VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
28. novembrī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
1
1

Latgales jautājums – iedzīvotāju mobilitāte, darbavietas un ceļi

LV portālam: JANĪNA JALINSKA, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja; JĀNIS TROŠKA, Rēzeknes novada domes izpilddirektors; ALĪNA GENDELE, Ludzas novada domes priekšsēdētāja

FOTO: SXC

Iepriekš ilgi un karsti apspriestais Labklājības ministrijas priekšlikums maksāt pabalstus tiem cilvēkiem, kuri atraduši darbu attālāk no savas dzīvesvietas, tādējādi cenšoties paši nodrošināt savu iztikšanu, nu materializējies konkrētā dokumentā – Ministru kabineta noteikumu projektā, kas 15.novembrī izsludināts apspriešanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pirms izskatīšanas valdībā par šo projektu savu viedokli un ierosinājumus var izteikt ne tikai ministrijas, bet arī ikviens, kam šis jautājums šķiet nozīmīgs.

Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"" ir izstrādāts saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu un Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati, novembra sākumā Latgales reģionā bezdarba līmenis bija 21,3%, un tas nozīmē, ka bez darba tur bija gandrīz trīsdesmit tūkstoši cilvēku. Latgalē bezdarba līmenis ir vismaz trīs reizes augstāks nekā, piemēram, Rīgā un Rīgas reģionā.

Ja darba nav, cilvēks var to meklēt tuvākā vai tālākā apkārtnē no dzīvesvietas, taču, ja ceļa izdevumi vai maksa par cita mājokļa īri  "apēdīs" teju visu algu, viņš izvēlēsies tomēr doties uz pašvaldību pēc sociālā pabalsta. Varbūt ar visu iedzīvi pārcelsies uz citu Latvijas vietu, bet, visticamāk, piebiedrosies plašajai tautiešu kopienai kādā turīgākā Eiropas valstī.

Lai to novērstu, ar jaunajiem MK noteikumiem paredzēts ieviest mobilitātes atbalsta pasākumu kopumu cilvēkiem, kas atraduši legālu darbu vismaz 20 km attālumā no savas deklarētās dzīvesvietas. Lai saņemtu atbalstu, noteikumos ir minēti daudz un dažādi nosacījumi, bet, to prasības pārvarot, iznāk, ka cilvēks pirmo četru darba mēnešu laikā kopumā varēs saņemt finansiālu atlīdzību maksimums 280 latu apmērā (sākotnēji avansā 100 latu), par ko apmaksāt (protams, NVA uzrādot apliecinošus dokumentus) tēriņus ceļam un, ja nepieciešams, mitekļa īrei. Nosacījums gan ir tāds, ka vismaz divas reizes mēnesī viņam ir jāuzturas deklarētajā dzīvesvietā – tātad pavisam pārcelties nedrīkst.

Ir vēl kāds noteikums: "Lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu aģentūra (NVA – redd.) pieņem atbilstoši iesniegumu saņemšanas secībai, ņemot vērā, ka prioritāri atbalstu sniedz tām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā (republikas pilsēta vai novads), kurā bezdarba līmenis ir augstāks. Ja personas darbavieta atrodas ārpus deklarētās dzīvesvietas administratīvās teritorijas, prioritāri atbalstu sniedz tām personām, kuru darbavieta atrodas administratīvajā teritorijā ar augstāku bezdarba līmeni vai arī personas darba devējs piedāvā vienlaicīgi uzsākt darba tiesiskās attiecības ar  vismaz 25 aģentūrā reģistrētiem bezdarbniekiem."

LV portāls jautā: Kāda nozīme, novada pašvaldības skatījumā, būs mobilitātes pasākumiem? Vai tie veicinās nodarbinātības pieaugumu novadā?

Janīna Jalinska, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja:

"Mobilitātes pabalstus varētu vērtēt pozitīvi, ja tie stimulētu un palīdzētu iedzīvotājiem atrast darbu novada teritorijā, piemēram, atbalstītu pārcelšanos no viena pagasta uz citu vai palīdzētu segt ikdienas transporta izdevumus.

Mūsu novadā, manuprāt, labākajā gadījumā cilvēks pārcelsies uz tuvāko pilsētu Daugavpili. Situācija gan ir tāda, ka tad, ja cilvēks ir aizbraucis uz pilsētu, atradis sev darbu un ir spējīgs apmaksāt dzīvošanu pilsētā, diez vai viņš gribēs atgriezties atpakaļ laukos. Visdrīzāk viņš pārcelsies uz pilsētu kopā ar ģimeni. Tomēr daudz ticamāk, ka iedzīvotājs atradīs darbu Rīgā, nevis kādā no tuvākajiem Latgales reģioniem, piemēram, Preiļos vai Krāslavā.

Kā it visur Latgalē, arī Daugavpils novadā sasāpējusi problēma ir cilvēku aizplūšana uz ārzemēm, savukārt valsts, ieviešot mobilitātes pabalstus, vēl vairāk veicinās lauku un ciemu iztukšošanos. Tas, manuprāt,  ir risinājums bez ilgtermiņa redzējuma. Mūsu realitāte ir migrācija ļoti lielos apmēros, un tas situāciju uz vietas padara vēl depresīvāku.

Piedāvātā pabalsta gaišā puse - tas vismaz dos iespēju palikt Latvijā un nedoties uz ārzemēm darba un labākas dzīves meklējumos. Piemēram, nupat kā uzzināju, ka kārtējās vienvirziena biļetes nopirkušas divas daudzbērnu ģimenes. Savukārt decembrī par četriem skolēniem mazāk paliks Nīcgales pamatskolā, kura jau tā ar saviem 48 skolēniem ir skaitliski vismazākā novada skola. Tas ir liels robs vietējām izglītības iestādēm.

Savukārt tie uzņēmēji, kuri vēlēsies atvērt uzņēmumu Daugavpils novada teritorijā, darbaspēka trūkuma dēļ, iespējams, pārdomās to darīt."

Jānis Troška, Rēzeknes novada domes izpilddirektors:

"Ņemot vērā to, ka mūsu novads ir ļoti liels un teritorijai pa vidu ir Rēzeknes pilsēta, cilvēkiem no attālākajiem pagastiem ir vairāk par 30 kilometriem. MK noteikumi paredz, ka četrus mēnešus apmaksās ceļa izdevumus un segs īres daļu; ja cilvēks paliek nakšņot, teiksim, Rēzeknē. Manuprāt, tas ir labi, jo daļa cilvēku, kuri patiešām vēlas strādāt, atrēķinot no algas ceļa izdevumus, uzreiz redz, ka nekas daudz pāri nepaliek, un tādēļ paliek mājās. To viņi skaidro arī pašvaldībā, kad nāk pēc pabalsta.

Jā, naudas atbalsts, sevišķi darba sākumā, būtu svarīgs. Daļu iedzīvotāju tas varētu motivēt meklēt darbu ne tikai savā pagastā, bet arī tālāk. Es ar cerību raugos šajā virzienā. Protams, sākotnējā versija, ka šie mobilitātes pabalsti tikai veicinās cilvēku aizbraukšanu un lauku apvidu tukšošanos, tagad izpaliek, jo šis atbalsts tomēr ir piesaistīts teritorijai – nosakot, ka priekšroka atbalsta saņemšanā būs tiem, kuri strādās teritorijās ar augstāku bezdarba līmeni, tas ir, tepat Latgalē, nevis dosies uz galvaspilsētu. Es to atbalstu un uzskatu, ka šādi cilvēkiem būs iespēja sākt atkal strādāt.

Domāju, ka strādāt gribētājs Rēzeknē darbu varētu atrast, jo tur tiek īstenoti Eiropas Savienības projekti, naudas aprite ir lielāka, intensīvi notiek būvniecība. Mēs saprotam, ka lauku apvidos ar jaunu darbavietu radīšanu neies gludi, jo tur ir īpaša specifika, it īpaši mūsu – Latgales  reģionā."

Alīna Gendele, Ludzas novada domes priekšsēdētāja:

"Varbūt neesmu īsti sapratusi un tie noteikumi jālasa vairāk reižu, bet neizpratni rada nosacījums, ka prioritāri atbalstu sniedz tām personām, kuru darbavieta atrodas administratīvajā teritorijā ar augstāku bezdarba līmeni. Vai tas novads, kurā jau tā ir liels bezdarba līmenis, būs priecīgs, ka retās brīvās darba vietas izķers atbraucēji?

Mums jau tagad ir daudz cilvēku, kuriem ir laba izglītība un kuri no lauku teritorijām brauc strādāt uz Ludzu. Jo laukos viņiem atbilstoša darba piedāvājumu nav. Un tomēr – kā tad iznāk? Lauku teritorijā mazā pagastā noteikti ir augstāks bezdarba līmenis nekā Ludzā. Ludzānieši dodas strādāt uz Rēzekni, un tur savukārt bezdarba līmenis ir zemāks. Tad tādi cilvēki mobilitātes pabalstu, iespējams, nevarēs saņemt?

To, ka cilvēkiem atlīdzina ceļa izdevumus, katrā ziņā varētu atbalstīt. Bet tas, ka viņi atstās savas mājas un nakšņos kaut kur citur, gan nav visai labi. Man šķiet, ka cilvēki pārcelsies uz dzīvi tai citā vietā, uz deklarēto dzīvesvietu aizbrauks vien "ķeksīša" pēc, bet domas viņiem jau būs citur. Tāpat jau lauku sētas ir tukšas.

Ja Latgales plāna ietvaros domā par mobilitātes atbalstu, kur ir palīdzība ceļu sakārtošanai? Ja būtu normāli ceļi, cilvēki ar vieglajiem auto ātri pārvietotos un problēmu par nakšņošanu varbūt nemaz nebūtu. Naudas trūkst gan valsts, gan pašvaldības ceļu uzturēšanai, tie sabrūk, un tā ir lielākā problēma. Slapjā laikā ceļi visā garumā pārvēršas par vannām, pēc dažiem gadiem tie vispār nebūs izbraucami, un cilvēki līdz tai darbavietai nemaz nevar nokļūt.

Par Latgales rīcības plānu teikšu tā: mēs, tie novadi, kas esam ierakstīti plānā kā reģionālie attīstības centri, esam priecīgi, jo pirmo reizi valdība ir nākusi pretī, uzņēmusies virssaistības, un tagad mums ir piešķirts finansējums uzņēmējdarbības veicināšanai un citiem mērķiem. Līdz šim tikai parunāja, valdības deklarācijā Latgali ierakstīja, un ar to viss beidzās.

Bet paliek vēl tie nelielie novadi, kā, piemēram, Kārsava, Cibla, Dagda, un viņi ir ļoti vīlušies. Jācer vienīgi, ka būs tā, kā premjerministrs teica – šis ir pirmais solis, un reģionālās politikas attīstībā sekos vēl arī citi pasākumi.

Uzņēmēji joprojām nav apmierināti ar nodokļu politiku: ir divas dažādas lietas – saimniekot pie Rīgas, kur viss pa rokai, vai uzturēt uzņēmējdarbību 270 kilometru attālumā no galvaspilsētas. Tas būtu jānovērtē un jāiestrādā nodokļu sistēmā. Tad uzņēmēji labprātāk nāktu uz Latgali, investētu uzņēmumos un rastos arī darbavietas. Tieši darbavietas ir Latgalei vitāli svarīgais jautājums."
Labs saturs
1
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU