Darba devējam ir pienākums nodrošināt tādus darba apstākļus un darba laiku, lai novērstu riskus mātes un bērna veselībai. Ja to nav iespējams izdarīt, darba devējam jūs jāpārceļ uz piemērotāku darbu, saglabājot iepriekšējo vidējo izpeļņu. To nosaka Darba likuma 99. pants. Minētie nosacījumi ir piemērojami arī sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā. 

Saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu jums ir tiesības prasīt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku visā bērna barošanas laikposmā (bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam). 

Savukārt atbilstoši Darba likuma 146. pantam jums ir tiesības uz papildu pārtraukumiem bērna barošanai līdz viņa pusotra gada vecumam. Pārtraukumi, kas nav īsāki par 30 minūtēm, pēc jūsu vēlmes piešķirami ne retāk kā pēc katrām trim stundām. Pārtraukumus bērna barošanai jūs varat lūgt pievienot pusdienu pārtraukumam vai pārcelt uz darba dienas beigām, tādējādi darba dienu saīsinot. Būtiski piebilst, ka attiecīgos pārtraukumus ieskaita darba laikā un par tiem saglabā darba samaksu. 

Darba likums barojošai mātei tieši neparedz tiesības strādāt attālināti, taču, ja darba pienākumus ir iespējams veikt attālināti un citi kolēģi to jau dara, tad jūs minēto varat lūgt darba devējam, vienojoties par attālināto darbu. Darba devējam ir pienākums izvērtēt jūsu lūgumu, īpaši, ja tas saistīts ar bērna aprūpi. Vienošanās jānoformē rakstveidā kā darba līguma grozījumi. 

Darba likuma 53. panta trešā daļa noteic, ka sievieti, kas baro bērnu ar krūti, var nosūtīt komandējumā vai uz citu vietu tikai ar viņas rakstveida piekrišanu. Iepriekš minētais attiecas arī uz komandējumiem ārpus Latvijas, pat ja tas ir minēts projekta mērķos vai darba līgumā.