Labdien! Biju izturējusi konkursu uz finanšu speciālista amatu valsts iestādē X. Jau bija uzsākts dokumentu noformēšanas process, iesūtītas izziņas par iegūto pieredzi no iepriekšējām darbavietām utt. Iesniegumu man bija jāiet parakstīt uz vietas iestādē X. Pārsteidza personāla speciālista uzvedība un rīcība, spiežot mani ierasties uz iesnieguma parakstīšanu vienā konkrētā dienā: teicu, ka esmu slima, varbūt nespēšu ierasties. Tajā pašā dienā ap 18.00 man bija divas reizes zvanīts, un jau nākamajā dienā saņēmu vēstuli savā e-pastā, ka konkurss ir noslēdzies bez rezultāta, jo neesmu ieradusies personāla speciālista norādītajā dienā, necienu iestādes vērtības utt. Lai gan no šī incidenta ir pagājuši jau vairāki gadi, tomēr uzskatu, ka iestādes speciālists tā nedrīkstēja rīkoties! Kā tad ar manām tiesībām uz veselību un manām vērtībām? Vai citam cilvēkam, it īpaši oficiālai iestādes amatpersonai, manas tiesības nav jāievēro? Vai ir svarīgi ievērot tikai iestādes vērtības? Vai tiešām man slimai bija jāskrien parakstīt dokumentus, lai personāla speciālistam būtu ērti, jo tajā dienā viņš bija darbā? Liekas, ka mūsdienu apstākļos viss notiek, vienojoties par abām pusēm pieņemamu laiku. Es tajā brīdī neatrados darba tiesiskajās attiecībās ar iestādi, lai mani jau sāktu izrīkot un rāt! Iespējams, šeit ir pavisam cits iemesls, kāpēc iestāde tā izdarīja, piemēram, manā vietā steidzīgi jāpieņem cits darbinieks utt.? Amats bija darbinieka, nevis ierēdņa amats, tāpēc iespējamas manipulācijas ar termiņiem utt. Uzskatu, ka iestāde nenodrošina caurskatāmu personāla atlases procesu. Vai man par šo incidentu būtu nepieciešams/ir jēga ziņot Valsts darba inspekcijai, lai veic pārbaudi? Lai gan amatā strādā cits darbinieks, vai varu prasīt no iestādes X sevis atjaunošanu šajā amatā? Pieļauju, ka ne iestāde, ne es nevēlētos tur vairs strādāt, tādējādi vai varu prasīt morālo kompensāciju par šo incidentu, iesniedzot pieteikumu tiesai/sūdzību iestādes priekšniekam? Jāuzsver, ka par slimošanu man tobrīd nebija izsniegta slimības lapa un iestādes priekšnieks arī piedalījās atlases procesā, līdz ar to sniegt sūdzību iestādes priekšniekam nebūtu jēgas.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 3. panta pirmo daļu Valsts darba inspekcijas funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
Darba likumā nav noteikts, kā darba devējam jāizskata vakanta amata pretendentu pieteikumi. Vakances izsludinātājs iekšējā normatīvajā aktā var noteikt pretendentu pieteikumu izskatīšanas kārtību, darba intervijas procedūru, pretendentu izvērtēšanu, konkursa rezultātu paziņošanu u. c. jautājumus. Darba likumā ir regulēti tikai atsevišķi jautājumi, kas saistīti ar darba tiesisko attiecību nodibināšanas procedūru, proti, likumā noteiktas prasības darba sludinājumam (Darba likuma 32. pants), darba intervijai (Darba likuma 33. pants), darba līguma sagatavošanai nepieciešamajiem dokumentiem (Darba likuma 35. pants). Tāpat likumā noteiktas pretendenta tiesības, ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, pieļauts atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums (Darba likuma 34. pants).
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Darba likuma 34. panta pirmo daļu pretendentam ir tiesības celt tiesā prasību trīs mēnešu laikā, ja viņš uzskata, ka, dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Atšķirīgas attieksmes pārkāpums nozīmē, ka nav ticis ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, kas noteic, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos darba devēja jāizturas vienādi, savukārt atšķirīgos apstākļos – atšķirīgi. Ja pretendents norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu tiešai vai netiešai viņa diskriminācijai, tad darba devējam ir jāpierāda, ka atšķirīgas attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi.
Ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, ir pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, tad pretendentam ir tiesības aizsargāt savas aizskartās intereses, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā. Tomēr uzsverams: ja darba devējs pretendentu atlasē ir pieļāvis atšķirīgu attieksmi (personas tiesības uz darbu ir ierobežotas, pamatojoties uz kritērijiem, kuri atzīstami par diskriminējošiem), tad atbilstoši Darba likuma 34. panta otrajai daļai pretendentam nav tiesību darba devējam pieprasīt darba tiesisko attiecību nodibināšanu piespiedu kārtā. Pretendents var prasīt tiesai zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.
Tā kā kopš atteikuma dibināt darba tiesiskās attiecības pagājuši vairāki gadi, pirmšķietami ir iestājies noilgums prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.
Arī atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 118. panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Līdz ar to, ja arī jūs vērsīsieties VDI ar informāciju par iespējamiem darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas izdarīti pirms vairākiem gadiem, Valsts darba inspekcija nevarēs uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā un saukt iestādi pie atbildības, jo lietā iestājies noilgums.
Jums ir tiesības ziņot par iestādes darbinieku rīcību, komunicējot ar pretendentu. Tomēr vēršam uzmanību, ka:
Beidzoties Darba likuma 90. panta trešajā daļā un 101. panta trešajā daļā noteiktajiem termiņiem, iestājas noilgums un darba devējs nevar darbinieku saukt pie disciplinārās atbildības vai uzteikt darbu par pārkāpumiem.
Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2014. gada 30. septembra spriedumā lietā Nr. SKC-1892/2014 (C28465111) paudis atziņu, ka, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājuši 12 mēneši, neatkarīgi no tā, kad pārkāpums atklāts, darba devējs nav tiesīgs uzteikt darba līgumu darbiniekam. No 12 mēnešiem nav izskaitāms laiks, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Tādējādi 12 mēneši ir galīgais noilguma termiņš, kas nav pagarināms.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
