Strīdi par apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu nav pakļauti kādai speciālai izskatīšanas kārtībai. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savā interneta vietnē uzsver, ka neizskata šādus jautājumus, tāpēc tie izskatāmi vispārējā procesuālajā kārtībā. 

Vispirms ieteicams vērsties pie apsaimniekotāja, lai noskaidrotu precīzus apstākļus: rēķinos norādīto maksājumu pamatotību un sētnieka pakalpojumu nodrošināšanu vai nenodrošināšanu, piemēram, vēršoties ar iesniegumu pie apsaimniekotāja vai dodoties iepazīties ar mājas lietu.  

Ja ir pamatotas aizdomas, ka par faktiski nesniegtu pakalpojumu tiek saņemti naudas līdzekļi, tad attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība var prasīt veikt pārrēķinu par līdzekļiem, kas iegūti no īpašniekiem, un pieprasīt turpmāk nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu. Ja apsaimniekotājs bez objektīva pamata nesadarbojas un neatrisina situāciju ārpustiesas ceļā, tad dzīvokļu īpašnieku kopība var realizēt savas prasījuma tiesības, ceļot prasību tiesā par nepamatoti samaksāto naudas līdzekļu atmaksu un/vai sētnieka pakalpojumu turpmāku nodrošināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.  

Neatkarīgi no strīda risināšanas civiltiesiskā kārtā dzīvokļu īpašnieki var vērsties valsts policijā ar iesniegumu par iespējamu Krimināllikuma 177. pantā (krāpšana) un 179. pantā (piesavināšanās) paredzēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, norādot uz iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļiem. 

Sētnieka pakalpojumu nodrošināšana varētu būt uzskatāma arī par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punktā un trešajā daļā paredzēto obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību. Attiecīgi par šo darbību neveikšanu dzīvokļu īpašnieki var vērsties pašvaldības policijā ar iesniegumu atbilstoši šā likuma 29. pantam.