Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 30. punktā ir iekļauts tieši tāds regulējums, kā citējat savā jautājumā, un nav nekas sīkāk izskaidrots par to, kā veidojas ūdens patēriņa 20% starpība. Pirmkārt, tas nemaz nav iespējams, jo katrā daudzdzīvokļu mājā ūdens zuduma cēloņi ir atšķirīgi: tas var rasties gan bojātu ūdens cauruļu vai kādas avārijas dēļ, gan tāpēc, ka, piemēram, ir negodīgi dzīvokļu īpašnieki, kuri iemanījušies manipulēt ar individuālajiem skaitītājiem, lai tie neuzrādītu īsteno ūdens patēriņu. Otrkārt, tas arī nav svarīgi, jo, kā noteikts normatīvajā aktā, dzīvokļu īpašnieki var vērsties pie pārvaldnieka ar iesniegumu, ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (LNĪPA) vadītājs Vitolds Peipiņš secina, ka Jūsu jautājumā norādītā ūdens patēriņa starpība ir pārāk liela, ūdens zudums acīm redzami pārsniedz minētos 20%. Ja šāda ūdens patēriņa starpība ir ne tikai vienu mēnesi, bet ilgāk, pārvaldniekam pilnīgi noteikti ir jāveic pasākumi tā samazināšanai. Viņš arī skaidro, ka ir pārvaldnieki, kuri, atsaucoties uz dzīvokļu īpašnieku iesniegumiem, problēmu risina, un arī tādi, kuri neko nedara. „Pareizi būtu, ka pārvaldnieks, apsekojot situāciju, informētu dzīvokļu īpašniekus – nāktu ar priekšlikumiem vai nu par ūdens skaitītāju nomaiņu, vai citu rīcību.”