2006. gadā veicām remontu dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā – savienojām lielo istabu un virtuvi, kā arī tualeti un vannas istabu. Minētās izmaiņas atspoguļojām zemesgrāmatā. Tiesa, zemesgrāmatā mainījās arī daži citi rādītāji, kas nebija saistīti ar remontu. Agrāk dzīvokļa kopējā platībā tika iekļauta puse no lodžijas reālās platības. Tomēr saskaņā ar 2006. gadā spēkā esošajiem likumiem mana dzīvokļa kopējā platībā tika ietverta lodžijas pilnā platība. Rezultātā dzīvokļa kopējā platība zemesgrāmatā kopš 2006. gada palielinājās par četriem kvadrātmetriem, kaut arī faktiskā (reālā) dzīvokļa platība, protams, nemainījās. Lodžija palika atdalīta no pārējā dzīvokļa ar sienu. Mani kaimiņi istabas nesavienoja, un attiecīgi nekādu izmaiņu zemesgrāmatās nav. Viņiem palika iepriekšējās zemesgrāmatas, kurās dzīvokļa kopējā platībā iekļauta puse no lodžijas reālās platības (atbilstoši tālaika normām). Sanāk, ka manā zemesgrāmatā norādītā kopējā platība ir lielāka nekā kaimiņu zemesgrāmatās norādītā, lai gan viņu dzīvokļi atrodas virs/zem mana dzīvokļa un mūsu dzīvokļi ir identiski. Zemesgrāmatā ierakstītajai dzīvokļa kopējai platībai ir liela nozīme. Vairākus ikmēneša maksājumus ietekmē platība, piemēram, sētnieka un apsaimniekojošās organizācijas pakalpojumu apmaksu, kā arī iemaksu mājas uzturēšanas fondā. Nesen pamanīju, ka es un mani kaimiņi, ar kuriem dzīvojam vienādos dzīvokļos, par minēto maksājam atšķirīgas summas, kas nav godīgi. Es uzreiz vērsos apsaimniekojošajā organizācijā, paskaidroju situāciju. Taču man atbildēja, ka iepriekš minēto pozīciju gadījumā viņi aprēķiniem izmanto dzīvokļu kopējo platību, kura ir norādīta zemesgrāmatā. Klausīties par izņēmumiem un īpašām situācijām viņi atteicās. Nekādu problēmu ar zemesgrāmatā norādītās dzīvokļa kopējās platības izmantošanu aprēķinos nav. Mēs sapulcē par to kādreiz nobalsojām. Tomēr pastāv nianses, kuras es gan viņiem, gan jums aprakstīju. Viņi nevēlas tās ņemt vērā. Fakts, ka maniem kaimiņiem kopējā platība zemesgrāmatā satur pusi no lodžijas reālās platības, bet man – pilno lodžijas platību –, viņus neinteresē. Kādi normatīvie akti varētu palīdzēt atjaunot taisnību? Kas man jādara? Jāpiebilst, ka mūsu mājas dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības. Mēs esam DzĪB, kuras pakļautībā ir tikai viena (mūsu) māja un kurai ir noslēgts līgums ar apsaimniekojošo organizāciju. Paldies par palīdzību!
Ņemot vērā Dzīvokļa īpašuma likuma 3., 4. un 5. pantā noteikto, lodžija ietilpst atsevišķā īpašuma sastāvā un visa lodžijas platība ņemama vērā, aprēķinot kopīpašuma domājamo daļu. Kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.
Mainoties atsevišķā īpašuma kopējai platībai, attiecīgi mainās arī katrā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs. No situācijas apraksta nevar secināt, vai visi dzīvokļu īpašumi ir privatizēti. Ja tā ir, ieteicams pārbaudīt, vai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem aktuālajiem būves datiem ir pārrēķināta un aktualizēta dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma platība un kopīpašuma domājamās daļas, ja dzīvojamās mājas privatizācijas procesā kopīpašuma domājamās daļas apmērs aprēķināts neatbilstoši (Dzīvokļa īpašuma likuma 5. panta 6. daļa).
Tālāk sniegts skaidrojums, kā dzīvojamās mājas kopīpašnieki var risināt apsaimniekošanas un citu pakalpojumu maksas sadalīšanu starp kopīpašniekiem, lai par vienāda plānojuma dzīvokļiem tiktu aprēķināta proporcionāli vienāda maksa, ņemot vērā, ka datu aktualizācija nenotiek un zemesgrāmatā vienāda plānojuma dzīvokļu īpašumiem saglabājas atšķirīgas platības.
Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta 2. daļas 9. punkts noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kompetencē ir lemt par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas paredz, ka izdevumi tiek aprēķināti no atsevišķā īpašuma platības, kurā neietilpst lodžijas platība. Tiesiski pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs dzīvojamās mājas pārvaldniekam, attiecinot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus uz katru atsevišķo dzīvokļa īpašumu.
Vienlaikus ņemams vērā, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2 panta ceturtās daļas 2. punkts nosaka: kritērijus un metodiku, pēc kādiem tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, nosaka dzīvojamās mājas īpašnieki, ievērojot MK noteikumus Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamiem pakalpojumiem”. Minētie MK noteikumi Nr. 524 paredz vairākus veidus aprēķina metodikai atbilstoši tam, kāds pakalpojums ticis piegādāts (piemēram, siltumenerģija, ūdensapgāde un kanalizācija, elektroenerģija u. c.).
Lai sagatavotu atbilstošu metodiku, pēc kuras tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, kā arī tiesību normām atbilstošu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma projektu, ieteicams konsultēties ar dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozares speciālistiem vai kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju (juristu vai zvērinātu advokātu), kurš specializējies dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumos.
Konsultācijā vispirms nepieciešams izvērtēt jautājumu par zemesgrāmatā norādīto atšķirīgo domājamo daļu apmēru lodžiju nepilnīgas platības iekļaušanas atsevišķo īpašumu platībā dēļ un datu aktualizāciju, kā arī dzīvokļu īpašnieku iepriekš pieņemtos lēmumus par pārvaldīšanas izdevumu segšanu un noslēgto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Pēc visu uz konkrēto situāciju attiecināmo apstākļu izvērtēšanas iespējams sagatavot konkrētajai daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piemērotu metodiku, pēc kuras tiks noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma un pārvaldīšanas līguma grozījumu projektu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
