Lūdzu, palīdziet izprast situāciju, kā rīkoties tālāk. Šīgada pavasarī divi kaimiņu zemes īpašnieki ir vienojušies par meliorācijas grāvja izrakšanu, un, cik saprotu no sarunas ar darbu veicēju, tas ir pasūtījuma darbs. Grāvis tiek rakts gar viena īpašnieka mežu un otra īpašnieka aramzemi. Viena īpašnieka mežs robežojas ar manu īpašumu, daļu meža un daļu pļavas, kas LAD reģistrētas kā bioloģiski daudzveidīgie zālāji/zālāju biotops. Viņu īpašumi atrodas augstākā vietā, mani – zemākā. Izrokot grāvi, to ir strauji piepildījis ūdens. Tālāk grāvi neraka, jo plūstošo ūdeni nespēj novadīt tālāk pa grāvi, kurš nav atjaunots. Tā rezultātā daļa pļavu ir applūdinātas. Līdz ar grāvja izrakšanu, kas ir pilns ar ūdeni, man vairs nav iespējams iekļūt savā mežā. Vai īpašniekiem, kas pasūtīja jauna grāvja izrakšanu, bija par to jāinformē mani un jāveic saskaņojums ar mani, jo grāvis tika rakts gar man piederošo mežu līdz pļavām? Ir MK noteikumi Nr. 714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”, kuru 2. punktā noteikts, ka meliorācijas sistēmu izmanto atbilstoši paredzētajam mērķim, kopj un saglabā tā, lai tās darbība nodrošinātu zemes ilgtspējīgu izmantošanu, nepasliktinot citu zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju zemes izmantošanas iespējas un meliorācijas sistēmas darbību. Vietnē melioracija.lv pieejamajā informācijā, kā arī topogrāfiskajā plānā datu par šo grāvi nav. Ko man iesākt, jo slīkst pļavas, pie kā vērsties pēc palīdzības?
Būvju un inženiertīklu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana meliorētās zemes robežās vai ārpus tām, vai ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm nedrīkst pasliktināt zemes ūdens režīmu un meliorācijas sistēmas darbību. To nosaka Meliorācijas likuma 5. pants.
Grāvja rakšana ir būvniecības process, un par šīm darbībām ir saņemama būvatļauja. Līdz ar to, lai raktu grāvi, būvniecības procesā ir veicama būvdarbu saskaņošana ar piegulošās zemes īpašnieku. Saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta astoto daļu, jau būvniecības ieceres stadijā būvniecības ierosinātājs par saņemto būvatļauju individuāli rakstveidā informē tos nekustamā īpašumu īpašniekus, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus.
Ja dati par grāvi nav pieejami vietnē melioracija.lv, tad grāvis nav reģistrēts Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā (MKIS). Norādāms, ka MKIS var izvērtēt, kur atrodas tuvākie grāvji vai ūdensnotekas, kuros uzplūstošo ūdeni var novadīt.
Ja grāvja rakšana notikusi bez būvatļaujas, tad saskaņā ar Būvniecības likuma 19. panta trešo daļu par patvaļīgas būvniecības seku (aplūšanas) novēršanu atbild zemes gabala īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs.
Meliorācijas likuma 6. pants noteic, ka zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji kopīgi nodrošina koplietošanas meliorācijas sistēmas projektēšanu un būvdarbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Līdz ar to jums jāvēršas pie to zemju īpašniekiem, kas īstenoja grāvja rakšanu, un būtu nepieciešams vienoties par iespējamajiem risinājumiem, lai novērstu jūsu zemju applūšanu. Ja kaimiņu zemes īpašnieki nevēlas sadarboties, tad jums jāvēršas vietējā būvvaldē, kas nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, tai skaitā veic būvdarbu administratīvo prasību ievērošanas kontroli konkrētajā pašvaldībā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
