Labdien! Noskatījām nekustamo īpašumu, uztaisījām novērtējumu un regulāri sazinājāmies ar pārdevēju rakstiski par katru notiekošo soli. Vienojāmies, ka iegādāsimies nekustamo īpašumu, pārdevējs apstiprināja, ka visam piekrīt, ir gatavs tikties pie notāra un pēc pirmās iemaksas pārskaitīšanas jau nodot atslēgas. Sagatavojām pirkšanas līgumu, un pāris dienas pirms tikšanās pārdevējs sāk apgalvot, ka ir cits pircējs, jāpadomā utt. Vai tam, kas rakstīts elektroniski, ir kāds spēks, un vai pārdevējam nebija pienākums laikus, pirms iesniedzam visus nepieciešamos dokumentus bankai, paziņot par šādu citu pircēju?
Jūsu sarakste ar pārdevēju sociālajos medijos vai e-pastā par nekustamā īpašuma pirkumu liecina, ka esat ar pārdevēju apsprieduši plānotā darījuma būtiskās sastāvdaļas un, iespējams, pat pilnībā vienojušies par noslēdzamā līguma gala redakciju. Lai gan jūsu aprakstā tas skaidri nav norādīts, noprotams, ka nekustamā īpašuma pirkuma līgums starp pusēm rakstveidā tomēr nav noslēgts.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu rodas ar to nostiprināšanas brīdi zemesgrāmatā. Slēdzot pirkuma līgumu, tas ir ierakstāms zemesgrāmatā, tamdēļ likums nekustamā īpašuma pirkuma darījumiem pieprasa obligātu rakstveida formu (Civillikuma 1483. panta 3. punkts).
Neraugoties uz prasību pēc rakstveida formas, darījums var būt saistošs pusēm arī bez rakstveida līguma pastāvēšanas. Civillikums paredz – ja rakstiska forma vajadzīga tādēļ, ka darījums zināmos gadījumos nevar būt spēkā bez ierakstīšanas zemesgrāmatā, tad darījums saista pats par sevi arī bez tā izteikšanas rakstiskā formā, tiklīdz starp tā dalībniekiem notikusi vienošanās par visām tā būtiskām sastāvdaļām (Civillikuma 1487. panta 1. teikums). Juridiskajā literatūrā paskaidrots – lai būtu uzskatāms, ka darījuma dalībnieki ir vienojušies par Civillikuma 1487. pantā minētajām visām (darījuma) būtiskajām sastāvdaļām, ir vajadzīgs, lai viņi būtu ne vien vienisprātis par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, piemēram, nekustamā īpašuma pirkuma priekšmetu un maksu, bet gan būtu vienojušies par visiem noteikumiem, ko abpusēji uzskatījuši par vajadzīgu iekļaut darījuma saturā (Balodis, K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.).
Ņemot vērā visu minēto, pēc jūsu un pārdevēja sarakstes detalizētas izpētes, iespējams, varētu būt pamats atzīt, ka pārdevējam jūsu savstarpēji apspriestais darījums ir saistošs, lai gan tas šobrīd nav noslēgts rakstveidā. Sekas šajā gadījumā būtu jūsu tiesības vērsties pie pārdevēja ar prasījumu par rakstveida pirkuma līguma noslēgšanu un šī darījuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Proti, likums paredz, ka nevienam no viņiem (t. i., darījuma pusēm) nav tiesību no šās vienošanās vienpusēji atkāpties un katrs var prasīt, lai otrs taisa attiecīgu aktu (Civillikuma 1487. panta 2. teikums). Ja pārdevējs atsakās slēgt darījumu un lūgt tā nostiprināšanu zemesgrāmatā, tad strīds risināms, ceļot atbilstošu prasību tiesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
