Ja darba tiesiskās attiecības pēc līguma, kas noslēgts uz noteiktu laiku, izbeidz saskaņā ar Darba likuma 113. panta normām (uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās), tad darba devējam atbilstoši Darba likuma 112. pantam nav pienākuma darbiniekam izmaksāt atlaišanas pabalstu. 

Darba devējam rodas pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā, ja darba tiesiskās attiecības uzteiktas, pamatojoties uz kādu no Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktiem: 

• 6. punktu – darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
• 7. punktu – darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
• 8. punktu – ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
• 9. punktu – tiek samazināts darbinieku skaits;
• 10. punktu – tiek likvidēts darba devējs;
• 11. punktu – darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.  

Minētie uzteikuma gadījumi pamatoti ar apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā. 

Līdz ar to, ja darba devējs darba tiesiskās attiecības ar jums izbeidza, pamatojoties uz Darba likuma 113. panta normām, jums nav radušās tiesības uz atlaišanas pabalstu. Tādas tiesības jums rastos, ja darba devējs uzteiktu darba līgumu, pamatojoties uz apstākļiem par darbinieku skaita samazināšanu (Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punkts). 

Tomēr vēršama uzmanība, ka atbilstoši Darba likuma 44. panta ceturtajai daļai uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Saskaņā ar Darba likuma 113. panta:  

• pirmo daļu darba tiesiskās attiecības pēc līguma, kas noslēgts uz noteiktu laiku, izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas darba līguma termiņš;
• otro daļu, ja darba līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nav noteikts beigu termiņš, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš. 

Gadījumos, kad ir pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, saskaņā ar Darba likuma 122. panta pirmās daļas otro teikumu viņš var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas. Tas nozīmē: ja nebija iestājušies apstākļi uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanai, tad darbinieks tiesā var apstrīdēt darba attiecību izbeigšanu. Ja tiesa atzīst, ka darbinieks atlaists, pārkāpjot darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, tad saskaņā ar tiesas spriedumu viņš atjaunojams iepriekšējā darbā.