Situācijas aprakstā ir vairāki nezināmie apstākļi, piemēram, vai ar tēvu tika noslēgts dāvinājuma līgums, vai kadastrā ir nostiprinātas dēla īpašumtiesības, vai uzdāvinātās ēkas ir pastāvīgi nekustamie īpašumi, vai tā ir domājamā daļa no cita īpašuma (vai tas ir reģistrēts zemesgrāmatā). Tāpat būtu precizējams, vai tēvs mantojumā ir atstājis citu mantu, ņemot vērā, ka laulātais un pārējie bērni ir neatņemamās daļas tiesīgie. 

Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Normatīvais regulējums paredz, ka pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas (līguma noslēgšanas) līdz tam brīdim, kamēr jaunais ieguvējs nav reģistrējis īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, juridiski nekustamā īpašuma īpašnieks joprojām ir tas, kurš reģistrēts zemesgrāmatā. Tādā situācijā dāvinājums būs jāpierāda, kārtojot mantojuma lietu. 

Aicinu jūs vērsties pie jurista vai zvērināta notāra ar jūsu rīcībā esošajiem dokumentiem, lai izvērtētu situāciju un iespējas pierādīt dāvinājuma esamību. Vienlaikus mudinu nevilcināties ar tēva mantojuma lietas uzsākšanu, jo mantojuma lietu var uzsākt arī kreditori (piemēram, pašvaldība; ja savlaicīgi netiek veikti nodokļu maksājumi, izveidojas parāds) un, mantiniekiem nepiesakoties termiņā, tā var tikt atzīta par bezmantinieka mantu, kas ir piekritīga valstij vai pašvaldībai (Civillikuma 416. pants). Tādā gadījumā tiesu izpildītājs bezmantinieka mantu pārdod izsolē. 

Plašāk par to, kas notiek, ja netiek kārtota mantojuma lieta, varat lasīt LV portāla publikācijā šeit. 

Vairāk par mantošanas kārtību varat uzzināt LV portāla skaidrojumā šeit.