Darba likuma 156. panta ceturtajā daļā noteikts, ka darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. 

Proti, Darba likuma 156. panta ceturtajā daļā ietverta garantija darbiniekam, kurš izmantojis likumā paredzētās tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, ka pēc šī atvaļinājuma viņš varēs atgriezties darbā savā amatā. Ja tiek likvidēta tāda darbinieka, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, amata vieta un tādēļ darba devējam nav iespējas saglabāt iepriekšējo darbu, minētā norma uzliek darba devējam pienākumu nodrošināt darbiniekam līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Tādējādi darba devējs var piedāvāt citu, bet līdzīgu vai līdzvērtīgu amatu, nodrošinot ne mazāk labvēlīgus darba tiesisko attiecību noteikumus, tostarp attiecībā uz darba samaksas apmēru. Arī judikatūrā atzīts, ka darba samaksa ietilpst Darba likuma 156. pantā lietotajā jēdzienā "nodarbinātības noteikumi”, līdz ar to darba devējam līdzīgajā vai līdzvērtīgajā amatā jāsaglabā ne mazāks atalgojums par to, kāds darbiniekam bija, dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā (Senāta 2021. gada 16. septembra spriedums lietā Nr. SKC-783/2021).  

Darbiniekam savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai ir tiesības iesniegt sūdzību darba devējam. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu.