Valsts policija (VP) komentāru par konkrēto gadījumu nesniedz, bet VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākais inspektors Aigars Bērziņš informē, ka datu ievadīšana nederīgo dokumentu reģistrā notiek tikai uz personas iesnieguma pamata, iepriekš pārliecinoties, vai persona, kas informē par nozaudēto vai nozagto pasi, ir tā pati, kas tiešām pasi nozaudējusi.

Pēc tam kad cilvēks ir informējis Valsts policiju par pases nozaudēšanu vai nozagšanu, dokuments skaitīsies nederīgs arī tajā situācijā, ja tas atradīsies. Tas nozīmē: ja pases dati ir ievadīti nederīgo dokumentu reģistrā, tad šo pasi vairs nekādā veidā kā derīgu dokumentu izmantot nevarēs.

Izsmeļošu skaidrojumu par pases derīgumu un nederīgumu sniedz PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

Kad pase skaitās nederīga

Normatīvajos aktos ir noteikti dažādi gadījumi, kad pase ir uzskatāma par lietošanai nederīgu. Biežākie no tiem ir:

• pasei ir beidzies tās derīguma termiņš;
• tajā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes (tas ietver arī gadījumus, kad bērni izkrāsojuši vai sašvīkājuši lapas vecāku pasēs);
• mainījušies personas dati vai tiesiskais statuss (piemēram, uzvārda maiņa pēc kāzām vai vārda nomaiņa. Tāpat, ja persona tiek uzņemta Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, viņas līdzšinējā nepilsoņa pase ar MK rīkojuma brīdi kļūst lietošanai nederīga, jo mainās personas tiesiskais statuss);
• pase ir nederīga, ja tās turētājs rakstiski informējis atbildīgās institūcijas par savas pases zudumu.

Gadījumos ja pase ir nozaudēta, nozagta vai nolaupīta, piecu dienu laikā par šo faktu rakstiski jāinformē pases izdevējiestāde (PMLP), Valsts policija vai Valsts robežsardze (ja atrodas ārvalstī - Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība) un attiecīgā iestāde ievadīs datus par pasi Nederīgo dokumentu reģistrā, tādējādi novēršot iespēju atradējam šo nozaudēto dokumentu izmantot negodīgiem mērķiem.

Tiklīdz ziņas par šo pasi ir ievadītas šajā reģistrā, dokuments kļūst lietošanai nederīgs. Tas nozīmē, ka arī tajos gadījumos, ja persona pasi ir nozaudējusi kaut kur mājās, noformējusi sev jaunu dokumentu, bet pēc kāda laika atradusi veco pasi, to nedrīkst izmantot ne ceļošanai, ne kādu darījumu formēšanai - vislabāk šādu pasi atdot tuvākajā PMLP nodaļā vai Valsts policijā, Valsts robežsardzē vai vēstniecībā, ja tas noticis ārzemēs.

Kur var uzzināt, ka dokuments ir nederīgs? Kas uztur reģistru?

Nederīgo dokumentu reģistru uztur Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, taču ziņas tajā var ievadīt dažādas institūcijas, tai skaitā PMLP, Valsts policija, Valsts robežsardze, konsulārās pārstāvniecības u.c. Ja persona vēlas noskaidrot, kādas ziņas par viņa dokumentiem ievadītas šajā reģistrā, tad visērtāk to ir izdarīt portālā www.latvija.lv (https://www.latvija.lv/LV/LDV/EServiceDescription.aspx?catid=14_VISI_E_PAKALPOJUMI&srvid=URN%3aIVIS%3a100001%3aEP-EP22-v1-3). Tas ir bezmaksas pakalpojums, taču pieejams vienīgi personām ar e-paraksta, savas internetbankas vai mobilā ID autorizāciju.

Kas notiek, ja cilvēks dzīvojis ar nederīgu pasi?

Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz sodu līdz 100 latiem par tādas pases lietošanu, kuras vietā izsniegta cita. Tas attiecas uz tiem gadījumiem, kad cilvēks ir rakstiski paziņojis, ka tā pase ir nozaudēta vai nozagta, saņēmis jaunu pasi, bet pēc laika atradis iepriekšējo pasi un turpina to lietot. Tāpat paredzēts naudassods līdz 25 latiem, ja persona ir dzīvojusi bez derīgas pases.

Vai šajā konkrētajā gadījumā arī cilvēkam tika piemērots sods?

Attiecīgajā gadījumā nekādi sodi netika piemēroti, jo Personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase ir nederīga tad, kad persona pati uzraksta iesniegumu par tās zudumu.