Neskatoties uz to, visa gada garumā salīdzinoši bieži ir atrodami priežu zaru sveķotāja jaunās paaudzes pārstāvji, pareizāk sakot, viņu mājvietas – pangas. Tās jāmeklē priežu mežos un jauktos mežos, kuros aug priedes. Tiesa, uzmanība jāpievērš, galvenokārt, nemistrotām priežu jaunaudzēm, rūpīgāk aplūkojot kociņus, sākot jau no apmēram trīs līdz sešu gadu vecumam, tomēr īpašu vērību pievēršot desmit līdz apmēram divpadsmit gadus vecām priedītēm. Cerība atrast meklēto būtiski palielinās, pētot nabadzīgās smilts augsnēs zeļošus priedulājus, jo īpaši, ja kociņi ir biezi zaroti.
Mazie kāpuri barojas no priežu pumpuriem
Priežu zaru sveķotāja pangas veidojas uz jaunajām priedītēm vietās, kur pieaugušās, apaugļotās šī tauriņa mātītes izdēj oliņas – galvenokārt uz pērnajiem jeb galu dzinumiem pie vidējo jauno pumpuru pamatnēm. Oliņas tiek dētas pa vienai.
Divas trīs nedēļas pēc oliņu izdēšanas no tām izšķiļas kāpuriņi. Tiem ir dzeltens vai dzeltenbrūns ķermenis, kas klāts ar nelielām tumšām kārpiņām, četri vēderkāju pāri un samērā prāva, brūna galva.
Kāpurs, iegrauzies pumpurā, barojas ar tā saturu. Tādejādi notiek audu kairināšana, kas izraisa koka aizsargreakciju – sveķu izdalīšanos. Bojājuma vietā starp iepriekšējo dzinumu un pumpuru uz zara krājas sveķi, kas pamazām arvien vairāk apņem kāpuru, veidojot sveķu pangu. Sākumā tā ir relatīvi neliela, neuzkrītoša, tomēr jau spējīga daudz maz pasargāt kāpuru no kāda potenciālā ienaidnieka un galvenais – no ziemas aukstuma.
Pašu radītajās “bērnistabās” jeb pangās kāpuri ziemo. Tie, kuriem izdevies pārziemot, nākamajā gadā turpina baroties, joprojām kairinot priedītes. Bojātie pumpuri, sveķu ieskauti, top pelēki un atmirst. Pakāpeniski tiek ietekmēti arī apkārtējie pumpuri, jo, kad viens izēsts, kāpurs grauž eju nākamajā, pēc tam atkal nākamajā. Bojāgājušo dzinumu vietā no tuvējiem padušu pumpuriem koncentrēti izveidojas izlocīti vairāki citi. Tādēļ ap pangu rodas slotveidīgi sabiezinājumi.
Kāpuri aug arvien lielāki, pangas ap kairinātājiem turpina augt. Kāpuri ēd un aug, pangas joprojām palielinās.
Pirms kļūt par pieaugušu tauriņu
Kad priežu zaru sveķotāju dzīvē pienāk otrā ziema, kāpuri ir pilnīgi izauguši. Viņi pangās vēlreiz pārziemo, lai nākamā gada pavasarī, būdami 18 mm gari, beigtu kāpura stadiju, iekūņojoties. Panga tad ir sasniegusi savu lielāko izmēru – apmēram 2 cm.
Pirms kļūt par pieaugušu tauriņu, kukainis vēl divas trīs nedēļas pavada tumši brūnas, ieapaļas kūniņas veidolā. Pieaugušo tauriņu izlidošanas laiks: maija nogale, jūnija sākums.
Priežu zaru sveķotāja radītās pangas lielākoties veidojas tikai vienā zaru dzinumu pusē, turklāt pēc tauriņu izlidošanas, kociņu bojātie audi sadzīst, tāpēc būtiskas paliekošas negatīvas sekas parasti nerodas. Nopietnāki bojājumi veidojas tad, ja zars tiek traumēts no visām pusēm, taču tas notiek reti.
Lai gan varētu šķist, ka sveķu ieskautiem radījumiem nekādas briesmas nedraud, tomēr dabisko ienaidnieku priežu zaru sveķotāja jeb priežu zaru tinēja kāpuriem netrūkst. Pangu saturu mērķtiecīgi iemanās izkalt un notiesāt vairāku sugu zīlītes, dzeņi un citi kukaiņēdāji putniņi, viņus iznīcina arī daži parazītiski insektu kāpuri.
