Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sveiki! Man ir izveidojies parāds dažu tūkstošu apmērā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Biju prom vairākus mēnešus ārpus Latvijas un aizmirsu par ūdens skaitītāju nomaiņu. To pamanīju tikai tad, kad namu pārvalde elektroniski bija liegusi iespēju iesniegt ūdens nolasījumus. Protams, namu pārvalde katru mēnesi man ir uzrēķinājusi vairāk nekā 100 kubus par ūdeni, kas sastāda lielu daļu rēķina. Jā, tagad skaitītājus nekavējoties esmu nomainījis un vēlos panākt izlīgumu par parāda atmaksu. Taču neesmu gatavs maksāt par visu to ūdeni, ko NP man sarēķinājusi, kas sniedzās jau tuvu 500 kubiem! Cik tas viss likumīgi ir no NP puses? Vai tas atbilst Latvijas Satversmei un citiem normatīvajiem aktiem un samērības principam? Vai tiešām NP nav pienākums ierakstītā vēstulē paziņot par esošo problēmu? Vai tiešām tas liecina par NP godprātu, ja tā neuzskata par vajadzīgu ne telefoniski, ne ierakstītā vēstulē sazināties par esošo problēmu? Manuprāt, NP ir tieši izdevīgi, ja kāds palaiž garām šos termiņus, jo tad visus zudumus, kas radušies sava nesaimnieciskuma dēļ, var uzmest uz citu pleciem. Ko es varu pretpasākt šādai NP patvaļai? Kādas ir manas tiesības? Ja kāds jurists varētu uzņemties manu lietu, tad esmu gatavs vērsties Satversmes tiesā!
Diemžēl pašlaik neko pasākt pret RNP noteikto maksājumu summu Jūs nevarat, jo ir atslēgas vārds „aizmirsu”.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” nosaka kārtību, kā dzīvojamās mājās cita starpā notiek ūdens piegādes pakalpojumu apmaksa. Normatīvais akts attiecas uz mājām, kuras dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši savā valdījumā un nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.
„/../19. Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam./../
19.1 Šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):
19.1 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;
19.1 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;
19.1 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;
19.1 4. kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām./../”.
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš Jūsu jautājumu komentē šādi: „Es personiski uzskatu, ka šie noteikumi patiešām nav taisnīgi, bet šobrīd tie ir spēkā, un, ja ūdens patēriņa skaitītāji nav verificēti vai dzīvokļa īpašnieks nenodod skaitītāja rādījums, tad pēc trim mēnešiem ūdens patēriņa starpību var sadalīt atbilstoši MK noteikumu regulējumam. Šajā gadījumā par Satversmi nevar runāt, jo ir pieņemti likumi un MK noteikumi, kas regulē attiecīgo jomu un ir jāpilda. Vienīgais, ko varu ieteikt šajā situācijā - mēģināt ar RNP noslēgt mierizlīgumu. Tad no kaut kādas naudas summas būs jāšķiras, bet tā varētu būt mazāka, nekā pašlaik rēķinos uzrādītā. Mierizlīgums nozīmē, ka abas puses panāk soli viena otrai pretim, bet lietu neskata tiesā. Ja jautājums nonāks līdz tiesai, tad parādnieks būs zaudētājs, jo RNP ir darbojies saskaņā ar normatīvo regulējumu.”
Demokrātiskā valstī, protams, varat vērsties Satversmes tiesā (ST) ar iesniegumu par attiecīgo MK noteikumu Nr.1013 normu neatbilstību Satversmei, taču pat tad, ja ST iesniegumu atzītu par pamatotu un ar spriedumu šīs normas atceltu, tas nekādi neattiektos uz Jūsu pašreizējā parāda atmaksāšanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
