Šobrīd nav spēkā esošu normatīvu, kas noteiktu konkrētus attālumus koku stādīšanai no zemesgabala robežām vai ierobežotu koka augstumu, tādēļ, veicot stādījumus privātā zemesgabalā, jāņem vērā, cik liels koks izaugs, lai tas nenodarītu kaitējumu ēkām un negatīvi neietekmētu kaimiņu īpašumu. 

Piemēram, jāņem vērā Civillikumā noteiktais gadījumā, ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku. Viņam ir tiesība prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atteicas, pašam to nocirst un paturēt sev. Minētie noteikumi piemērojami arī tādā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi. Ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesība nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos par savu īpašumu, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. 

Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četru ar pusi metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētajam augstumam un paturēt sev (1098. un 1099. pants).