Vai jūs, lūdzu, varētu man ieteikt, kā iegūt pilsonību? Mana vecmāmiņa bija Latvijas pilsone līdz 1940. gadam, bet, tā kā viņa 1918. gadā apprecējās ar ārzemnieku (Krievijas pilsoni), es pieņemu, ka viņa zaudēja pilsonību laulības dēļ, pamatojoties uz 1919. gada Latvijas Pilsonības likuma 7. pantu, jo sievietei bija pienākums pieņemt vīra pilsonību. 1957. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtā starptautiskā konvencija atrisināja šo jautājumu, un pēc tam šo diskriminējošo normu no Pilsonības likuma svītroja. Tagad likumā ir uzskaitīts, kam ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību, un 4. punktā minēts: [..] sievietei, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura saskaņā ar Likuma par pavalstniecību 7. pantu bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību, un viņas pēcnācējam, ja viņa vai viņš reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 9. panta otrās daļas nosacījumus. Vai šis pants ļauj man kā pēcnācējam iegūt pilsonību?
Pilsonības likuma 2. panta “Piederība pie Latvijas pilsonības” pirmās daļas 4. punkta tiesību normā ir ietverta norāde par sievietes pastāvīgās dzīvesvietas nosacījumu Latvijā, proti, Latvijas pilsonis ir sieviete, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura saskaņā ar 1919. gada 23. augusta Likuma par pavalstniecību 7. pantu bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību, un viņas pēcnācējs, ja viņa vai viņš reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 9. panta otrās daļas nosacījumus. Tā kā šajā normā ietvertais darbības vārds “būt” ir lietots tagadnes izteiksmē “ir”, secināms, ka šādas sievietes pēcnācējam ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību tikai tādā gadījumā, ja viņa priekšteces pastāvīgā dzīvesvieta visu laiku ir bijusi Latvijā.
Tātad jums ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību tikai naturalizācijas kārtībā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
