, kas šādam uzņēmumam gada laikā būs jānomaksā nodokļos. Turklāt uzņēmumos, kuru gada apgrozījums ir lielāks par septiņiem miljoniem latu, ārzemniekiem būs jāiegulda 100 tūkstoši latu, lai varētu pretendēt uz uzturēšanās atļauju saņemšanu.
Tāpat papildu prasības noteiktas arī attiecībā uz atļauju saņemšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Turpmāk, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu, uzturēšanās atļauju varēs saņemt, ja ēkas vai zeme tiks pirkti no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa. Turklāt Rīgā nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība nedrīkstēs būt zemāka par 30 tūkstošiem latu.
Veicot parlamentārās uzraudzības funkcijas, arī šajā sesijā apmeklējām vairākas ar valsts aizsardzības jomu saistītas iestādes, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu Alūksnē. Šādas izbraukuma sēdes sniedz tiešu, nepastarpinātu ieskatu mūsu karavīru dienesta un sadzīves apstākļos, ļauj labāk noskaidrot varbūtējās problēmas, lai nepieciešamības gadījumā nāktu klajā ar likumdošanas iniciatīvām.
Īpašs gandarījums man ir par redzēto AS „Rīgas kuģu būvētava”, kur iepazināmies ar jauno Jūras spēku flotiles patruļkuģu būvi. Kuģu būvēšana Latvijā sniedz būtisku ieguldījumu mūsu valsts ekonomikā – nodrošina darbavietas un nodokļu ieņēmumus. Turklāt jaunajos, ultramodernajos divkorpusu patruļkuģos izmantotas unikālas tehnoloģijas, kuras pēc tam būs iespējams izmantot, īstenojot arī citu valstu pasūtījumus.
VALSTS PĀRVALDES UN PAŠVALDĪBAS KOMISIJA
Vitauts Staņa, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs:
– Pavasara sesijā strādājām ar daudziem likumprojektiem. Jāuzsver galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības likumā, kas būtiski pilnveido darba samaksas sistēmu atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pārskatīta arī piemaksu, prēmiju un pabalstu piešķiršanas kārtība. Lai izveidotu vienotu sistēmu un panāktu godīgu darba samaksu visiem, tostarp neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā strādājošajiem, kuriem ir nenormēts darba laiks, priekšlikumus izskatījām ciešā sadarbībā ar arodbiedrību un ministriju pārstāvjiem.
Galīgajam lasījumam sagatavojām grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, atbalstot ierosinājumu divu novadu pagastiem atjaunot vēsturiskos nosaukumus. Tāpat komisijā atbalstīts mans priekšlikums par valsts dotācijas piešķiršanu visām pašvaldībām, kas apvienojoties izveidoja novadu.
Daudz laika veltījām, lai galīgajam lasījumam sagatavotu valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likuma grozījumus. Uzklausot visu ieinteresēto pušu viedokļus, pilnveidojām tiesisko regulējumu kārtībai, kādā pašvaldība atdod atpakaļ valstij tai iepriekš nodoto īpašumu, kas bija paredzēts konkrētas funkcijas pildīšanai. Jāatzīmē, ka rezultātā, sadarbojoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas domi un Valsts nekustamo īpašumu aģentūru, ir rasts visām pusēm pieņemams risinājums.
Ņemot vērā šī brīža aktualitāti - iespējamās Saeimas ārkārtas vēlēšanas, komisijā vienojāmies rosināt izmaiņas partiju finansēšanas likumā, jo patlaban likums neregulē partiju priekšvēlēšanu tēriņus pirms ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Sesijas pēdējā sēdē Saeima akceptēja komisijas viedokli un samazināja ārkārtas vēlēšanām tērējamās naudas apjomu uz pusi.
Apspriedām arī ierosinātās izmaiņas Satversmē, kuru mērķis ir mazināt deputātu imunitāti. Mēs pievienojamies viedoklim, ka deputātam īpaša aizsardzība nav nepieciešama, ja pie viņa paredzēts veikt kratīšanu vai saukt pie administratīvās atbildības.
Tāpat sesijas pēdējā sēdē steidzamības kārtā Saeimā tika pieņemti grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā, ko rosināja Attīstības plānošanas apakškomisija, atsaucoties uz aprīlī notikušajā konferencē paustajiem viedokļiem. Veiktās izmaiņas nodrošinās dažāda līmeņa plānošanas dokumentu savstarpēju sasaisti un saskaņotību ar finanšu iespējām, kā arī nosaka plānu ieviešanas, kontroles un uzraudzības mehānismu.
Rezumējot jāsaka, ka komisijai šis bija intensīva darbs posms, un mūsu mērķis ir nodrošināt taisnīgu un tautas interesēm atbilstošu likumdošanu.
TAUTSAIMNIECĪBAS, AGRĀRĀS, VIDES UN REĢIONĀLĀS POLITIKAS KOMISIJA
Arvils Ašeradens, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks:
– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lietas skata konceptuāli, un šajā sesijā esam devuši būtisku ieguldījumu vairāku ekonomikai svarīgu jautājumu risināšanā. Šobrīd komisija strādā ar vairākiem Ekonomikas ministrijas sagatavotiem likumprojektiem, kas saistīti ar enerģētikas nozari. Šī darba ietvaros esam veicinājuši diskusiju starp nozari un ministriju. Esam ieguldījuši lielu darbu, lai formulētu Latvijas energopolitikas pamatprincipus, un kopā ar Ekonomikas ministriju ir tapis uzmetums Latvijas energoattīstības scenārijiem.
Enerģētikas sektors ir tautsaimniecības joma, kas šobrīd ir pārmaiņu procesā – tas mainās no noslēgtas uz atvērtu sistēmu. Lemjot par energopolitiku, jāņem vērā arī Latvijas apņemšanās attīstīt pietiekami lielu atjaunojamo energoresursu proporciju (40 procentus). Vienlaikus mēs vēlamies pildīt arī Māstrihtas kritērijus, lai jau 2014. gadā pievienotos eirozonai, kas diemžēl ierobežos atbalsta apjomu „zaļajai” enerģijai. Atjaunojamās enerģijas likums Saeimā pieņemts 1. lasījumā, un līdz septembrim tiek gaidīti priekšlikumi tā uzlabošanai, taču plašās diskusijās rasts kopsaucējs par to, kā virzīties tālāk.
Otra konceptuālā diskusija bija saistīta ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītajiem grozījumiem likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Sākotnēji ministrija rosināja Irbes šaurumu noteikt kā „Natura 2000” īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, taču nākotnē tas varētu bremzēt Latvijas ostu attīstību. Komisijā ilgstošu debašu rezultātā tika rasts labs kompromiss starp uzņēmēju un vides aizsargu interesēm, proti, Irbes šaurums ir „Natura 2000”, bet kuģu ceļš ir noteikts kā neitrālā zona.
Pavasara sesijā komisijai bija dinamiska sadarbība ar Satiksmes ministriju. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, ieviešot vairākas normas, kas sakārto taksometru pakalpojumu sniegšanu. Šī likumprojekta ietvaros runājām arī par pasažieru autopārvadājumu tirgu. Saprāta robežās dotētajiem autopārvadātājiem jāspēj konkurēt ar brīvā tirgus piedāvājumu. Dažādu juridisku aspektu dēļ nav atrasts optimāls modelis, taču Satiksmes ministrijai devām skaidru signālu, ka neatbalstām līdzšinējo vienkāršoto pieeju autopārvadājumu dotēšanā.
Šajā sesijā galīgajā lasījumā tika pieņemti vēl vairāki Satiksmes ministrijas pārraudzības jomu likumprojekti, tostarp grozījumi likumā „Par aviāciju”, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un Ceļu satiksmes likumā.
Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju esam strādājuši pie grozījumiem likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Likums tiek gatavots trešajam lasījumam un ar tā pieņemšanu regulators iegūs jaunu neatkarības pakāpi, kādu paredz ES direktīvas.
Būtisks atskaites punkts pavasara sesijas darbam ir jaunais Būvniecības likums. Tas skar milzīgu tautsaimniecības nozari, kas ziedu laikos veidoja gandrīz piecus procentus iekšzemes kopprodukta. Patlaban likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā, bet vēl līdz tam komisijas locekļi veikuši lielu darbu, diskutējot ar būvindustrijas pārstāvjiem, un iesaistījušies vairākās būvniecības problēmām veltītās konferencēs. Tas palīdzējis veidot labāku izpratni par būvniecības regulējumu un pievērsis uzmanību vairākām inovatīvām idejām, piemēram, iespējai veidot vienotu būvniecības un teritoriālās plānošanas likumu. Nozares panākums ir tas, ka, lai piedalītos darbā pie Būvniecības likuma, vairāk nekā 20 organizācijas spējušas kopīgi izveidot Būvindustrijas sabiedrisko organizāciju koordinācijas centru.
Strādājām arī pie grozījumiem Komerclikumā. Šis ir viens no svarīgākajiem likumiem mūsu tiesību sistēmā, jo regulē privāto subjektu attiecības uzņēmējdarbības vidē. Komisija skatīja jautājumu, kas saistīts ar naudas atmazgāšanu un patiesā labuma guvēju atklāšanu. Tradicionāli ar šiem jautājumiem ir strādājusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, bet šoreiz tiem pievērsāmies arī mēs. Ilgstošu debašu rezultātā esam nolēmuši veidot stingru un savā ziņā novatorisku sistēmu, kas centralizēti apkopos ziņas par patiesā labuma guvējiem. Lai arī situācija ar ēnu ekonomiku un vēlme uzlabot uzņēmējdarbības tiesisko vidi piespiež pieņemt drastiskus noteikumus, tomēr mēs nevēlamies radīt sistēmu, kas pārlieku apgrūtina godīgus uzņēmējus.
Tāpat komisijas darbakārtībā bija iniciatīva grozīt Konkurences likumu. Lai mazinātu lielo mazumtirdzniecības ķēžu spiedienu uz ražotājiem un viņu uzspiestos līgumu nosacījumus, bija iecerēts noteikt maksimālos norēķinu termiņus par piegādāto preci no ražotāja. Likumu pat nevajadzēja virzīt tālāk, jo ražotāji apliecināja, ka līdz ar šo iniciatīvu situācija ievērojami uzlabojusies. Vienlaikus šī diskusija aktualizēja tirdzniecības likuma nepieciešamību. Šobrīd Zemkopības ministrija strauji virza projektu, kas regulētu pārtikas preču tirdzniecību, savukārt Ekonomikas ministrija daudz lēnāk strādā pie vienota tirdzniecības likuma. Domāju, ka beigās abi likumprojekti būtu jāapvieno.
Tautsaimniecības komisijā nonācis arī jaunais Meža likuma projekts. Tā otrajam lasījumam saņemti vairāk nekā 100 priekšlikumu, kas piedāvā radikālas izmaiņas mežu apsaimniekošanā. Sāksim izvērtēt meža kā nozīmīga valsts resursa stāvokli, lai lemtu par iespējami labāko saimniekošanas veidu. Esam izveidojuši darba grupu un, domāju, virzīsimies līdzīgi kā ar Būvniecības likumu, rosinot plašu diskusiju pašā nozarē. Šis ir viens no tiem likumprojektiem, ar kuru darbs turpināsies arī vasarā. Tāpat strādāsim ar jauno Būvniecības likumu un „energopaketes” projektiem.
Uzskatu, ka komisija ir strādājusi ļoti labi, skatījām vairākiem tautsaimniecības sektoriem nozīmīgus likumprojektus. Tomēr pietrūka skatījuma uz tautsaimniecību kopumā, jo no valdības gaidījām dziļāku analīzi un reformu plānu.
SOCIĀLO UN DARBA LIETU KOMISIJA
Aija Barča, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja:
– Viena no šīs sesijas galvenajām aktualitātēm komisijā bija Pensiju likuma grozījumi. Ņemot vērā to ietekmi uz gandrīz katru sabiedrības locekli, valdības izstrādāto likumprojektu vērtējām vairākkārt gan nozares lietpratēju lokā, gan pieaicinot pārstāvjus no pensionāru nevalstiskajām organizācijām visā Latvijā. Ne visas Ministru kabineta iniciatīvas ir guvušas sabiedrības pārstāvju atbalstu.
Saeimā ir saņemti vairāk nekā 25 tūkstoši iedzīvotāju iesniegumi, lūdzot pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Šādā situācijā komisija acīmredzot izstrādās valdības piedāvājumam alternatīvu likumprojektu, iekļaujot tajā mazāk strīdīgas likuma grozījumu normas. Uzskatu, ka izšķiršanās par pensiju sistēmai būtiskiem jautājumiem, kas patlaban nav guvuši sabiedrības atbalstu, acīmredzot būs jāizdara jaunajam parlamenta sasaukumam, kas nāks ar jaunu sabiedrības uzticības mandātu.
Pensiju likuma grozījumi būs viens no jautājumiem, pie kā turpināsim darbu pēc pavasara sesijas noslēguma. Vēl viens aktuāls likumprojekts ir grozījumi Invaliditātes likumā, ar kuriem plānojam nodrošināt, ka jau no pirmā septembra jauniešiem ar dzirdes traucējumiem mācību iestādēs būtu pieejami surdotulka pakalpojumi. Šī pakalpojuma administrēšanu paredzēts deleģēt nevalstiskajai organizācijai ar lielu pieredzi – Latvijas Nedzirdīgo savienībai.
Pirmajā lasījumā Saeimā pieņemti arī grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot, ka mūsu kareivjiem nepieciešamo sociālo rehabilitāciju sniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūra.
Esmu gandarīta, ka šajā sesijā ir izdevies turpināt dialogu ar psihologu asociācijām. Šī ir viena no profesijām, kurā joprojām nav ieviesta speciālistu sertifikācija, lai gan uz psihologu pleciem gulstas ļoti liela atbildība par sniegtajiem pakalpojumiem. Vienojāmies, ka profesionālās asociācijas, kam līdz šim bija grūtības rast kopīgu valodu, tomēr nāks klajā ar vienotu skatījumu par to, kā būtu jāreglamentē nozares darbs. Komisija nolēma turpmāko procesa virzību ņemt savās rokās, un manas vietnieces Silvas Bendrātes vadībā strādās darba grupa, kurā deputāti, nozares eksperti un ierēdņi meklēs labākos risinājumus nozares darba reglamentācijai.
Saeima ir pieņēmusi komisijas virzītos grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, paredzot ES zilās kartes turētājiem vienlīdzīgas tiesības uz informācijas un palīdzības pakalpojumiem Nodarbinātības valsts aģentūrā. Zilo karšu turētāji ir trešo valstu pilsoņi, kas Latvijā ierodas, lai strādātu augsti kvalificētus darbus. Pārņemot Eiropas direktīvu, viņiem noteiktas arī vienlīdzīgas tiesības uz sociālajām garantijām bezdarba periodā.
Šajā sesijā noslēdzām darbu pie grozījumiem Darba likumā, kas palīdzēs mazināt nelegālo imigrāciju un nelegālo nodarbinātību. Darba devējam noteikts pienākums trešo valstu piederīgajiem pirms darba uzsākšanas pieprasīt vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju. Šo dokumentu kopijas darba devējam būs jāuzglabā. Zīmīgi, ka darba devējam, kurš tiks pieķerts nelegālā ārzemnieku nodarbināšanā, būs pienākums viņam samaksāt visu algu. Tas būs vēl viens faktors, lai nelegālo imigrantu nodarbināšanu darba devēju acīs padarītu pēc iespējas neizdevīgāku.
Sociālajā jomā vienmēr būs risināmi jautājumi, tādēļ arī vasarā komisijas deputāti sanāks uz sēdēm un turpinās darbu pie aktuālajiem likumprojektiem.
MANDĀTU, ĒTIKAS UN IESNIEGUMU KOMISIJA
Vitālijs Orlovs, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs:
– Nozīmīgs darbs pavasara sesijā komisijai bija ziņojuma sagatavošana Saeimai par Valsts prezidenta amata kandidātiem – Valdi Zatleru un Andri Bērziņu. Izskatot kandidātu iesniegumus un tiem klāt pievienotos dokumentus, kā arī Satversmes aizsardzības biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Ģenerālprokuratūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Iekšlietu ministrijas informāciju par kandidātiem, secinājām, ka abi izvirzītie pretendenti atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā izvirzītajiem noteikumiem. Ar atbildīgo institūciju sniegtajiem atzinumiem komisijas sēdē iepazīstinājām arī V. Zatleru un A. Bērziņu. Saeima 2. jūnija sēdē par Valsts prezidentu ievēlēja Andri Bērziņu.
Atskatoties uz Valsts prezidenta vēlēšanu norisi, jāsaka, ka bija ļoti svarīgi, lai vēlēšanās deputāti savā izvēlē būtu brīvi. Tāpēc komisijā kopā ar balsu skaitītāju vadītāju – deputātu Ingmāru Līdaku – apspriedām vēlēšanu procedūru, ņemot vērā informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem. Jāatzīmē, ka pēc vēlēšanām nevienam no komisijas locekļiem nebija iebildumu par vēlēšanu norisi, neskatoties uz to, ka tās bija ļoti saspringtas un vēlēšanām tika pievērsta liela mediju uzmanību.
Šajā sesijā izskatījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras iesniegumus par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai deputāta Aināra Šlesera deklarētajā un faktiskajā dzīvesvietā. Komisijas sēdē uzklausījām gan pašu deputātu, gan arī atbildīgās amatpersonas un sagatavojām lēmuma projektu. 26. maija ārkārtas sēdē Saeima lēmuma projektu noraidīja. Apspriežot radušos situāciju, secinājām, ka nepieciešamas izmaiņas Saeimas kārtības rullī, lai mazinātu deputātu imunitātes apjomu. Uzskatām, ka Saeimas piekrišana kratīšanai nav nepieciešama, ja lēmumu par attiecīgās kratīšanas izdarīšanu ir pieņēmis izmeklēšanas tiesnesis no apgabaltiesas, nevis pilsētas (rajona) tiesas.
Tāpat izskatījām attiecīgo iestāžu iesniegumus, un Saeima atbalstīja komisijā sagatavotos lēmuma projektus par piekrišanu izdot 14 deputātus saukšanai pie administratīvās atbildības. Vēl skatījām divas ierosinātās lietas par iespējamiem Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem, kā arī pārrunājām deputātu komisiju sēžu apmeklējumu un debašu kultūru Saeimas sēdēs.
Komisijā arī tradicionāli iepazināmies ar informāciju par Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā saņemtajiem iesniegumiem un pārrunājām Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra darbu.
PIEPRASĪJUMU KOMISIJA
Augusts Brigmanis, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs:
– Mūsu komisijas sastāvā ir deputāti ar plašām zināšanām un specializāciju dažādās jomās, tas ļāva sēdēm notikt pragmatiski un rezultatīvi. Šajā sesijā komisija noturēja septiņas sēdes. Tajās izskatīts viens pieprasījums un virkne sabiedriski svarīgu jautājumu.
Pavasara sesijā izskatītais deputātu pieprasījums par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem bija adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Lai pieņemtu lēmumu, uzklausījām lietpratējus un analizējām komisijas rīcībā esošo informāciju. Rūpīgi apspriežot šo jautājumu, komisija nolēma pieprasījumu noraidīt.
Lai arī komisijas apspriesto aktualitāšu loks bijis plašs, es īpaši vēlētos akcentēt jautājumu par zemes kadastrālās vērtības noteikšanu un zemes nomas maksas noteikšanu zem daudzdzīvokļu ēkām, ja zeme pieder citām personām.
Esam saņēmuši iedzīvotāju sūdzības, kurās viņi pauduši sašutumu par zemes un ēku īpašumu tiesisko regulējumu, tostarp samaksu par zemes lietošanu, īpašuma lietošanas kārtību, pienākumu maksāt kompensācijas pēc piespiedu nomas attiecību izbeigšanas un citiem jautājumiem. Šobrīd situācija ir saspringa, jo katrs, aizstāvot savas intereses, vēlas lielāku labumu sev. Esam pieprasījuši no attiecīgajām ministrijām šī jautājuma ātrāku risinājumu un jau šobrīd redzam, ka šis ir viens no jautājumiem, pie kura rudens periodā būtu nepieciešams atgriezties atkārtoti.
Uzklausījām arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjus par šīs iestādes atbildībā esošajām valsts atbalsta programmām un ES līdzekļu apguvi. Šis jautājums Latvijai ir īpaši svarīgs, jo Eiropas investīcijām ir ārkārtīgi liela nozīme ekonomikas atveseļošanās laikā.
Skatījām jautājumu par dabas bagātību aizsardzību, tostarp par aizliegumu veikt būvniecību aizsargājamajās teritorijās pārkāpumiem. Uzklausījām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus un citus lietpratējus par ūdenstilpnēm noteikto aizsargjoslu tiesiskā režīma nodrošināšanu un uzsākto HES būvniecību uz Vaidavas upes. Turpinājām arī darbu plašsaziņas līdzekļu jomā – interesējāmies par Latvijas Televīzijas programmu veidošanas principiem.
Rudens sesijā komisijai būtu jāatgriežas pie problemātikas, kas aktualizēta pavasara sesijā. Tostarp, strādājot pie nākamā gada budžeta, būtu nepieciešams skatīt jautājumu par nekustamā īpašuma nodokli.
PUBLISKO IZDEVUMU UN REVĪZIJAS KOMISIJA
Andris Bērziņš, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs:
– Šajā sesijā turpinājām uzraudzīt, kā ministrijas un institūcijas izpilda Valsts kontroles ieteikumus, novēršot revīzijās konstatētos trūkumus. Analizējot kopumā, jāsaka, ka gandrīz 96 procenti no visiem aizrādījumiem tiek ņemti vērā. Manuprāt, tas ir labs rādītājs, jo mūsu galvenais uzdevums ir nevis sodīt, bet gan panākt, lai kļūdas tiktu izlabotas un vairs neatkārtotos. Jāatzīst, ka atsevišķos gadījumos iestādes konstatētajiem pārkāpumiem nepievērš vajadzīgo uzmanību. Šādās situācijās vēršamies attiecīgajā institūcijā ar lūgumu izskatīt konkrētās amatpersonas rīcību un izvērtēt atbildību. Tiesībsargājošās iestādes pēc Valsts kontroles ziņojumiem šogad ir uzsākušas divas pārbaudes par nopietniem finanšu pārkāpumiem.
Skatījām arī Valsts kontroles ziņojumu par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2010. gada pārskatu finanšu revīziju rezultātiem. Vērtēts tika iestāžu veikto darījumu tiesiskums, ekonomiskums un lietderība, un kontrolētājiem bija iebildes par vairāku institūciju gada pārskatu sagatavošanu, tostarp attiecībā uz rīcību ar finanšu līdzekļiem.
Izbraukuma sēdē Valsts kontrolē mums bija iespēja iepazīties ar kontrolieru ikdienas darbu. Jāuzsver, ka iestādē funkcionē precīza darbības sistēma – formulēti konkrēti darba uzdevumi un to izpildes termiņi, un katrs darbinieks zina savu darbu, kā arī to, ka nevarēs sasniegt neko vairāk, ja nebūs kvalitātes un attiecīgu rezultātu.
Mūsu komisijas uzmanības lokā šajā sesijā bija arī cilvēkresursu efektīva izmantošana un publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu optimizācija. Jāsaka, ka virzība pareizajā virzienā, lai arī lēna, tomēr ir jūtama. Bieži vien iestādes vadās pēc principa – atlaist, samazināt vai kaut ko nogriezt, nevis nosaka mērķus un definē, kas jāsasniedz, ņemot vērā pieejamo finansējumu. Jau iepriekš esam akcentējuši smagnējo un birokrātisko dokumentu apriti Ministru kabinetā. Mūsuprāt, pastāvošā sistēma ir jāmaina, jo tā apgrūtina un kavē daudzu būtisku jautājumu izskatīšanu un operatīvu lēmumu pieņemšanu.
Vēl vēlos pievērst uzmanību Saeimā pieņemtajiem grozījumiem budžeta un finanšu vadības likumā, jo komisijas priekšlikums, ka virknei neatkarīgo iestāžu jābūt tiesībām sava budžeta pieprasījumu iesniegt Saeimā, netika akceptēts. Jāatzīmē, ka Valsts prezidents likuma grozījumus ir atgriezis Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai.
Izskatot iespēju Ministru kabinetam piedāvāt izmantot Saeimas autobāzes pakalpojumus, aicinājām ministrijas sniegt informāciju par automašīnu izmantošanu dienesta vajadzībām un izmaksām. Lielu atsaucību no ministriju puses neesam guvuši, un sniegtā informācija ir pretrunīga. Tāpēc komisijā nolēmām aicināt Valsts kontroli ikgadējā revīzijā pievērst uzmanību iestāžu autotransporta izmantošanas lietderībai.
SAIMNIECISKĀ KOMISIJA
Ilze Viņķele, Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāja:
– Šajā darba posmā izskatījām deputātu iesniegumus un pieņēmām lēmumus par kompensāciju piešķiršanu par transporta un īres izdevumiem. Turpinot pilnveidot kompensāciju sistēmu, esam uzsākuši diskusiju par Saimnieciskās komisijas lēmumu juridiskajiem aspektiem.
Sekojot līdzi kompensāciju piešķiršanas un izmaksas kārtībai, vērsām deputātu uzmanību tam, ka jāapliecina dzīvojamās telpas izīrētāja iedzīvotāju ienākumu nodokļa samaksa.
Sadarbībā ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju gatavojām informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jautājumā par komisijas lēmumu, piešķirot kompensācijas deputātiem.
Iepazināmies ar Saeimas šī gada budžeta izpildi, kā arī apspriedām problēmas, kas varētu rasties pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, maksājot kompensācijas deputātiem, kas neiekļūs nākamajā Saeimā.
Esam apkopojuši ministriju sniegto informāciju par dienesta autotransporta izmantošanu un uzsākuši tās analīzi. Mūsu ieskatā, būtu lietderīgi Ministru kabinetam dienesta pienākumu pildīšanā izmantot Saeimas autobāzes pakalpojumus, kas izmaksu ziņā ir izdevīgāk.
Vēl pavasara sesijā skatījām aktuālus Saeimas darba nodrošinājuma jautājumus, kā arī izskatījām komisijā saņemtos iesniegumus.
NACIONĀLĀS DROŠĪBAS KOMISIJA
Gundars Daudze, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs:
– Arī 2011. gada pavasara sesijā Saeimas Nacionālās drošības komisijas dienaskārtībā bija valsts drošības iestāžu darba parlamentārā kontrole, kā arī šo iestāžu pārstāvju ziņojumu uzklausīšana par dažādiem Latvijas drošībai būtiskiem jautājumiem.
Komisija regulāri aicināja uz sēdēm pārstāvjus no Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Iepazināmies ar šo iestāžu sagatavotajiem analītiskajiem materiāliem. Strādājām ar jautājumiem, kas mūsu valsts nacionālo drošību var ietekmēt ne tikai tiešā veidā, kā arī ar dažādiem aktuāliem notikumiem pasaulē, kas var ietekmēt Latvijas ekonomiku un tēlu.
Lielu uzmanību komisija veltīja situācijai uz Latvijas austrumu robežas, skatījām Valsts robežsardzes attīstības jautājumus, vērtējot, vai tās rīcībā esošie resursi ir pietiekami. Situācija uz austrumu robežas ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā, ka tā vienlaikus ir arī visas ES ārējā robeža. Iepazināmies ar līdz šim paveikto Latvijas – Krievijas robežas demarkācijā. Pievērsām pastiprinātu uzmanību Latvijas ekonomiskās robežas drošības problēmām.
Šajā sesijā aktīvi strādāja arī Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisija. Andra Šķēles vadītā apakškomisija aplūko demogrāfijas izmaiņu radītās problēmas kā valsts nacionālās drošības jautājumus – ne tikai kontekstā ar zemo dzimstību, bet arī ņemot vērā migrācijas ietekmi uz nacionālo drošību.
PILSONĪBAS LIKUMA IZPILDES KOMISIJA
Visvaldis Lācis, Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs:
– 2011. gada pavasara sesijā turpinājām darbu, uzraugot Pilsonības likuma izpildi. Saeima patlaban uzsākusi darbu pie izmaiņām Pilsonības likumā. Tāpēc šajā sesijā lielu uzmanību pievērsām citu valstu pieredzei, regulējot pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesus, kā arī nosacījumus dubultpilsonībai, un tikāmies ar Lietuvas, Igaunijas un Krievijas vēstniecību darbiniekiem.
Lietuvā pēc neatkarības atjaunošanas ir bijuši vairāki pilsonības likumi, skaidroja viņu vēstniecības pārstāvis. Bija plašas diskusijas par valstīm, ar kurām Lietuvai pieļaujama dubultpilsonība, un parlaments vienojās, ka tās būtu ES un NATO valstis. Taču pēc prezidentes iebildumiem valstu saraksts no likuma tika izslēgts. Savukārt Igaunijas vēstniecības pārstāvis informēja, ka Igaunijai un Latvijai pilsonības likumi ir līdzīgi. Ziemeļu kaimiņiem nepilsoņu skaits gan ir mazāks un 20 neatkarības gadu laikā būtiski sarucis. Tāpat komisija pilsonības jautājumus pārrunāja ar Krievijas vēstniecības pārstāvjiem. Krievija definējusi vairākas cilvēku kategorijas, kurām pieejama atvieglota pilsonības iegūšana.
Komisijai ir svarīgi ne tikai pārraudzīt naturalizācijas procesu, bet arī zināt iedzīvotāju viedokli par Latvijas pilsonības iegūšanu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes veiktā nepilsoņu aptauja liecina, ka viņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu ir nogaidoša un daudzi cer uz atvieglojumiem naturalizācijas procesā.
Viens no svarīgākajiem iemesliem naturalizācijai ir Eiropas Savienības pilsonības iegūšana, kas ir būtiskāks faktors pat par iespējām piedalīties vēlēšanās. Aktīvākie pilsonības pretendenti ir jaunieši, savukārt vecāka gadagājuma nepilsoņiem nav motivācijas. Latviešu valodas zināšanas jeb, precīzāk, tās nezināšana joprojām ir šķērslis naturalizācijai. Tāpat aptaujas rezultāti skaidri liecina, ka nepilsoņi atbalsta dubultpilsonības ieviešanu.
Pilsonības institūts ir cieši saistīts ar Latvijas iedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs, tāpēc šajā sesijā tikāmies ar atbildīgajām Ārlietu ministrijas amatpersonām. Visbiežāk ārvalstīs iedzīvotāji konsulāro dienestu palīdzību meklē, ja ir nozaudēta pase. Dodoties uz ārvalstīm, svarīgi atcerēties par reģistrēšanos Konsulārajā reģistrā. Reģistrēties iespējams ministrijas mājaslapā, un tas var būtiski paātrināt palīdzības sniegšanu dabas stihiju vai militāru nemieru gadījumos.
Tāpat šajā sesijā izbraukuma sēdē devāmies uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Deputāti iepazinās ar apmeklētāju pieņemšanas organizēšanu pārvaldes telpās, apmeklējot klientu pieņemšanas zāli, kur tiek veikta personu apliecinošu dokumentu apmaiņa un uzturēšanās atļauju izsniegšana.
Ar pilsonību saistītos jautājumus apspriedām arī, tiekoties ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionālā biroja pārstāvjiem. Šī biroja vadītājs Hanss ten Felds atzina, ka Latvija ir daudz darījusi, lai risinātu nepilsoņu situāciju un Latvijā nepilsoņiem ir lielākas tiesības par ANO 1954. gada konvencijā prasīto minimumu. Viņš uzskata, ka valodas mācīšana un jaunienācēju mērķtiecīga integrācija ir tās lietas, ko būtu nepieciešams uzlabot.
10. Saeimā lielākā daļa bija jaunu deputātu, un arī Pilsonības likuma izpildes komisijā vairums deputātu bija bez iepriekšējas pieredzes pilsonības jautājumu risināšanā. Tāpēc, kad tiku ievēlēts komisijas priekšsēdētāja amatā, apzināti izvēlējos iet savu ceļu un lielu komisijas sēžu daļu veltīt deputātu pašizglītošanai. Ja nebija jāizskata iesniegumi vai likumprojekti, tad ar ekspertiem pārrunājām dažādus ar pilsonību un tautas nākotni saistītus aspektus.
Gribu izteikt atzinību Saeimas darbiniekiem, kuri nodrošināja komisijas darba veiksmīgu norisi. Tikšanās ar diplomātiem no ārvalstu vēstniecībām nebūtu iedomājamas bez Protokola nodaļas un Saeimas tulku nevainojama darba. Bet komisijas ikdienas darbā neatsverama bija vecākā konsultanta pieredze un zināšanas.
Kā komisijas priekšsēdētājs darbu centos vadīt neitrāli, ņemot vērā dažādus viedokļus, pretējā gadījumā komisijas darbs būtu ļoti apgrūtināts. Esmu apmierināts ar komisijas sastāvu, jo deputāti bija ieinteresēti un iedziļinājās jautājumu būtībā.
EIROPAS LIETU KOMISIJA
Imants Lieģis, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs:
– 2011. gada pavasara sesijā jau tradicionāli galveno uzmanību komisija veltīja nacionālo pozīciju apstiprināšanai uz gaidāmajām Eiropas Savienības Padomes sanāksmēm. Tomēr vienlaikus pēdējos mēnešos noritēja arī aktīvs darbs parlamentārās diplomātijas jomā, dažādu formātu tikšanos laikā skaidrojot Latvijas nostāju mūsu valstij būtiskos ES politikas jautājumos.
Jūnija beigās Eiropas Komisija nāks klajā ar savu piedāvājumu jaunajam ES daudzgadu budžetam 2014.-2020. gadam. No finansējuma sadales jaunā ES budžeta ietvaros būs atkarīgs, cik daudz naudas mūsu valsts saņems kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas ietvaros. Tieši tādēļ nozīmīgas bija ES komisāru Maroša Šefčoviča un Januša Levandovska viesošanās Saeimā, kuru laikā bija iespējams abus komisārus nepastarpināti iepazīstināt ar Latvijas nostāju.
Tiekoties ar abiem komisāriem, varējām no jauna skaidrot un aizstāvēt Latvijas pozīcijas par taisnīgiem tiešmaksājumiem un kohēzijas finansējuma nozīmību Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Gan no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Šefčoviča, gan ES budžeta komisāra Levandovska saņēmām apliecinājumu, ka Eiropas Komisija labi izprot Latvijas problēmas. Jau tagad ar piesardzīgu optimismu var prognozēt, ka Latvijas lauksaimnieki saņems daudz lielākus tiešos platībmaksājumus.
Sarunās ar komisāriem arī uzsvēru, ka Latvija stingri iebildīs pret atsevišķu dalībvalstu mēģinājumiem noteikt jaunu pārejas periodu tiešmaksājumu izlīdzināšanai un jaunā sistēma jāievieš jau no 2014. gada.
Turklāt ar komisāru Šefčoviču par lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu runāju arī ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju pārstāvju (COSAC) tikšanās laikā. Tāpat COSAC sanāksmē par šiem jautājumiem tikos arī ar Vācijas, Francijas un Apvienotās Karalistes parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītājiem, jo šo valstu viedoklis būs izšķirošs, pieņemot lēmumu gan par jauno daudzgadu budžetu, gan kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas finansējuma apmēriem.
Būtiski, lai par šiem jautājumiem Latvijas pārstāvji visos ES politikas līmeņos uzturētu vienotu vēstījumu. Gan Saeimas deputāti, tiekoties ar citu dalībvalstu parlamentāriešiem, komisāriem un diplomātiem, gan valdības pārstāvji ES Padomes sanāksmēs, gan no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti un, protams, diplomāti, kuri strādā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē. Tikai saskaņojot šādu lobēšanas darbu visos ES politikas līmeņos, mums būs labas izredzes panākt labvēlīgu iznākumu.
Šīs pavasara sesijas laikā komisija arī aicināja nodrošināt iespēju Briselē turpināt darbu Latvijas Radio korespondentei. Informācija, ka nepietiekama finansējuma dēļ Latvijas Radio korespondenta punktu Briselē iecerēts slēgt, izskanēja, komisijai tiekoties ar sociālajiem partneriem. Tādēļ komisija nosūtīja vēstuli Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, aicinot nodrošināt, lai sabiedriskajā pasūtījumā būtu paredzēta iespēja iedzīvotājiem iegūt nepastarpinātu informāciju par ES aktualitātēm un pieņemtajiem lēmumiem.
Manuprāt, būtu patiesi nožēlojami, ja, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2014. gadā, mūsu valsts kļūtu par vienu no retajām ES, kurai vairs nav neviena pastāvīga korespondenta Briselē. Tas būtiski apgrūtinātu tiešas, nepastarpinātas informācijas sniegšanu Latvijas sabiedrībai par notiekošo ES politikā.
PARLAMENTĀRĀS IZMEKLĒŠANAS KOMISIJA SAKARĀ AR IESPĒJAMĀM PRETLIKUMĪGĀM DARBĪBĀM A/S „PAREX BANKA” PĀRŅEMŠANAS UN RESTRUKTURIZĀCIJAS PROCESĀ
Igors Pimenovs, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā priekšsēdētājs:
– Saeima nav atbalstījusi priekšlikumu pagarināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības termiņu, tādējādi komisija savu darbu ir noslēgusi, un par trīs mēnešu laikā paveikto es parlamentam ziņoju šīs sesijas pēdējā Saeimas sēdē.
Savas darbības laikā komisija ir skatījusi Valsts kontroles revīzijas ziņojumus un iepazinusies ar prokuratūras lēmumu par kriminālprocesa par valsts amatpersonu rīcības likumību un atbilstību valsts interesēm, gatavojot „Parex banka” pārņemšanu, izbeigšanu.
Mūsuprāt, izmeklēšanas process bija paveikts pārsteidzoši pavirši. Paliek neskaidrs, vai prokuratūra izmantoja iespēju analizēt, atlasīt un noskaidrot aizplūdušo naudas līdzekļu patiesos labuma guvējus un viņu iespējamo saistību ar tām personām, kas bija iesaistītas „Parex banka” pārņemšanā.
Skatot dokumentus, komisija ir sagatavojusi jautājumus par procesu atbildīgajām valsts amatpersonām – gan valdības pārstāvjiem, gan valsts finanšu iestāžu vadītājiem.
Uzskatu, ka šīs komisijas darbība patiesībā bija mūsu parlamentārās kapacitātes pārbaude, cik tālu un cik patstāvīgi likumdošanas vara var darboties valstī. Vai parlaments ir sasaukts tikai tādēļ, lai izveidotu valdību un pēc tam vienīgi parakstītos zem kādiem atsevišķiem likumu labojumiem vai arī patiešām ietekmētu valsts sabiedriskās un politikās dzīves svarīgākos notikumus? Te jāpiebilst, ka Īslandē, ko arī smagi skāra banku krīze un kur finanšu sistēma bija uz katastrofas sliekšņa, arī tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas strādāja bez jebkādiem ierobežojumiem nevis trīs mēnešus, bet pusotru gadu, sagatavojot 2000 lappušu garu ziņojumu. Pēc tam tika uzsākts kriminālprocess, kura rezultātā konstitucionālajā tiesā iesniegtas attiecīgas prasības pret premjerministru un dažiem citiem ministriem. Es šeit runāju par to, cik konsekventi var darboties parlamentārieši, ja viņi patiešām vēlas būt saimnieki savā valstī.
Esmu starp tiem komisijas locekļiem, kuri ierosina 11. Saeimā darbu turpināt, izveidojot jaunu parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisijām sagatavotā informācija pilnībā pieejama Saeimas interneta vietnē http://www.saeima.lv