Informatīvo ziņojumu valdība izskatīja 5.februārī, ieviešot tajā vairākus grozījumus un pagarinot dažu pasākumu izpildes termiņus no pērnā gada uz šo gadu, kā arī vēl 2014.gadā. VARAM nedēļas laikā precizētais plāns jāiesniedz Valsts kancelejā.
Šis notikums uzjundīja kārtējo intereses vilni par norisēm Latgalē un to, ko īsti šim valsts reģionam devis tieši pirms gada VARAM ar vērienīgu diskusiju "Iespēju Latgale 2012" iesētais, bet pēc tam "prāta vētrās", priekšlikumu vākšanā un sijāšanā un forumos tālāk izdiedzētais rīcības plāns.
Plāns nav burvju nūjiņa
Pēc gada skaidri redzamas divas atšķirības no sākotnēji spriešanas karstumā paredzētā. Pirmā – vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža toreizējais kareivīgais noskaņojums, ka visu izdosies paveikt ārkārtēji straujā tempā un izņēmuma kārtā pārvarot birokrātiskos šķēršļus, nu manāmi norimis un iekļāvies realitātes ietvarā. Pirms Ministru kabineta sēdes 5.februārī viņš atzina, ka kopš plāna apstiprināšanas valdībā pagājis vien pusgads, tāpēc vēl nevar runāt par lieliem sasniegumiem, jo arī finansējums tika saņemts vēlāk, nekā apstiprināts rīcības dokuments.
Vēl ministrs sacīja, ka dažu plāna punktu izpilde iekavējusies tādēļ, ka gausāk pieņemti attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos. "Rīcības plāns nav nekāda burvju nūjiņa - katrā ģimenē, Latgales mājā no šī plāna esamības tūlīt labāk nekļūs," īstenību apzinoties, bilda E.Sprūdžs.
Otra atšķirība – pērnā gada skeptiķi un iebildumu cēlēji, viņu starpā Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadītājs, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, tagad par rīcības plāna ietekmē Latgalē notiekošo teic atzinīgus vārdus.
"Informatīvo ziņojumu valdība izskatīja 5.februārī, ieviešot tajā vairākus grozījumus."
G.Upenieks: "Rīcības plāns beidzot ir vērsts reģionālās attīstības virzienā, un tādas politikas līdz šim patiešām nav bijis. Nekad neesam teikuši, ka mums vieniem Latgalē vajag atbalstu, saprotam, ka valstī ir daudz "sāpīgu" vietu. Tikai Latgalē tas varbūt izpaudies asāk. Bet šis projekts dos pozitīvu ievirzi arī pārējām pašvaldībām izstrādāt savas attīstības programmas, un mums kopīgi – Latgalei, Vidzemei, Kurzemei un Zemgalei - būs vieglāk risināt šos jautājumus. Vēlos pateikt paldies visiem, kuri piedalījās rīcības plāna izstrādē. Ministrijas darbiniekiem mēs parasti nododam atskaites, bet šoreiz kopā devāmies uz pašvaldībām, ierēdņi deva padomus, ko un kā labāk izdarīt.
Galvenā naudas plūsma, protams, tika novirzīta uz infrastruktūru. Atbildi, cik daudz darbavietu dos šīs investīcijas, protams, jau rīt sagaidīt nevarēsim: tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Ceru, ka šis plāns nav vienreizējs pasākums. Kopā gatavojamies strādāt arī pie nākamajām programmām, jo Latgales plānošanas reģionā 12 tā dēvētie mazie novadi finansējumu vēl nav saņēmuši, bet arī tie strādā pie savām attīstības programmām un ir jāiekļauj kopīgajā shēmā, piemēram, Riebiņu, Dagdas, Ciblas novads un pārējie. Īstenojot šo programmu, mēs patiešām nedomājam par gaisa pilīm, viss darbs ir vērsts uz uzņēmējdarbību un ar to saistītām prioritātēm."
Pirmie rezultāti "Iespēju Latgalei"
"Vismaz lielās pilsētas, tostarp Daugavpils, programmu "Iespēju Latgale" vērtē pozitīvi, atzīst A.Bartaševičs. "Pirmkārt, šī programma "aizgāja" tālāk nekā citas, kurās ne vienmēr līdzās uzdevumiem bija paredzēts arī finansējums. Vēl labi, ka tā paredzēta uzņēmējdarbības, rūpnieciskās infrastruktūras attīstībai. Piemēram, Rēzeknē mēs plānojam veikt tieši rūpnieciskajām zonām piegulošo ielu rekonstrukciju. Tas faktiski ir tikai sākums, bet ļoti labs, jo mērķis ir attīstīt rūpniecisko zonu, radīt jaunas darbavietas. Mēs redzam, ka ar šo programmu paveram daudz lielākas iespējas nākotnē - atjaunot Rēzeknes kā rūpniecības pilsētas veidolu.
Finansējums, kas tika piešķirts Pilsētvides programmas ietvaros (un arī rīcības plāna īstenošanas gaitā), ir pierādījis, ka arī nākamajā plānošanas periodā visefektīvāk var izmantot līdzekļus, pašiem lemjot, kurā virzienā un kādā secībā novirzīt Eiropas fondu naudu. Pozitīvi ir arī tas, ka ar šo programmu iedvesmojam mūsu pilsētas un visas Latgales iedzīvotājus. Viņi tagad saredz savas iespējas, vairs nav jāgaužas, ka nekā nav un neko nevar izdarīt. Šis pilotprojekts ir ļāvis optimistiskāk skatīties uz realitāti."
E.Sprūdžs atzīst, ka reāls ieguvums jau pirmām kārtām ir tas, ka rīcības plāns "Iespēju Latgale" beidzot pievērsis uzmanību reģiona reālajām problēmām, gaismā izceļot jautājumus, ko neviens nevēlējās redzēt un risināt gadiem un kas nav tikai Latgales problēmas, bet patiesībā aktuālas daudzviet Latvijā.
"Šajā laikā vairākkārt esot Latgalē, esmu pārliecinājies, ka cilvēki novērtē un redz - valdība pret viņiem nav vienaldzīga. Šajā reģionā vizītēs ir bijuši vairāki ministri, Valsts prezidents, senāk tā nebija. Bet katrā Latgales mājā no šāda plāna esamības tūlīt labāk nekļūst. Taču tas, ko varam stādīt priekšā jau šodien, pēc plāna pusgada darbības, liecina, ka ieguvumi būs, cilvēki kļūst drošāki un sāk ticēt rītdienai. Tā, manuprāt, pietrūkst visas Latvijas mērogā. Ja Latgale tādējādi rāda priekšzīmi, tas ir liels sasniegums mums visiem kopā.
Uz Latgales rīcības plānu ir jāraugās kā uz pilotprojektu, kas parāda jaunu pieeju un iespēju jauniem risinājumiem reģionālajai attīstībai valsts mērogā. Kā priekšvēstnesi varu minēt, ka esam sākuši pārrunas ar Rīgas pašvaldību par īpašu likumu, kas palīdzētu galvaspilsētai labāk izmantot tās priekšrocības attīstībai; turpinājums noteikti sekos," secina vides un reģionālās attīstības ministrs.
Kas padarīts pērn
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze uzsver, ka pagājušajā gadā paveiktais liecina: tieši valsts iestāžu, pašvaldību un reģiona kopdarbs dod rezultātu. VARAM prioritāte šajā plānā ir infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam. Kā piemērs tiek minēts Daugavpils pilsētas ziemeļu rūpnieciskā zona, kur svarīga ir ceļu infrastruktūras sakārtošana un labuma guvēji būs 12 uzņēmumi un vairāk nekā tūkstotis nodarbināto.
Kopumā rīcības plāna ietvaros ir piesaistīti ES fondu līdzekļi 55,7 milj. latu un valsts budžeta līdzekļi 5,9 milj. latu apmērā, kuru apgūšanā šogad aktīvi jāiesaistās pašvaldībām.
"Pērn tika īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi Latgales attīstības rīcības plāna īstenošanai – MK pieņēma lēmumu izveidot Latgales uzņēmējdarbības centru. Šā gada sākumā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Hipotēku banku, Latvijas Lauku konsultāciju centru (LLKC) tika panākta vienošanās par praktisku sadarbību, un strādāsim, lai pirmā pusgada laikā centrs sāktu darbību ar pilnu jaudu," informē I.Raugze. Centrs ļaus izveidot vienotu konsultāciju tīklu un nodrošināt koordinētu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai.
"Katrā ģimenē Latgalē no šī plāna esamības tūlīt labāk nekļūs."
ES fondu finansējums 33,4 milj. latu apmērā papildus piesaistīts plānošanas reģiona pašvaldībām, un tās ir piedāvājušas savus investīciju projektus. (Jau minētais Daugavpils projekts, vēl tādi projekti kā "Transporta infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības veicināšanai un tūrisma attīstībai Ludzas pilsētā", "Krāslavas novada ceļu tīkla rekonstrukcija uzņēmējdarbības veicināšanai, 2.kārta", "Līvānu satiksmes infrastruktūras tīkla uzlabošana industriālo zonu sasniedzamībai un uzņēmējdarbības veicināšanai" u.c.)
Plānoti izglītības iestāžu ēku rekonstrukcijas un pašvaldības ēku siltināšanas projekti, tādējādi ilgtermiņā samazinot pašvaldību izdevumus ēku uzturēšanai.
Pērn 6,377 milj. latu ir ieguldīti Latgales vietējo autoceļu un sliktā grants seguma atjaunošanai 160,84 km kopgarumā. Starp visiem 11 LIAA piedāvājumiem par investīciju iespējām uzņēmumos Latgalei pērn bija viens, bet saskaņā ar plānā tagad noteikto šogad paredzēts sagatavot četrus līdz piecus reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus. Tie ir, piemēram, Daugavpils lidostas attīstība, biogāzes koģenerācijas stacijas izveide, lina un kaņepju šķiedru ražotnes paplašināšana un Daugavpils naftas bāzes atjaunošana.
Uzsākta pārnozaru uzņēmēju atbalsta mehānisma izveide: konsultāciju organizēšana lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem darbības dažādošanā, uzņēmējdarbības attīstības plānu izstrādē un grāmatvedības kārtošanā. Tiek veidots mikroaizdevumu fonds, patlaban jau ir saņemts apstiprinājums no Eiropas Komisijas par tā programmas nosacījumiem un norisinās attiecīgu MK noteikumu izstrāde.
"Ar prieku var secināt, ka Latgales skolas tiks pārveidotas par tādām, kurās būs iespējams apgūt uzņēmējdarbību," uzsver I.Raugze. Pērn parakstīts 41 grantu līgums par atbalstu jaunu skolas pastāvēšanas modeļu izveidošanai un attīstīšanai Sorosa fonda–Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespējas skolām" ietvaros. Šī iniciatīva iedvesmo vietējos iedzīvotājus kļūt par jaunu ideju virzītājiem savās pašvaldībās, kā arī dod "otro elpu" fiziski un funkcionāli nolietotai skolu infrastruktūrai, piešķirot tai jaunu un daudzveidīgu nozīmi.
"Rīcības plāns beidzot ir vērsts reģionālās attīstības virzienā, un tādas politikas līdz šim nav bijis."
Ar LLKC atbalstu tika organizētas jauniešu mācības (palīdzība biznesa ideju formulēšanā, biznesa aprēķinos, idejas īstenošanā), kuru rezultātā top biznesa plāni, un daži jaunieši jau uzsākuši uzņēmējdarbību.
Ir apstiprināts Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam stratēģiskais projekts "Robežšķērsošanas vietas "Vientuļi" rekonstrukcija un robežšķērsošanas vietas "Bruņiševa" labiekārtošana" (līdz 2014.gada beigām paredzēts veikt robežšķērsošanas vietas "Vientuļi" rekonstrukcijas 1.kārtu).
Likumā "Par valsts budžetu 2013.gadam" noteikts finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas studiju un studējošo kredītu dzēšanai, kurā iekļaujami līdzekļi papildu 200 kredītu dzēšanai Latgales reģionā publiskajā sektorā strādājošajiem. Šobrīd tiek gatavoti attiecīgi priekšlikumi MK rīkojumam par profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kam šogad uzsāks kredīta dzēšanu.
Kas darāms turpmāk
Turpmākie darbi līdz 2014.gadam tiek plānoti galvenokārt Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam programmas projekta "Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde" ietvaros un ir saistīti ar Latgales Uzņēmējdarbības centra plašām aktivitātēm gan valsts, gan starptautiskā mērogā.
Šā gada valsts budžetā ir apstiprināts finansējums 50 000 latu apmērā Latgales reģiona investīciju piesaistes atbalsta nodrošinājumam, piesaistot ekspertus investīciju vides izpētei, Latgales veiksmes stāstu un pieredzes popularizēšanai, rīkojot seminārus–diskusijas par Latgales reģiona rīcības plāna īstenošanas progresu un nepieciešamajām izmaiņām Latgales sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanai.
Protams, paliek ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošana, jo kopējais pērn izmaksātais finansējums visu plāna aktivitāšu īstenošanai veido tikai aptuveni 9,3 milj. latu.
A.Bartaševičs cita starpā norādīja, ka ES projektu īstenošana virzās pārāk gausi: "Nauda it kā ir, iepirkumi notiek, bet līgumu slēgšana ar institūcijām ļoti kavējas." Ministrs E.Sprūdžs savukārt neredz iemesla par to īpaši bažīties: galvenais ES līdzfinansēto projektu īstenošanā esot iekļauties plānošanas perioda ietvaros, un tas noteikti esot iespējams.
Lai mazinātu esošos stereotipus par Latgali un popularizētu tās iespējas, pēc VARAM pasūtījuma ir uzņemta filma par Latgali, uzmanību centrējot uz veiksmes stāstiem, rīcības cilvēkiem, kas strādā ar izciliem sasniegumiem, kā arī šā reģiona identitāti. Tās pirmizrāde bija janvāra pēdējā dienā, bet televīzijā filmu rādīs aprīlī. Tagad jautājums – kāds būs Latgales kopējais stāsts tuvējā nākotnē?
