Veicot nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu valdījumā, tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni. Ja nekustamais īpašums netiek atbrīvots no mantām, tad tiesu izpildītājs apraksta un novērtē mantu, kā arī ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā pēc aprakstes akta saskaņā ar Civilprocesa likuma 620.6 panta trešo daļu. 

Izliekot no nekustamā īpašuma parādniekam piederošo kustamo mantu, tiesu izpildītājs nedrīkst aprakstīt un izvest kustamās lietas – nekustamā īpašuma piederumus. Šīs lietas nododamas piedzinējam. 

Ar aprakstītās mantas nodošanu glabāšanā rodas glabājuma tiesiskās attiecības, kurās kā glabājuma devējs ir tiesu izpildītājs, bet kā glabātājs – tiesu izpildītāja ieceltā persona. Tiesu izpildītāja lēmums par mantas glabātāja iecelšanu ir saistošs šai personai tikai tad, ja viņa ir piekritusi pieņemt glabājumā aprakstīto mantu.

 Ja parādnieks savas mantas nepaņem, tad praksē biežāk mantas glabāšanā tiek nodotas piedzinējam. Ja arī piedzinējs atsakās no mantas glabāšanas, tad zvērināts tiesu izpildītājs visticamāk atliks ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā līdz mantas glabātāja atrašanai. 

Ja kāda trešā persona uzņemas mantas glabātāja pienākumus, tad viņam maksājama atlīdzība, un šī atlīdzība iekļaujama sprieduma izpildes izdevumos.