SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. maijā, 2012
Lasīšanai: 15 minūtes
3
3

Rīcības plāns Latgalei – ielāps vai īstenas iespējas

Lai Latgale kļūtu par līdzvērtīgi attīstītu Latvijas daļu, šobrīd tiek gatavota likumdevēja politiska vēlēšanās. Tomēr ar to vien ir par maz, lai tuneļa galā parādītos gaisma – daudz svarīgāk ir lai adekvāta būtu pašvaldību un komersantu kapacitāte piedāvāto iespēju efektīvā izmantošanā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pēc pāris mēnešu intensīvas rosības Latgales attīstības rīcības plāna izstrāde nonākusi finiša taisnē. Līdz aprīļa beigām norisinājās plāna projekta galīgā saskaņošana starp ministrijām, un, ja tā noritēs raiti, šo dokumentu 8.maijā paredzēts izskatīt valdībā.

Lai plašāk apzinātu arī iedzīvotāju vēlmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) īpaša rīcības grupa līdz 23.martam apkopoja viņu iesniegtos priekšlikumus, sagatavoja ziņojumu "Iespēju Latgale" , ko 11.aprīlī prezentēja reģionālajā forumā Daugavpilī. Caurlūkošanai bija iesūtīti vairāk nekā 400 priekšlikumu, no kuriem plānā iekļāva 50, ko vērtētāji atzina par reāli īstenojamiem īstermiņā un finansējamiem tuvākajos divos gados.

Priekšlikumi par nodokļiem – ārpus "iekavām"

Latgales uzņēmēji un arī ekonomisti publisko gana skeptiskus viedokļus par sagatavoto plānu un tajā piedāvātajiem risinājumiem, izsakot bažas, ka plāns ir kārtējais "ķeksīša" dokuments. Ekonomists Uldis Osis norādījis, ka plāns ir birokrātisks, piedāvātie pasākumi pārāk sadrumstaloti un to īstenošana diez vai būs efektīva.

Viens no latgaliešu skeptiskā vērtējuma iemesliem varētu būt tas, ka plāna izstrādātāji nav ņēmuši vērā viņu priekšlikumus šajā reģionā ieviest dažādus nodokļu atvieglojumus, tādējādi radot labākus apstākļus uzņēmējdarbībai.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas apakškomisijā, kuras locekļi arī sīkāk vēlējās uzzināt par topošo dokumentu, VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits skaidroja: "Par nodokļu izmaiņām iedzīvotāju priekšlikumu bija visvairāk, daudzi vēlējās redzēt Latgali kā beznodokļu zonu. Mūsu skatījumā, šis atbalsts būtu "akls". Jo atbalstītu gan veiksmīgos, gan neveiksmīgos uzņēmumus. Gan produktīvus, gan mazāk produktīvus."

Viņš arī atzīmēja, ka izmaiņas nākotnē varētu skart nodokļu sistēmu pašvaldībās, "lai tām ir kādi instrumenti, ko var piedāvāt nodokļu atlaižu veidā, bet šo jautājumu neiekļāvām plānā, jo tas ir daudz plašāks un būtu skatāms visas valsts mērogā.

"Bija iesūtīti vairāk nekā 400 priekšlikumu, no kuriem plānā iekļāva piecdesmit."

Latgalē sociāli ekonomiskās problēmas ir bijušas ilgtermiņā, un ar šo rīcības plānu nepretendējam tās visas atrisināt; šis uzdevums būs nākamā Nacionālā attīstības plāna kompetencē. Mūsu piedāvājums ir lūkoties, ko jau esošajā plānošanas periodā varam izdarīt tieši Latgalē, koncentrējot pašlaik pieejamos resursus. Tālāk raudzīsimies uz Eiropas Savienības fondu plānošanas nākamo periodu, un tur aktivitātes varētu būt daudz plašākas.

Plānā tiks iekļauti arī atsevišķi pasākumi no industriālās politikas īstenošanas, ko redzam kā pilotprojektu turpmākajos divos gados, lai uz iegūto rezultātu pamata šo pieeju varētu arī daudz plašāk īstenot jau nākamā fondu plānošanas periodā."

Kādēļ plāns tieši Latgalei?

"Aplūkojot ekonomiskos procesus, redzams, ka Latgale ir visvājāk attīstītais reģions. Šeit ir otrs mazākais uzņēmumu skaits Latvijā, piemēram, uz 1000 iedzīvotājiem Latgalē 2009.gadā bija 48 ekonomiski aktīvās vienības, Rīgas reģionā – 62; arī jaundibināto uzņēmumu skaits ir vismazākais (pērn 3 uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinājumam: Rīgas reģionā – 12, bet vidēji valstī – 8).

Savukārt Latgalē ir otrais vislielākais pašnodarbināto skaits un mazākais komercsabiedrību skaits. Pašnodarbinātie nespēj piesaistīt pietiekami daudz privāto investīciju, lai tālāk attīstītos, ražotu jaunus produktus vai izvērstu pakalpojumus. Tas tālāk arī parādās rādītājos par piesaistītajām nefinanšu investīcijām, kas ir 3,5 reižu mazākas nekā Rīgas reģionā. Mazie uzņēmēji pamatā nodarbina paši sevi, bet nedod darbu citiem. Tas lielā mērā atsaucas uz bezdarbu, kas savukārt ietekmē iedzīvotāju ieņēmumus: Latgalē tie ir 4,3 mazāki nekā citās pašvaldībās.

Visbeidzot, tas ietekmē arī iedzīvotāju izvēli: kā liecina SKDS 2011.gada pētījums, pārcelties uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai ārzemēs plāno 22% no Latgales reģiona iedzīvotājiem (valstī vidēji 17% ). Arī tautas skaitīšanas dati liecina, ka vislielākais iedzīvotāju skaita kritums desmit gados bijis tieši Latgalē – 21% procents iedzīvotāju," šādi situāciju Latgalē deputātiem raksturoja R.Bremšmits.

Te jāatgādina, ka arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks plašsaziņas līdzekļiem sacījis: "Vispirms gan visiem Saeimas deputātiem, gan valdībai jāsaprot un godīgi jāpasaka, ka situācija Latgalē ir katastrofāla. Turklāt tas, ka šeit ir reģions ar vieniem no vissliktākajiem demogrāfijas un ekonomikas statistikas rādītājiem Eiropā, jāatzīst ne tikai Latvijas valsts, bet visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī."

Tātad Latgalei palīdzība vajadzīga neatliekami, negaidot nākamos ES naudas resursus. Bet – kā?

Ko piedāvā plāns?

"Nelabvēlīgo apstākļu cēlonis lielā mērā ir ekonomika, un arī rīcības plānā tādēļ uzsvars likts tieši uz ekonomikas jautājumiem un uzņēmējdarbību. Tā mērķis ir panākt iedzīvotāju aktīvāku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, kā arī radīt labvēlīgākus nosacījumus privāto investīciju piesaistei Latgalē. Pirmkārt, tas nozīmē radīt labvēlīgākus apstākļus jau esošiem uzņēmumiem, lai tie varētu paplašināties, kā arī atbalstu jaunu uzņēmumu izveidei," rīcības plāna pamatnostādnes skaidroja R.Bremšmits.

"Plānā ir paredzēti tādi pasākumi kā uzņēmējdarbības prasmju attīstība un motivācijas celšana, finansiāls atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem atbalsta programmu veidā, kā arī nodrošināt speciālistus, kas palīdzēs jaunajiem uzņēmējiem veikt birokrātiskās procedūras, sagatavot projektu pieteikumus un piesaistīt finansējumu biznesa idejas īstenošanai.

Otrs rīcības virziens ir radīt labvēlīgāku vidi ārvalstu un vietējo investīciju iegūšanai: pilnveidot darbaspēka kvalifikāciju atbilstoši investoru vajadzībām; piesaistīt jaunos speciālistus Latgales reģionam; piedāvāt saimnieciskajai darbībai piemērotas teritorijas un infrastruktūru; nodrošināt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai; vienkāršot robežšķērsošanas procedūru; atbalstīt vietējo produktu patēriņu publiskajos iepirkumos, ieviešot videi draudzīgu "zaļo iepirkumu" principu."

Kopumā rīcības plāna ieviešanai paredzētais finansējums plānots 71 miljona latu apmērā. Šim nolūkam no valsts budžeta papildus tiks novirzīti 6,3 miljoni, un ES fondu programmās, pārveidojot atbilstoši nepieciešamajiem mērķiem jau esošās (40,5 milj. latu) un atverot jaunas aktivitātes (24,5 milj. latu), kopumā būs pieejami 65 miljoni latu.

Turpmāk par dažiem no plānā paredzētajiem pussimt pasākumiem Latgales attīstības virzīšanai.

Atbalsts biznesa sācējiem un tiem, kas meklē darbu

Par svarīgu plāna mērķgrupu tiek uzskatīti uzņēmējdarbības sācēji, un viņiem būs paredzēti vairāki pasākumi. Sadarbojoties Ekonomikas ministrijai un Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA), plānots izveidot jaunu mikroaizdevumu fondu, no kura būtu pieejami aizdevumi līdz 50 tūkst. eiro (aizdevuma termiņš no viena līdz 10 gadiem).

"Šo aizdevumu finansētu gan LGA, gan komercbankas, kas to īsteno, piemērojot subsidēto procentu likmi – aizdevumi finansēti 50%  apmērā no LGA noguldījuma un 50%  - no bankas pašu līdzekļiem. LGA neprasa procentus par savu daļu, bet uzņemas 80% zaudējumu," skaidroja R.Bremšmits.

Par iedarbīgu atbalsta instrumentu plāna veidotāji uzskata Zemkopības ministrijas (ZM) pasākumu "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai", kurā paredzēts palielināt atbalsta intensitāti, līdzšinējo 60% vietā nosakot 70%, un projektiem, kuru attaisnotie izdevumi nepārsniedz 35 tūkstošus latu, ievērojami vienkāršojot iesniedzamo informāciju. Vēl plānā jauno komersantu atbalstam iecerēts rīkot reģionālos grantu konkursus inovatīvo biznesa ideju atbalstam (līdzīgi kā pašreizējais valsts mēroga "Ideju kauss"), un tam plānots finansējums 52,3 tūkst. latu apmērā no Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem.

Tāpat plānots ES fondu aktivitātes "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai" ietvaros nodrošināt regulāru Hipotēku bankas konsultantu pieejamību biznesa ideju izvērtēšanai un biznesa sācēju konsultēšanai, nākamajiem komersantiem sedzot ceļa izdevumus uz apmācībām Latgales reģionā.

"Latgalei palīdzība vajadzīga neatliekami, negaidot nākamos ES naudas resursus."

Darbaspēka zināšanu un prasmju celšanai papildus no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem tiks novirzīti 4 milj. latu bezdarbnieku iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos (apmācībai, pārkvalifikācijai, komercdarbības uzsākšanai, subsidēto darbavietu izveidei). Savukārt no valsts budžeta papildus 120 tūkst. latu domāts atvēlēt reģionālās mobilitātes pasākuma ieviešanai – lai tiem bezdarbniekiem, kuri Nodarbinātības valsts aģentūras sistēmā atraduši darbu citā pašvaldībā, īstermiņā segtu transporta izdevumus nokļūšanai no dzīvesvietas līdz darbam.

Plānots profesionālajās un vispārējās izglītības iestādēs, izmantojot un modernizējot to infrastruktūru, organizēt pieaugušo neformālās izglītības programmas, lai iedzīvotājus, kam zems izglītības līmenis, nodrošinātu vismaz ar pamatprasmēm. Tiek lēsts, ka šīs profesionālās izglītības programmas kopumā skartu aptuveni 8000 cilvēku, un tam papildus no valsts budžeta varētu tikt novirzīti ap 2 milj. latu.

Plāna veidotāji uzskata, ka Latgales reģionā ir svarīgi piesaistīt jaunos speciālistus: šeit ir atšķirīgs algu līmenis, citiem tas šķiet nepievilcīgs reģions, un tādēļ vajadzīgi papildu stimuli. Viens no tiem varētu būt studējošo kredīta dzēšanas iespējas tiem, kuri izvēlētos strādāt publiskajā sektorā Latgalē. Otrs – pašvaldības savos saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā varētu piedāvāt jaunajiem speciālistiem, piemēram, skolotājiem, dzīvojamo platību. Kā stāstīja R.Bremšmits, ir noskaidrots, ka šādi Latgalē ir pieejami vairāk nekā 413 dzīvokļu.

No industriālās politikas viedokļa

"No industriālās politikas viedokļa ir svarīgi uzņēmējiem piedāvāt gan atbilstošas ražošanas telpas, gan publisko infrastruktūru, un šeit ir divi, savstarpēji saistīti pasākumi – jauna atbalsta programma komersantiem "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu rekonstrukcijai vai izveidei". Šai programmai tiktu novirzīts pārpalikums no īpaši atbalstāmajām teritorijām – 6 miljoni latu, un uz šo atbalsta programmu, visticamāk, pretendēs Daugavpils un Rēzekne, jo atbalsts paredzēts lielo industriālo parku turētājiem," informēja R.Bremšmits.

"Otra atbalsta programma paredzēta pašvaldībām (nacionālās un reģionālās nozīmes centriem), un tā faktiski ir jau esošā pilsētvides programma, kur papildus uzņēmējdarbības vides sakārtošanai (ražošanas teritorijām pieguloši ceļi un komunikācijas, kas ir daļa no pilsētas kopējās infrastruktūras) tiks novirzīti 14,5 miljoni latu. Šo programmu redzam arī kā pilotprojektu nākamajam periodam, kad tās plānojam ieviest daudz plašāk." Ceļu infrastruktūras uzlabošanai no valsts budžeta plānoti nepilni 4 milj. latu, par kuriem varētu sakārtot gandrīz 70 km dažādu ceļa posmu.

Jau esošiem uzņēmumiem vēl paredzēts atbalsta pasākums "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības", ko pārrauga ZM un kura ietvaros būtu pieejami 8 milj. latu. Paredzēts veikt izmaiņas lauku attīstības programmas 2007.-2013.gada pasākumā "Atbalsts lauksaimniecības uzņēmumu modernizēšanai" , nosakot atbalsta intensitāti līdz 80% un samazinot maksimālo izmaksu apjomu no 2,8 milj. līdz 500 tūkst. latu. Uzņēmējdarbības attīstībai paredzēti grozījumi kredītfonda noteikumos.

Ar piedāvātu naudiņu vien ir par maz

Apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis saistībā ar rīcības plānu pauda šādas bažas: "Daudzi no plāna pasākumiem ir saistīti ar izmaiņām gan Ministru kabineta, gan ES fondu izmantošanas noteikumos. Kā zināms, šīs procedūras izmainīt nav iespējams nedēļas laikā, un tādēļ var paredzēt, ka daļa finansējuma, visticamāk, būs pieejama tikai gada beigās. Vai tas nebūtu jāņem vērā, nosakot rīcības plāna pasākumu termiņus? Otrkārt, kuras reāli būtu tās nozares, kuras attīstīt, jo viens ir iespēja saņemt naudu, bet otrs zināt, kam to izlietot, lai nesanāk "Kombuļu lāzeršovs numur divi", kad naudu prasīs bezjēdzīgām lietām; formāli mēs būsim it kā Latgales uzņēmējdarbībai palīdzējuši, bet patiesībā atdeves no tā nebūs."

"Profesionālās izglītības programmas kopumā skartu aptuveni 8000 cilvēku."

Uz to R.Bremšmits atbildēja: " Lai programmas īstenotu, saistībā ar noteikumu izmaiņām būs jāveic vairākas darbības, un tas ministrijām būs jādara. Bet plānā ir paredzēts, ka būs jāveic šādi priekšdarbi. Ja gaidīsim, kamēr to visu izdara, un tikai tad apstiprināsim rīcības plānu, tad šādiem plānošanas dokumentiem nav nozīmes. Bet Latgalē atbalstāmās nozares noteikti ir metālapstrāde, kokapstrāde, lauksaimniecība, bet nav izslēdzama arī neviena cita. Taču, ieviešot mikrokredītu programmu, bankas iespējamos biznesa riskus izvērtēs."

Deputāte Dana Reizniece-Ozola interesējās: "Latgalei ir bijusi iespēja piedalīties atbalsta programmās arī līdz šim. Vai ir izpētīts, kādēļ nav bijis pietiekams līdzekļu apguves līmenis?"

Arī pārējie deputāti un pieaicinātie eksperti pauda bažas, ka pašvaldību un komersantu kapacitāte piedāvāto iespēju efektīvā izmantošanā varētu būt pārāk vāja un labi gribētais var pārvērsties formālā pasākumā un zaudējumos.  

Deputāts Einārs Cilinskis savukārt domā: "Tā ir politiska vēlēšanās, lai Latgale kļūtu par līdzvērtīgi attīstītu Latvijas daļu. No efektivitātes viedokļa skatoties iznāk, ka visu koncentrēt Rīgā būtu visizdevīgāk. Bet ir iespējams finansēt tehnisko palīdzību, lai palīdzētu labāk sagatavot projektus, var taču atrast veidu, kā iedot šo kapacitāti Latgalei."

Vēl nekas nav beidzies, minētie skaitļi vēl tikai projektā – plāna vērtēšana turpinās, un šis un tas vēl var mainīties.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU