Tas arī visprecīzāk atbilst valsts šābrīža aktualitātei: lai paaugstinātu iedzīvotāju labklājību, visiem spēkiem ir jāveicina uzņēmējdarbība, kas savukārt dotu cilvēkiem darbavietas un iztikas līdzekļus. Ekonomiskā aktivitāte vajadzīga arī reģionu attīstības līdzsvarošanai, jo pašlaik daudzviet Latvijā vērojamā atpalicība un lauku apvidu iztukšošanās no iedzīvotājiem jau sasniegusi kritisko līmeni.
Daudz šajā virzienā varētu darīt vietējā vara – pašvaldības. Tagad, kad izstrāde cieši tiek saistīta ar nākamo Eiropas Savienības fondu apguves posmu, pašvaldības arvien skaļāk prasa lielāku vaļu rīcībai savā teritorijā un Eiropas naudas izlietojumā. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka vietējai varai ir aktīvi jāiesaistās uzņēmējdarbības izvēršanā un arī projekti, kas saistīti ar ES fondu naudu, jāizstrādā galvenokārt ar šādu uzstādījumu.
LV portāls jautā: Vai pašvaldības ir gatavas jaunajai atbildībai un spēs paveikt tām izvirzītos uzdevumus?
Jānis Piešiņš, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks:
"Lai sagatavotos nākamajam Eiropas Savienības fondu programmēšanas periodam, tagad darbība vienlaikus norisinās vairākās "frontēs", un ir ļoti grūti pateikt, kāda būs galīgā versija.
Saskaņā ar Ministru kabineta nolemto, pašlaik izstrādājamam NAP 2014.–2020.gadam varēs būt tikai trīs prioritātes: "Cilvēka drošumspēja", "Tautas saimniecības izaugsme" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas".
Tā kā tās ir pietiekami vispārīgas, zem katras no šīm prioritātēm varēs diezgan daudz ko "palikt apakšā", un var gadīties, ka pašvaldību darbību tās pārāk neierobežos. Tas ir viens variants.
Otrs – Finanšu ministrija jau iepriekš sāka izstrādāt savus priekšlikumus, kur prioritāšu ir mazliet vairāk, tās izstrādātas sīkāk. Cerams, arī zem tām varēs ievietot pašvaldībām vitāli nepieciešamas aktivitātes.
LPS iepriekšējā kongresā pieņēma rezolūciju par attīstības vadības principu maiņu. Kāpēc tas bija nepieciešams? Ļoti vienkāršu iemeslu dēļ – lai pašvaldības infrastruktūras projektus savā teritorijā varētu plānot secīgi un mērķtiecīgi, ar kompleksu un ilgtspējīgu pieeju. Lai nav tā, kā līdz šim – vispirms viena ministrija piešķir naudu ielu remontam, bet pēc tam cita – ūdensapgādes sistēmas sakārtošanai, un jaunais asfalts ir jāuzlauž, lai nomainītu caurules. Tādēļ ierosinājām, ka daļu naudas vajadzētu nodot tieši pašvaldībām (var debatēt, tieši cik daudz – 30, 50 vai 10%), lai tām būtu sava nauda, ko projektos pielikt klāt tur, kur vajag. Jo ir skaidrs, ka ar nozaru (ministriju) prioritātēm iedalīto naudu visas pašvaldību neatliekamās vajadzības nenosegs.
Lai pamatotu šā principa nepieciešamību, VARAM apkopoja pašvaldību nākamo projektu priekšlikumus. Bet tas zināmā mērā ir "nogulēts". Tālab, ka iepriekš katrai pašvaldībai vajadzēja izstrādāt savu ilgtermiņa attīstības stratēģiju, nosakot lielos mērķus – kādā virzienā attīstīsies, kā soli pa solim virzīs savu turpmāko darbību. Vai, piemēram, izvērsīs atpūtas industriju, lauksaimniecību vai citu ražošanu.
Šāda prasība pašvaldībām netika izvirzīta, to aizvietoja ar attīstības programmu. Bet tas pēc likuma ir stratēģijas izpilddokuments, rīcības plāns, kas ved uz mērķi, kurš faktiski nav noteikts.
Līdz šim pašvaldībām mērķus neprasīja, jo tos izvēlējās ministrijas savu nozaru interesēs. Bet mainās ministri, mainās nostājas, un pastāvīga ilgtermiņa attīstības politika tādēļ nebija iespējama.
Kaut arī pašreizējam laikposmam Latvijā ir izstrādāts Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam, tas ir pārāk vispārīgs, bez rīcības plāna un finansējuma piesaistes prioritāšu īstenošanai; visbeidzot, ekonomiskā krīze tā darbību vispār apturēja. Tātad šodien tāda vidēja termiņa plānošanas dokumenta mūsu valstī nemaz nav: jaunais plāns stāsies spēkā tikai 2014.gadā. Pašiem ir jābūt skaidram, kurp un kādēļ mēs ejam. Bet šīs skaidrības nav.
Piemēram, pašlaik notiek liela cīņa par lauksaimnieku naudām. Protams, lauksaimniekiem vajag taisnīgus platībmaksājumus. Bet vai ir zināms, kur šo naudu (ja tiks izcīnīta) ieguldīs? Vai ražošanas uzlabošanā, vai arī saimnieks nopirks sev jaunu auto vai uzbūvēs lepnāku ģimenes māju? Par to neviens nerunā.
Pašvaldībām atbilstoši jaunā NAP vadmotīvam vajadzētu veicināt uzņēmējdarbību. Tai pašā laikā saskaņā ar pastāvošajiem likumiem tās nedrīkst ieguldīt nevienu latu, ja finansējums nav paredzēts pašvaldības tiešo funkciju nodrošināšanai. Tad kā lai atbalsta uzņēmēju?
Ja kādā pagastā pašvaldība vēlas attīstīt jaunu industriālo teritoriju, kur varētu sākt strādāt jauns uzņēmums un tur vajadzētu asfaltēt ielu, to nedrīkst darīt: tā patlaban nav pašvaldības funkcija. Turklāt tas būtu atbalsta principu pārkāpums - vienam uzņēmējam būs radīti labāki apstākļi nekā citam. Tur vēl vajadzētu pievilkt ūdensvadu. To arī darīt nedrīkst. Tad jāmeklē apkārtceļi, piemēram, ūdensvadu vilkt uz kapiem drīkst.
No vienas puses, ir labi, ka VARAM apkopojusi pašvaldību projektus nākotnes attīstībai. Taču tajā pašā laikā pašvaldības savus projektu priekšlikumus izstrādā saskaņā ar normatīvajos aktos atļautajām darbībām.
Ja mainām uzstādījumu pašvaldību pamatuzdevumiem, nosakot, ka tām par katru cenu jāveicina uzņēmējdarbība, tad vienlaikus ir jāmaina normatīvie akti, lai pašvaldībām atļautu to darīt. Vai vismaz pilsētas vai novada domei ir jāpasaka – neskatieties uz šodienas likumiem, bet taisiet tādus projektus, kas pašvaldības iedzīvotājiem tiešām ir visvajadzīgākie un dotu vislielāko labumu, bet mēs – valsts – likumus sakārtosim...
Bet tā taču nedrīkst teikt! Pašvaldības autonomās funkcijas pašlaik ir izglītība, kultūra, vietējā infrastruktūra. Bet ar to ir par maz, lai izstrādātu projektus, kas nākotnē prasītu ne tikai uzturēšanas izdevumus, bet nestu arī peļņu.
Kā skaidro Pārresoru koordinācijas centrs, prioritātē "Cilvēka drošumspēja" paredzēts koncentrēties uz tādiem darbības virzieniem kā nodarbinātība, veselība, izglītība, dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošana, demogrāfija, radošums un citas vērtības.
Otrās prioritātes "Tautas saimniecības izaugsme" galvenie darbības virzieni ir ražojošais sektors, loģistikas un tranzīta pakalpojumi, uzņēmējdarbības vide, ražošanu atbalstoša publiskā infrastruktūra, radošās industrijas, publiskā pārvaldība un sabiedrības līdzdalība, kā arī droša un konkurētspējīga enerģija.
Bet trešo prioritāti "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" būtu jāvērš uz tām iniciatīvām, kas raksturīgas tikai konkrētām teritorijām, ne Latvijai kopumā. Kopīgās lietas jārisina gan iedzīvotāju drošumspējā, gan ekonomikas izaugsmē, bet trešajam pīlāram jāatraisa vietējā iniciatīva, jārisina katras teritorijas specifiskās problēmas. Ja tagad tik populārajā Latgales akcijā jāparedz kādi pasākumi, kuri tiks veikti tikai Latgalē, tikai turienes specifikai. Tajā pašā laikā Latgalē jāveic arī tie pasākumi, kas paredzēti visai valstij – tātad arī no otras un pirmās prioritātes.
Pašreiz vissvarīgākais NAP izstrādātāju uzdevums ir noskaidrot, kādas rīcības tiks veiktas katrā no prioritātēm, lai izslēgtu pārklāšanos. Tas nav viegls uzdevums, un jānovēl NAP izstrādātājiem veiksme un izturība!"
Edvīns Bartkevičs, Ogres novada domes priekšsēdētājs:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
"Šobrīd notiek jaunā NAP izstrāde, un valdība ir skaidri pateikusi: jā, šis būs tas dokuments, kurā noteiks tos uzdevumus un rīcības, ko finansēt no Eiropas naudas. Taču šim dokumentam ir jāatbilst ietvaram – cik daudz naudas tiks iedalīts no ES fondiem un cik lielu līdzfinansējumu atvēlēs no valsts budžeta. Tātad mūsu plāniem ir jābūt reāliem.
Ogres novadā, ja apkopojam projektus, kas būtu nepieciešami, lai izpildītu visas likumu un MK noteikumu prasības pašvaldībām, summa pārsniedz 200 miljonus latu. Šajos projektos nav iekļautas nekādas pārmērības, nekā lieka. Bet arī tikai prioritārie, neatliekami vajadzīgie projekti prasītu 100 miljonus: novads taču ir liels – mums ir pilsēta un desmit pagasti.
Saistībā ar uzstādījumu, ka pašvaldībām ir jānodrošina pievilcīga vide uzņēmējdarbībai, minēšu sadzīvisku piemēru – karote ēdienreizē ir vajadzīga tādēļ, lai ēdiens nebūtu jāņem ar rokām. Piemēram, kad tika pārveidota Ogres autokombināta teritorija, kur tiešām bija ražotāji, kuriem bija vajadzīga laba iela, tad mēs ne no kādiem fondiem nevarējām šim nolūkam dabūt naudu. Pašvaldība ņēma kredītu un ceļu izbūvēja. Kad vajadzētu izbūvēt ceļu cauri privātai teritorijai, lai palīdzētu izveidot ražotni, tas pašvaldībai ir aizliegts. Kamēr valsts nemainīs Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas šobrīd ierobežo pašvaldību spēju atbalstīt biznesa struktūras, īstenot NAP vadmotīvu "Ekonomikas izrāviens" praktiski būs neiespējami.
Jā, pašvaldībām iesaka sagatavot industriālās teritorijas, lai tur varētu ienākt investori. Bet jautājums – vai ir vērts sagatavot industriālo teritoriju un atplestu muti gaidīt, vai un kad investors nāks. Mūsu ieskatā, ir vērts ieguldīt līdzekļus un sagatavot teritoriju tad, ja investors ir pieteicies. Bet ir jābūt iespējām to izdarīt, taču, kā jau minēju, mums ar likumu tas ir aizliegts.
Tomēr vienlaikus gribu aizstāvēt arī šos, kā tagad mēdz teikt, projektus "parazitējošiem" objektiem, kuri nākotnē nenesīs tiešu ekonomisku atdevi. Piemēram, ja novadā ir kultūras nams, kuru nepieciešams siltināt, tas dos ekonomisku labumu tādējādi, ka par tā apkuri vajadzēs maksāt mazāk. Kultūras namiem svītru vispār nedrīkst pārvilkt, jo šobrīd tie vairs nav iestādes, kur tikai dzied un dejo, saglabājot nacionālo identitāti, bet daudzviet tie pilda arī sociālo funkciju. Cilvēki, piedaloties koros vai citos kolektīvos, radoši izpauž sevi, satiek draugus, paziņas, varbūt tādus pašus, kam arī pašlaik nav darba, bet ir komunālie parādi. Cits citu atbalstot un stiprinot, šo grūto laiku vieglāk pārvarēt un izkļūt no grūtās situācijas. Ja pie skolas, kurā mācās daudz skolēnu, kā Ogrē, nav pienācīga stadiona, tas ir jābūvē.
Bet naudas pašvaldībām kļūst arvien mazāk. Katra nozares ministrija arvien kaut ko samazina savās dotācijās, dēvējot to tikai par sīkumu. Piemēram, Kultūras ministrija samazināja 30% finansējuma mākslas un mūzikas skolu uzturēšanai, apgalvojot, ka tas nieks vien ir un pašvaldībai būs jāsedz tikai administrācijas algas. Ja saskaitām kopā pa visu novadu, šis "bišķiņ" pārvēršas par miljoniem. Ceļu būve kļuvusi pusotru reizi dārgāka, bet dotācija ceļiem ir samazināta četras reizes. Šādus "niekus" varu minēt rindām.
VARAM izvirzītais mērķis – veicināt reģionālo attīstību, dodot pašvaldībām lielāku patstāvību plānošanā un projektu īstenošanā, ir cēls. Mūsu valstī tradicionāli līdz šim viss noticis nozaru dalījumā, pa vertikālēm – izglītība, satiksme, kultūra un tā tālāk. Pašvaldības jau sen ir prasījušas – ir vajadzīga arī horizontālā attīstība, kad visu nozaru vajadzības mērķtiecīgi tiek integrētas vienā teritorijā.
Manuprāt, izstrādājot nākamo NAP, ir jādomā, lai prioritātes nesadrumstalotu, naudu neizšķaidītu daudziem mērķiem, tad beigās nebūs nekāds efekts. Turklāt nekad visas problēmas neatrisinās, visas vajadzības neapmierinās tikai ar Eiropas fondu naudu. Šī nauda, pēc Eiropas Savienības filozofijas, ir līdzfinansējums projektu īstenošanai katrā no dalībvalstīm. Tad ir jautājums – cik liels būs mūsu pamata ieguldījums?"
