Likuma “Par policiju” 10. pants noteic, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir veikt nepieciešamos operatīvās meklēšanas un citus likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus, konstatētu un meklētu personas, kuras tos izdarījušas vai kuras slēpjas no izmeklēšanas un tiesas, izvairās no kriminālsoda izciešanas vai ir bezvēsts prombūtnē, kā arī lai konstatētu cilvēku personību un identificētu līķus.

Savukārt likuma “Par policiju” 12. panta 28. punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības bez atlīdzības izmantot sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, pašvaldību interneta vietnes, valsts iestāžu un pašvaldību kontus sociālajos medijos, lai veiktu likumpārkāpumu profilaksi, noskaidrotu likumpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušos, tai skaitā noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai identificētu neatpazīta cilvēka līķi, tai skaitā katastrofu gadījumos.

Tāpat Fizisko personu datu apstrādes likuma 34. pants noteic, ka datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mērķiem krimināltiesību jomā ir pieļaujama attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus.

Līdz ar to Valsts policijai ir tiesības izsludināt meklēšanā personas, kuras slēpjas no izmeklēšanas. Nav būtiski tas, vai personai ir vai nav konkrēts statuss lietā, būtiski ir tas, ka personai ir kaut kāda loma procesā.

Jāatzīmē, ka policija veic šādas darbības tikai tad, kad visas citas saziņas iespējas ir izsmeltas. Piemēram, persona nav sasniedzama deklarētajā dzīvesvietā un neatbild uz telefona zvaniem un e-pasta vēstulēm.