Zvērināts notārs, pie kura tiek kārtota mantojuma lieta, pieprasīs attiecīgus dokumentus no mantinieces, lai pierādītu ēkas piederību mantojuma atstājējam. Ja zeme, uz kuras ēka atrodas, ir ierakstīta zemesgrāmatā uz mantojuma atstājēja vārda, tad, pabeidzot mantojuma lietu, mantiniece uz mantojuma apliecības pamata un dokumentiem par ēkas piederību mantojuma atstājējam varēs uz sava vārda nostiprināt īpašuma tiesības uz visu īpašumu – gan zemi, gan ēkām. Ja ēka netika nodota ekspluatācijā, tad attiecīgi tas būs jāsakārto būvvaldē.

2014. gada 2. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – ĒBN) ir minēts, kas obligāti nepieciešams, lai ēka tiktu pieņemta ekspluatācijā.

8.2. Pieņemšana ekspluatācijā būvatļaujas būvniecības procesa ietvarā

ĒBN 163. Ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs.

Pirms ierosina pieņemt ekspluatācijā ēku vai tās daļu, veic:

• ēkas vai tās daļas, ārējo inženiertīklu, citu vienlaikus izbūvētu būvju horizontālās un vertikālās novietnes izpildmērījumus, bet atjaunošanas vai pārbūves gadījumā izpildmērījumus veic, ja mainījusies situācija apvidū;
• ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu;
• ēkas energoefektivitātes sertifikāciju, ja to nosaka normatīvie akti ēku energoefektivitātes jomā.

ĒBN 164. Ēku vai tās daļu, ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un tai normatīvajos aktos epidemioloģiskās drošības jomā nav izvirzītas higiēnas prasības, būvniecības ierosinātājs var nodot ekspluatācijā arī tad, ja sanitārtehniskās telpas un virtuve nav aprīkotas ar attiecīgajām iekārtām un telpās (izņemot evakuācijas ceļu) nav veikta iekšējā apdare, izņemot šo noteikumu 184. punktā minēto gadījumu.

ĒBN 165. Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums ir nepieciešams, ja tas noteikts nekustamā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujā. Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai ēkai vai tās daļai normatīvajos aktos epidemioloģiskās drošības jomā ir izvirzītas higiēnas prasības.

ĒBN 167. Ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu (14. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus:

• būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;
• šo noteikumu 165. un 166. punktā minēto institūciju atzinumus;
• tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
• izpildmērījumu plānu, tai skaitā vertikālo uzmērījumu.

Ja būvdarbus veic būvkomersants, tad pievieno vēl šādus dokumentus:

• būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;
• būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi;
• būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;
• ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu;
• ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi);
• skaņas izolācijas mērījumus – jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām.

ĒBN 167.¹ Apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu Būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs (izņemot šo noteikumu 107. punktā noteiktajā gadījumā), atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība). (107. punkts: būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā (..))

ĒBN 168. Ja otrās grupas dzīvojamā ēka būvēta atbilstoši šo noteikumu 107.1. apakšpunktam, papildus šo noteikumu 167. punktā minētajiem dokumentiem institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz:

• elektroinstalācijas pārbaudes dokumentāciju;
• apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu;
• (107.1. punkts: būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums – par 2000 m³).

ĒBN 171. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc visu šo noteikumu 167. un 168. punktā minēto dokumentu saņemšanas, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju, nosaka ēkas vai tās daļas pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas minētajā institūcijā.

ĒBN 172. Būvniecības ierosinātājs ēku vai tās daļu uzrāda institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ierosinātājs pieaicina būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, kas ir veicis attiecīgos būvdarbus. Būvdarbu veicēja atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, nepieņemt ēku ekspluatācijā.

ĒBN 173. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērtē ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz šo noteikumu 167. un 168. punktā minētajiem dokumentiem, Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par ēkas vai tās daļas un inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam

ĒBN 174. Ja ēkai vai tās daļai veikta būvuzraudzība, ēkas vai tās daļas pieņemšanā var piedalīties būvuzraugs. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieaicināt piedalīties pieņemšanā būvprojekta izstrādātāju, ja viņš nav veicis autoruzraudzību. Būvuzrauga vai būvprojekta izstrādātāja atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, nepieņemt ēku ekspluatācijā.

ĒBN 175. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdod aktu par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts). Aktā ietver apliecinājumā par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus

ĒBN 176. Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas ekspluatācijā. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc akta izdošanas ir:

• trīs gadi otrās grupas ēkām;
• pieci gadi trešās grupas ēkām.

176.¹ Par būvdarbu defektiem, kas radušies garantijas termiņa laikā, netiek uzskatīts būves dabiskais nolietojums, kā arī defekti, kas radušies ēkas nepareizas ekspluatācijas dēļ, ja būvdarbu veicējs pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā ir nodevis būvniecības ierosinātājam ēkas ekspluatācijas instrukciju ar pilnīgu informāciju par ēkas ekspluatācijas prasībām.

ĒBN 176.² Šo noteikumu 176. punktā minētais būvdarbu garantijas termiņš nav piemērojams iekārtām, kas tiek uzstādītas būvdarbu laikā. Iekārtu garantijas termiņu nosaka attiecīgās iekārtas ražotājs iekārtas tehniskajā dokumentācijā.

ĒBN 177. Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas ēkas, ēkas tehniski ekonomiskos rādītājus norāda par katru ēku.

ĒBN 178. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav tiesīgs uzsākt ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, ja kāda no institūcijām atzinumā sniegusi negatīvu atzinumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā vai Būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti.

ĒBN 179. Ja ēka vai tās daļa netiek pieņemta ekspluatācijā, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izsniedz būvniecības ierosinātājam pamatotu lēmumu. Lēmumā norāda konstatētās atkāpes no būvprojekta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

ĒBN 180. Pēc šo noteikumu 179. punktā minētajā lēmumā norādīto trūkumu novēršanas būvniecības ierosinātājs atkārtoti uzaicina institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, un uzrāda ēku vai tās daļu.

ĒBN 181. Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta izdošanas dienu.

ĒBN 183. Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss būvprojektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

ĒBN 184. Otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja:

184.1. ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;

184.2. ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem.

ĒBN 185. Jaunbūvējamo, pārbūvējamo un atjaunojamo ēku inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo ēku vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms izdots akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību nodošanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai ir saņemti šo noteikumu 165. punktā minētie atzinumi.

ĒBN 186. Ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1. jūnijam.

ĒBN 187. Kokus un krūmus stāda tuvākajā piemērotajā laikā.

ĒBN 188. Saskaņā ar šo noteikumu 186. un 187. punktu atliktos būvdarbus un to veikšanas termiņus institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ieraksta aktā.

ĒBN 190. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors.

ĒBN 171. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc visu šo noteikumu 167. un 168. punktā minēto dokumentu saņemšanas, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju, nosaka ēkas vai tās daļas pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas minētajā institūcijā.

Ēkas iedala šādās grupās: (1) pirmās grupas; (2) otrās grupas ēkas un (3) trešās grupas ēkas (Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikums). Pie pirmās grupas ēkām atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 2.1. punktam pieder vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², tai skaitā mazēkas. Otrās grupas ēkas ir ēkas, kuras nav minētas šā pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā.