E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 4505
Lasīšanai: 5 minūtes

Nav sviru, lai piespiestu izīrētāju pildīt likumā noteikto

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
02. jūnijā, 2014
Krtistīne

Labdien! Palīdziet, lūdzu, saprast, ko darīt, ja apsaimniekotājs (SIA) ignorē iesniegumā minētos lūgumus. Es esmu īrniece saimnieka namā. Apmēram divus gadus atpakaļ namam nomainījās apsaimniekotājs. Pirmos trīs mēnešus apsaimniekotāja rēķini bija bez "ūdens patēriņa pārrēķina". Tomēr turpmāk rēķinos vienmēr ir bijusi šī pozīcija. Kad zvanīju apsaimniekotājam un jautāju, kādēļ tā, vai tomēr nebūtu jāatrod, kāpēc tāds ūdens pārrēķins, saņēmu atbildi, ka neko nevar darīt. Reāli apsekojis dzīvokļus šo divu gadu laikā ir tikai divas reizes!

Turklāt 01.10.2013. stājās spēkā MK noteikumu grozījumi, kuros norādīts, ka ūdens patēriņa korekcija un summa par atkritumu izvešanu tiks dalīta atbilstoši dzīvokļu skaitam. Tomēr apsaimniekotājs ievērot šos grozījumus sāka tikai no 01.02.2014. Savā pirmajā iesniegumā apsaimniekotājam lūdzu veikt nepareizi izrakstīto rēķinu pārrēķinu. Saņēmu atrakstīšanas atbildi, kurā nebija atbildes ne uz vienu no maniem lūgumiem vai jautājumiem. Savā otrajā iesniegumā atkārtoti lūdzu veikt nepareizi izrakstīto rēķinu pārrēķinu; kā arī veikt MK noteikumu Nr. 999 21.punktā minētos pasākumus - saistīts ar ūdens starpības samazināšanu; sniegt MK noteikumu Nr. 999 5.punktā minēto informāciju - par dzīvojamā mājā uzstādīto skaitītāju rādījumiem un telpu skaitu (lai pati varu aprēķināt, kāda ir reālā ūdens korekcija, ko man būtu jāmaksā).

Iesniegumu nosūtīju vairāk kā mēnesi atpakaļ. Neesmu saņēmusi nekādu atbildi. Ko darīt? Ūdens korekcija ir tiešām iespaidīga, reāli izlietoti 12 m3 un ūdens patēriņa pārrēķins vēl 10 m3. Uzskatu, ka apsaimniekotājs nepilda savus tiešos pienākumus vai arī ūdens korekciju nekaunīgi dala uz tiem īrniekiem, kuri maksā rēķinus. Telefonsarunā tā arī bija izteicies, ka daudzi nemaksā rēķinus. Jau iepriekš paldies par atbildi!

A
atbild:
04. jūnijā, 2014

Pirmkārt, Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” attiecināmi tikai uz dzīvokļu īpašniekiem. Uz dzīvokļu īrniekiem attiecas MK noteikumi Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”, kas izdoti saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3panta („Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”) trešās daļas 1. un 2.punktu.

Diemžēl minētie MK noteikumi ir izstrādāti tā, ka ir izdevīgāki īpašniekam, nevis īrniekam. Ir gan noteikts, kas izīrētājam jādara, bet nav nekādu ietekmes sviru, lai panāktu, ka tiek pildīts normatīvajos aktos noteiktais.

Apsaimniekotājam patiešām ir vieglāk īrniekiem rēķinos pierakstīt klāt ūdens patēriņa starpību, nevis meklēt cēloņus, kādēļ ir šādi ūdens zudumi un nopūlēties ar remontiem. Ar tiesisko regulējumu nav radīta motivācija, lai apsaimniekotājs rīkotos racionāli un maksimāli samazinātu šo starpību. Diemžēl īrnieki ir nostādīti tādā situācijā, ka pārvaldnieki viņiem nesniedz atbildes un arī neko nedara, lai dzīves apstākļus uzlabotu. Bet ir jāņem vērā, ka pārvaldnieks ir mājas īpašnieka pilnvarota persona, tātad var uzskatīt, ka atbildi nesniedz mājas īpašnieks jeb izīrētājs. Protams, var apbruņoties ar pacietību un neatlaidīgi (iespējams, kopīgi ar pārējiem īrniekiem) censties panākt taisnību un, iespējams, tas pat var izdoties.

Redakcijas piebilde. Šeit var minēt MK noteikumu Nr.999 21.punktu: „Ja patēriņa sadales aprēķinā starp mājas ievadā uzstādītā skaitītāja rādījumu un dzīvojamās mājas telpās un telpu grupās patērētā ūdens daudzumu (ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu) veidojas starpība, kas lielāka par 20%, izīrētājs (ja norēķini tiek veikti ar izīrētāja starpniecību):

21.1. divu mēnešu laikā veic pasākumus stāvokļa izpētei un rakstiski paziņo par to īrniekam;

21.2. nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc stāvokļa izpētes veic pasākumus starpības samazināšanai”;

kā arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri 40.panta trešo daļu: „Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā.”

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 108 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas