E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 34231
Lasīšanai: 7 minūtes
1
1

Uzteikums un tā atsaukšana

J
jautā:
14. oktobrī, 2024
Kate

Labdien! Uzteicu darba attiecības. Saskaņā ar dokumentiem man jānostrādā viens mēnesis vai līdz brīdim, kad tiek atrasts darbinieks, kas aizvietos mani. Dienu pēcsarunas par darba attiecību izbeigšanu mani informēja, ka ir atrasts jauns darbinieks un ka ir mana pēdējā darba diena. Atlūgumu iesniedzu tajā pašā dienā, tas tika lūgts no vadības, taču divas dienas vēlāk saņēmu zvanu, kurā mani informēja, ka jaunais darbinieks neuzsāks darbu un mans atlūgums nav apstiprināts, tāpēc man jānostrādā mēnesis. Darba devējs mani ir fiziski aizskāris un aprunājis. Ar vārdiem fiziski aizskāris es varu minēt gadījumu, kurā mani ar spēku ir iegrūduši telpā un cirtuši durvis acu priekšā cita kolēģa klātbūtnē. Kādas ir manas tiesības, un varu izvairīties no pienākuma nostrādāt mēnesi? 

A
atbild:
23. oktobrī, 2024
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte

Ja darbinieks ir darba tiesisko attiecību izbeigšanas iniciators, tad viņam ir tiesības uzteikt darba līgumu atbilstoši Darba likuma 100. panta noteikumiem vai iniciēt darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma 114. pantu – darbinieka un darba devēja vienošanās. 

Darbiniekam atbilstoši Darba likuma 100. panta pirmajai daļai ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Saskaņā ar Darba likuma 100. panta ceturto daļu, darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.  

Uzteikuma paziņošanu regulē Darba likuma 112.1 pants. Uzteikums stājas spēkā brīdī, kad tas rakstveidā tiek paziņots otrai pusei. Ja uzteikumu izsniedz uz vietas personīgi, tad tas stājas spēkā nekavējoties. No rakstveida uzteikuma paziņošanas dienas sākas uzteikuma termiņa skaitījums. 

Ja darbinieks uzteic darba līgumu saskaņā ar Darba likuma 100. pantu, tad darba devējam šis uzteikums ir saistošs, proti, darbinieka uzteikums ir viņa gribas brīvs izpaudums un šī vienpusēji izteiktā griba ir obligāta darba devējam. Darba devējs nevar atteikties pieņemt uzteikumu. Ja iesniedzāt darba devējam uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta pirmo daļu, tad uzteikums ir spēkā un darba tiesiskās attiecības, beidzoties uzteikuma termiņam, ir izbeidzamas. Jums visu uzteikuma termiņu ir pienākums veikt darba līgumā nolīgto darbu, ja vien ar darba devēju nevienojaties, ka darba līgumu izbeigsiet pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās. 

Saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. 

Darba likuma 100. panta piektās daļas tiesiskajā sastāvā ietvertā ģenerālklauzula – tikumības un taisnprātības apsvērumi – ir balstīta vispirms paša darbinieka subjektīvajā uztverē. Proti, pamats darba tiesisko attiecību uzteikumam saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu ir darbinieka subjektīvā attieksme pret viņa ieskatā tikumības un taisnprātības apsvērumiem neatbilstošiem darba apstākļiem, kas neļauj viņam turpināt darba tiesiskās attiecības un kas tādējādi ir pamats to tūlītējai izbeigšanai.  

Tiesu praksē atzīts, ka šīs normas mērķis ir aizsargāt darbinieku pret tādu darba devēja rīcību, kas neatbilst vispārpieņemtajam uzskatam par morāli vai ētiku, aizskar darbinieku kā personību, rada situāciju, kas var būt traumējoša darbinieka fiziskajai vai garīgajai veselībai u. tml. Ja šādā situācijā darbiniekam, lai aizietu no darba, būtu jāstrādā vēl mēnesis (Darba likuma 100. panta pirmā daļa), tad tas varētu radīt neattaisnojamas neērtības vai ciešanas, tāpēc likumā tiek paredzēta arī tūlītēja darba attiecību izbeigšana (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 11.10.2018. spriedumu lietā Nr. SKC-860/2018). 

Arī darbinieks, kurš piedzīvojis psiholoģisku teroru un tādēļ nevēlas vairs turpināt darba attiecības, var izmantot Darba likuma 100. panta piektajā daļā paredzēto darba līguma izbeigšanas instrumentu. Situāciju, kad mobingu īstenojušās personas attieksme pret upuri padarījusi viņa atrašanos darbavietā par neciešamu, ir pamats kvalificēt kā svarīgu iemeslu Darba likuma 100. panta piektās daļas izpratnē (skatīt Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 06.04.2017. spriedumu lietā Nr.  SKC308/2017). 

No minētā izriet, ka darbiniekam, uzsakot darba līgumu saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, rakstveidā ir jānorāda konkrēti apstākļi, kas bijuši šāda lēmuma pieņemšanas pamatā un neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Savukārt darba devējam, saņemot darbinieka uzteikumu, ir pienākums respektēt to un darba tiesiskās attiecības ir jāizbeidz nekavējoties, neatkarīgi no tā, vai darba devējs piekrīt vai nepiekrīt uzteikumam.  

Darbinieka vai darba devēja uzteikums ir vienpusējs tiesisks darījums. Ar uzteikumu tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības, tam ir tiesisko seku nodibinošs jeb konstitutīvs spēks. Uzteikums stājas spēkā no brīža, kad tas ir paziņots (iesniegts) otrai pusei Darba likuma 112.1 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. 

Tādējādi, uzteikumam stājoties spēkā, darba līgums ir uzteikts un, beidzoties uzteikuma termiņam, darba tiesiskās attiecības uz attiecīgā uzteikuma pamata ir izbeidzamas. Savukārt, lai darba tiesiskās attiecības izbeigtu uz cita darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamata, spēkā esošais uzteikums ir atsaucams. Saskaņā ar Darba likuma 100. panta trešo daļu darbinieka tiesības atsaukt uzteikumu nosaka darba devējs, ja šādas tiesības nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā. Savukārt saskaņā ar Darba likuma 103. panta trešo daļu tiesības atsaukt darba devēja uzteikumu nosaka darbinieks, ja tās nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā.  

Ņemot vērā norādīto, paskaidrojams: ja darbinieka uzteikums, kas izteikts, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta pirmo daļu, ir stājies spēkā, tad nav tiesiski darba līgumu uzteikt atkārtoti, norādot citu uzteikuma pamatu, piemēram, Darba likuma 100. panta piekto daļu. Atkārtoti uzteikt darba līgumu var vien gadījumā, ja spēkā esošais uzteikums atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai tiek atsaukts. Ja darba līgumā vai koplīgumā darbiniekam nav noteiktas tiesības uzteikumu atsaukt, tad tiesības atsaukt darbinieka uzteikumu nosaka darba devējs. Ja darba līgumā vai koplīgumā darbiniekam nav noteiktas tiesības uzteikumu atsaukt, tad nav pieļaujama uzteikuma vienpusēja atsaukšana

Savukārt, ja darbinieka uzteikums atbilstoši Darba likuma 100. panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai ir atsaukts, tad darba tiesiskās attiecības turpinās un tās uzteikt, ievērojot Darba likumā noteikto uzteikšanas kārtību un termiņus, ir tiesīgs kā darbinieks, tā darba devējs. Piemēram, darbinieks ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu, ja pastāv minētajā normā noteiktie apstākļi. 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 17 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas